Dziedātāja ir viena no skaistākajām un šarmantākajām skatuves māksliniecēm, kuras harisma apbūra gan 80. gados, gan apbur arī tagad. Viņa nesaudzīgi saka: «Es negaidu, ka mani no malas kāds nāks mierināt. Es negaidu, ka man kāds var palīdzēt.» Viņa sevi uzmundrina pati. Ritai Trencei ir nelieli, toties iedarbīgi paņēmieni, kā aizgaiņāt grūtsirdīgas domas.
Helsinki un Ālandu salas
«Vasarā man ļoti palaimējās. Augustā izmantoju braucienu ar prāmi no Rīgas uz Somijas galvaspilsētu Helsinkiem. Atgriezāmies no Somijas laikā, kad nebija jāievēro karantīna. Pēc tam palaimējās aizbraukt ar prāmi uz Ālandu salām, kur nekad iepriekš neesmu nebiju. Bija ļoti interesanti. Ālandu salas ir salu grupa, apdzīvotas ir trīs vai četras. Protams, neapskatījām visas salas. Brīvais laiks bija deviņas stundas. Ālandu salās ir skaista daba, apskatījām Brīvdabas muzeju, galvaspilsēta Mariehamna likās ļoti simpātiska - koka arhitektūra, zaļa un skaista daba. Tur bija ļoti mierīga situācija. Tā kā Ālandu salas ir mazapdzīvotas, cilvēkiem nebija pat jāievēro divu metru distance. Nemanīju nekādu satraukumu.
Tie bija lielākie vasaras piedzīvojumi. Novērtēju katru brīdi, kurā varu izrauties no tā sauktās pelēkās ikdienas, no tā, ko esi pieradis redzēt apkārt. Protams, var jau runāt, ka vajag paskatīties uz pasauli citām acīm. Dzīvojot no marta līdz pat septembrim vienādā režīmā, tomēr gribas nelielu daudzveidību. Paspēju arī Dailes teātrī noskatīties izrādi «Lauva ziemā». Tagad tas laikam būs viss no kultūras pasākumiem.»
Veselais saprāts un cieņa
«Šajā situācijā svarīgi ir saglabāt veselo saprātu un nemesties galējībās. Var jau vieglprātīgi pret visu attiekties, tomēr ir teiciens: «Ja pats sevi nesargāsi, tad Dievs tevi arī nepasargās.» Valdības noteikumus ir vērts ievērot kaut vai savu līdzcilvēku dēļ. Ja manis dēļ kāds saslimtu, pašai būtu ļoti lieli sirdsapziņas pārmetumi. Tādēļ cenšos ievērot to, kas jāievēro. Tā ir cieņas izrādīšana vienam pret otru. Šis laiks ir jāpārdzīvo, un ar to ir jāsadzīvo. Mēs nevaram neko paātrināt, neko apsteigt. Mums ir vienkārši jāgaida. Jāgaida, kad tas viss beidzot beigsies. Un tā sasteigtā vakcīna arī īpaši nevienu neiepriecina, ko sola drīzumā. Es, piemēram, negribu izmēģināt tādu paātrinātu vakcīnu,» stāsta Rita Trence, kas vienmēr izstaro pozitīvismu un spēj saglabāt mieru.
