Spītējot vīrusam un citām rudens problēmām, Maestro Raimonds Pauls turpina iesaistīties visdažādākajos muzikālajos projektos: viņš pirmo reizi saspēlējās ar izcilo latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu, 29. oktobrī Maestro bija sarūpējis īpašu koncertu par godu VEF kultūras pils 60. jubilejai, novembra sākumā «Ulbrokas pērlē» koncertēs kopā ar Mārtiņu Ruski, ir ierakstījis vairākas dziesmas kopā ar dziedātāju Anci Krauzi. Bet kā īsts ķirsītis uz putukrējuma tortes solās būt viņa 85 gadu jubilejas koncerti «Ja tevis nebūtu» nākamā gada janvārī, kuru īpašā viešņa būs pasaulslavenais latviešu mecosoprāns Elīna Garanča un uz kuriem biļetes izpirka dažu stundu laikā. Tiesa, mūsu nelielajā intervijā ar Maestro runājām arī par citām aktualitātēm.
‒ Jautājums, uz kuru droši vien jums apnicis atbildēt, un tomēr - kā jūtaties šajā diezgan trakajā laikā?
‒ Kā es jūtos? No vienas puses, turpinu darīt to, ko visu laiku esmu darījis - uzstājos koncertos. Bet, protams, ir arī nepatīkamas nianses: vairākās vietās, kur esmu viesojies, koncerts it kā ir izpārdots, taču zālē ļauj atrasties tikai pusei skatītāju. Vienā šādā reizē pajokoju savā stilā: kad uznācu uz skatuves, pajautāju, vai zālē kāds ir, daži skatītāji tomēr atsaucās. Protams, par to var pasmieties, bet patiesībā smiekli īsti nenāk arī man, jo diemžēl no pašreizējās situācijas visvairāk cieš tieši mani kolēģi mūziķi: tiem, kas dzīvoja tikai no koncertiem un korporatīvajiem pasākumiem, klājas pavisam bēdīgi. Zinu, ka gan Radio kora, gan kora «Latvija» dziedātāji atrodas pašizolācijā. Man vajadzēja sākt mēģinājumus teātrī, bet arī tur pašreiz viss ir apstājies. Tā ka tas viss ir diezgan šausmīgi… Un galvenais, ka neviens nezina, cik ilgi tas vilksies, bet strādāt gribas! Teātri arī grib iestudēt izrādes… Bet, jā, sajūta nekāda omulīgā nav.
‒ Nesen, šķiet, pirmo reizi saspēlējāties ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu.
‒ Jā, mums ar Ivetu bija kopīgs koncerts Latgales vēstniecībā «Gors». Tā bija lieliska izdevība saspēlēties ar patiešām lielisku mākslinieci, un es nemaz nezinu, kāpēc viņa tā izdomāja. Katrā gadījumā bija ļoti interesanti! Droši varu apgalvot, ka klavieres ar ērģelēm kopā skan patiešām neparasti. Mēģinājumā gan Iveta spēlēja elektroniskās ērģeles, un skaņas ziņā tas ir pavisam kas cits, nekā būtu spēlēt kopā ar īstajām ērģelēm, piemēram, baznīcā. Bet to meiteni - es Ivetu joprojām saucu par meiteni ‒ patiešām ir īsta bauda klausīties. Viņa muzicē patiešām ļoti labi! Bet tagad es pateikšu vienu lietu. Jūs zināt, kāpēc viņa tik ļoti labi spēlē? (Smejas.) Viņa to pati atzina: izrādās, ka visu savu bērnību Iveta uz klavierēm ir spēlējusi visu manu zēnu kora dziesmu pavadījumus, un tāpēc viņai ir tik laba skola. Tā ka viss labais viņai tikai no manis. (Smaida.)