Grupas «Dzelzs vilks» līdera Jura Kaukuļa ģimenē ceturto gadu uzticams sabiedrotais ir suņuks Baldurs. Suņuks izskatās kā sniegbalts vilks un ir iecienījis folkmūziku.
Palaidnieks, gudrinieks, jautrībnieks
«Sešpadsmitajā novembrī viņam paliks četri gadi. Dzimšanas diena ir pavisam tuvu, cepsim torti. Protams, gaļas torti, jo viņš diemžēl vai par laimi nav vegāns. Viņam garšo gaļiņa. Baldurs nav tīrs šķirnes suns, jo viņa mamma ir haskijs, bet tētis ‒ Šveices aitu suns. Viņš izskatās kā tēvs, no mātes tikai mazliet rakstura un aste, kas ir nedaudz gredzenā. Kad esam prom, viņš vienmēr gaida mājās. Balduram tas nepatīk, viņš labprāt brauktu līdzi. Viņš ir braucis pat uz Munameģi. Viņš mierīgi sēdēja aizmugurē. Ja Baldurs ir atstāts uz ilgāku laiku mājās, tad viņš noteikti kaut ko saplēš, nomet. Ja ir atstātas kurpes, tad viņš tās aiznes citur. Tādas jautras lietas viņš sadara. Mājās viņš noteikti ir ģimenes un grupas biedrs, bet uz koncertiem līdzi nebrauc.
Vārdiņu Baldurs mēs paši neizdomājām. Viņam tāds jau bija dots pavisam mazam. Baldurs skandināvu mitoloģijā ir prieka un gudrības dieviņš. Viņam piestāv. Viņš ir liels palaidnieks, bet arī gudrinieks. Arī mākslinieks, kas mīl uzdziedāt kopā ar saimnieku. Kad mēģinām ar grupu, nāk arī viņš. Balduram īpaši patīk vijoles skaņas. Kad sākam spēlēt vijoli, tad ir traki. Viņš tik skaļi dzied līdzi, ka nav iespējams neko dzirdēt. Citus instrumentus nedzird, tikai viņa kaukšanu. Viņam jo īpaši patīk folkmūzika. Viņš kliedz, dzied un gaudo līdzi mūzikai.
Baldurs ir filmējies trijos klipos. «Jauno Jāņu orķestrī» viņš ir bijis gan kā aktieris, gan kā fona veidotājs. Viņam patīk būt ballītē, patīk, ka apkārt ir cilvēki. Kad filmējām Cēsīs, tad viņš riktīgi izballējās. Ārā bija galdi, kur varēja pa kluso pienākt un nočiept kaut ko. Viņš ir tāds baigais nazis un mazais viltnieks,» par savas ģimenes skaisto un balto vilku aizrautīgi stāsta Juris Kaukulis.