Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktora Daiņa Dukura uzticamā pavadone darba gaitās ir skaistais un spēcīgais vācu aitu suns Odrija. Vācu aitu suņi ir teicami sargsuņi un apveltīti ar daudzām lieliskām īpašībām.
Sports aizrauj visu Dukuru ģimeni. Pēdējos gados Odriju aizvien biežāk var sastapt, uzmanīgi vērojot, kas notiek Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē. Suņu dāma pati izvēlas, vai dosies līdzi saimniekam uz trasi. Šīs sezonas sākumā gudrā vilku meitene gandrīz katru dienu ir līdzās Dainim un uzmanīgi vēro braucienus, tajā skaitā Pasaules kausa posmu skeletonā. Odrija ir liela gudriniece, kas visu saprot, un noteikti atbildētu, ja varētu runāt. Vilku dāma ir ļoti uzticama, mīl bērnus.
Otru tādu būs grūti atrast
Dainis noteic: iespējams, pēc tam, kad tālākā nākotnē Odrija būs devusies uz labākiem medību laukiem, vēl vienu suni viņas vietā varbūt nemaz neņems, jo otru tādu kā Odrija būs grūti atrast. Dukuru ģimenes mīlulim piemīt daudz lielisku īpašību, uz viņu noteikti var paļauties. Protams, no cilvēka ir atkarīgs, kā veidosies suņa raksturs. Iegādājoties suni, ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, vai būs laiks, ko veltīt dzīvniekam. Un tā ir arī atbildība. Dainis atceras, ka Odrija vesta uz veterināro klīniku pat piecos no rīta - sunim sāpēja ausis un vajadzēja ātri palīdzēt.
Kā veidosies suņa liktenis
«Turēt suni pie ķēdes, tas ir nepareizi. Varbūt tiem cilvēkiem, kuri rūpējas par dzīvniekiem, vajadzētu vairāk skaidrot un stāstīt. Nav labi paņemt suni, piekabināt ķēdes galā un kaut ko ēdamu nomest. Dzīvnieks to nav pelnījis. Nekur ārzemēs, Eiropā es neesmu redzējis suni, piesietu pie ķēdes. Nekur. Kad ieraugu suni pie ķēdes, tas mani sarūgtina.
Vēl suns ir jāved uz suņu skolu. Šis tas ir jāiemāca. Sunim ir jāzina dažas komandas, jāreaģē uz saimnieka uzrunu. Ar suni nestrādājot, viņš izaug un paliek ne visai vadāms. Tad no viņa grib tikt vaļā, kaut kur nogrūst vai kaut kur aizvest, lai viņš cīnās tālāk par savu likteni pats. Mēs ar Odriju gājām tādā skolā. Mērķis nebija piedalīties izstādēs un visu iemācīto parādīt. Tas noder ikdienā. Vēl nevajadzētu suni audzināt kā niknu asinssuni, kas visu plēš un uzbrūk. Domāju, ka, pareizi suni audzinot, var izvairīties no tā, ka viņš kādu sakož vai nodara pāri maziem bērniem.
Sunim ir vajadzīga plaša vieta, lai var dzīvot ārā un izskrieties. Nevajag spundēt dzīvoklī. Pirms ņemt suni, vajag izvērtēt, ko viņš ēdīs, kur dzīvos, kur staigās. Suņa traukiem un guļvietai jābūt tīrai. Jāsaprot, kā veidosies suņa liktenis. Kopšana prasa daudz laika. Ir jāķemmē, jāmazgā, bet suņu šampūni brīžiem ir dārgāki par tiem, ko lieto cilvēki. Pie veterinārārsta jāved, potēšanas termiņi jāievēro. Ar to visu ir jārēķinās. Tā ir liela atbildība.»
Gādā par pamestajiem
«Ir «gudrinieki», kuri paņem suni un pamet. Mēs paši divus pamestus suņus esam izaudzinājuši un pēc tam atdevuši citiem. Tie bija lielāks un mazāks vilks. Tagad ar kaķiem darām to pašu. Nu jau kādu ceturto vai piekto kaķi kopīgi barojam. Uztaisījām viņiem mājvietu. Cilvēki ir nežēlīgi, viņi vienkārši izmet Gaujas senlejā, jo dzīvnieks viņiem ir kļuvis lieks. Atbildība par šo dzīvnieku ir beigusies. Liktenis paliek paša dzīvnieka ķepās. Viņam pašam ir jācīnās par sevi.
Kopā ar ģimeni un drauga kolēģi esam rīkojuši akcijas ‒ veduši pārtiku, segas un ziedojuši patversmēm. Dzīvnieki mums ir tuvi gan ģimenē, gan darba kolektīvā. Ja trauciņš ir tukšs, tad kāds apstājas un ieber ēdienu, jo zina, kur stāv lielais maiss ar barību. Dzīvnieks atnāk, paēd un atrod sev vietu, kur pārgulēt. Ja mēs visi varētu atļauties pa drusciņai kaut ko ziedot patversmju dzīvniekiem, tas būtu pareizs solis,» ierosina Dainis Dukurs.
Viņa kolēģis vārda dienā lūdz nedāvināt ziedus, bet gan dzīvnieku barību, kas tiek aizvesta uz vienu no patversmēm. Tas ir viens no neierastiem veidiem, kā palīdzēt dzīvnieku patversmēm.
Ikdienas rūpes sievas ziņā
Dukuru ģimenē daudz laika Odrijai velta Daiņa sieva, kura ved viņu garās pastaigās. Kad suņu meitene bija jaunāka, pastaigas bija krietni ilgākas un garākas. Vilku suņiem raksturīgas problēmas ir ar pakaļkājām, tādēļ ļoti rūpīgi jāseko līdzi mājdzīvnieka veselībai. Tā kā Odrija ir liela auguma suns, svarīgi uzmanīt viņas svaru. Dainis stāsta, ka ģimene konsultējas ar veterinārārstu, un, kad vajadzīgs, Odrija saņem medicīniskus preparātus.