Oktobra nogalē Mūzikas namā «Daile» leģendārā grupa «Remix», kas šogad svin 35 gadu jubileju, nelielā tuvāko draugu lokā beidzot varēja prezentēt pirms 30 gadiem (1989. gadā) ierakstītās skaņuplates «… pie laika» digitalizēto versiju.
Kā stāstīja grupas mūziķi, šos ierakstus apvij visnotaļ noslēpumaini notikumi, jo 1990. gadā izdotās plates oriģinālos failus, ielaužoties skaņu ierakstu režisora Andra Grīnberga studijā, nozaga nezināmi ļaundari… «Līdz ar to, izņemot plates tituldziesmu, plates ieraksti līdz šim nebija digitalizēti. Nu beidzot, pateicoties Marekam Amerikam un pirms 30 gadiem ierakstītajai skaņuplatei, esam to izdarījuši, tāpēc varam noslēgt «Remix» pilnas diskogrāfijas iemūžināšanu ciparu formātā,» sacīja grupas dalībnieks Aivars Hermanis.
Dziesmas tekstu tur noslēpumā
Pasākums, kuru pagodināja gan Maestro Raimonds Pauls (atgādināsim, ka grupa «Remix» tika nodibināta, pateicoties tieši viņa un Hermaņa liktenīgajai tikšanās reizei uz Radio nama kāpnēm 80. gados), gan festivāla «Bildes» «mamma» Tija Auziņa, mūzikas apskatnieks un daudzu grāmatu autors Māris Papēdis, izvērsās ļoti īss un sirsnīgs. Iecerētā akustiskā koncerta vietā grupa šoreiz viesiem piedāvāja noskatīties divus leģendārus «Remix» videoklipus - dziesmu «Grēks», ar kuru grupa savulaik «Mikrofona» aptaujā izcīnīja 12. vietu, un jau minēto dziesmu «… pie laika», kas uzvarēja 1988. gada «Mikrofona» aptaujā. Arī ar šo Ulda Marhileviča un Igo dziesmu saistās īpašs stāsts: «Dziesma tapa 1988. gada Vissavienības jauno solistu konkursam «Jūrmala», kas notika Dzintaros un kura žūrijas priekšsēdētājs bija Raimonds Pauls. Mūzika dziesmai jau bija tapusi, kad Igo uz mēģinājumu, kas notika toreizējā Vāgnera zālē, atnesa lapiņu ar dziesmas tekstu. To izlasot, mēs viņam teicām - tas nav nopietni… Teksts bija tāds, ka to turējām noslēpumā līdz pēdējam brīdim, bet, kad kāds pirms koncerta Igo jautāja, par ko būs dziesma, viņš teica: par Latviju, par tās skaisto dabu…» atminas Marhils, piebilstot - kad «Remix» koncertā kāpa uz festivāla skatuves, tiešraidē visā toreizējā PSRS teritorijā dziesma izskanēja kā skaļš brīvības pieprasījums Tēvzemei.
