VAKARA ZIŅAS. Gunas Zariņas izaicinājums - Benjamiņa
Viens no pazīstamākajiem Benjamiņu dzimtas īpašumiem ir kādreizējais Benjamiņu nams Krišjāņa Barona ielā 12. Ēkā ar krāšņiem interjeriem līdz divtūkstošo gadu sākumam darbojās radošās savienības.
Top filma
Pērnā gada novembra vidū Rīgas ielās tapa pirmās ainas no vēsturiskās daudzsēriju filmas «Emīlija. Latvijas laika preses karaliene». Tā stāstīs par starpkaru Latvijas preses magnāti, laikraksta «Jaunākās Ziņas» un žurnāla «Atpūta» izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par leģendu. Sešās spēlfilmu sērijās un vienā dokumentālajā sērijā būs aptverts laika periods no Benjamiņas izdotā žurnāla «Atpūta» pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā.
Četru režisoru un četru scenāristu veidotajā filmā galvenā loma uzticēta Jaunā Rīgas teātra aktrisei Gunai Zariņai, viņas dzīvesbiedru Antonu Benjamiņu atveidos Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs.
Gaidot seriāla pirmizrādi, kas plānota šoruden, »Vakara Ziņas« nolēma vēlreiz papētīt šīs izcilās latviešu sievietes - uzņēmējas, mecenātes un ļoti interesantas personības - likteni. Vietnē www.kulturmarka.lv lasāms, ka «Latvijā nekad nav kronēts oficiāls karaļpāris, bet nekronētais noteikti ir Emīlija un Antons Benjamiņi. Emīlija Benjamiņa (1881-1941) vienmēr ap sevi pulcējusi diplomātus, rakstniekus, māksliniekus un citus smalkāko aprindu pārstāvjus. Benjamiņas gaitas bijušas ne vien kafijas tantiņu sarunu temats, bet arī aktuāla tēma, ko apspriest tā laika žurnālistiem…»
Ļoti ietekmīga sieviete
Interneta vietnē «Vikipēdija» pieejamā informācija ir lakoniska: Emīlija Benjamiņa dzimusi 1881. gada 10. septembrī Rīgā dzelzceļnieka Simsona ģimenē. Māte Ede strādāja laikrakstu «Dienas Lapa» un «Dzimtenes Vēstnesis» ekspedīcijās. Viņas māsas bija vēlākās aktrises Minna (Tusnelda) Simsone un Anija Simsone. Mācījās tirdzniecības skolā, strādāja izdevuma «Rigaer Tageblatt» u.c. kantoros, rakstīja vācu un latviešu izdevumiem par latviešu teātri. Apprecējās ar dziedātāju Ernestu Elku-Elksnīti. 1911. gadā kopā ar žurnālistu Antonu Benjamiņu nodibināja laikrakstu «Jaunākās Ziņas», bija līdzizdevēja un redaktore dažādos žurnālos un laikrakstos (1912-1916). 1917. gadā atvēra tolaik lielāko rakstāmlietu veikalu Audēju ielā. 1922. gadā apprecējās ar Antonu Benjamiņu un 1924. gadā sāka izdot nedēļas žurnālu «Atpūta». Vadīja Jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrības un Rīgas sabiedriskās palīdzības komiteju līdzekļu vākšanas komisijas.
Plašāks Emīlijas raksturojums lasāms vietnē www.kulturmarka.lv: «Viņa bija ekscentriska, harismātiska un ietekmīga sieviete, un viņas publiskais tēls sabiedrības acīs allaž saglabājās cienījams. Emīlijas sasniegumi sniedzas tālu ārpus izdevējdarbības robežām - viņa bijusi Starptautiskajā sieviešu savienībā, Latvju sieviešu nacionālajā līgā, Paula Stradiņa dibinātajā Vēža apkarošanas biedrībā, bijusi Latviešu-zviedru biedrības valdes locekle, kā arī Dāmu komitejas priekšniece. Emīlija dibinājusi Rīgas Jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrību un bijusi godabiedre vairākās sabiedriskajās, labdarības un sieviešu organizācijās. 1932. gadā Emīlijai Benjamiņai piešķir ceturtās, bet 1937. gadā - trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par darbu latviešu un zviedru tautu kultūras tuvināšanā.»