VAKARA ZIŅAS. Ko par saviem skolotājiem saka sabiedrībā pazīstami cilvēki
Veiksmīgu cilvēku un ne tikai viņu dzīvē svarīga ir ne tikai darba mīlestība, bet arī īstie skolotāji, kuri savos audzēkņos pamana talantu un palīdz izvēlēties piemērotāko ceļu, radot alkas pēc zināšanām un sniedzot padomu. Par ko saviem pedagogiem saka paldies sabiedrībā atpazīstamas personības?
Žurnālistam un pasniedzējam Mārtiņam Daugulim iemācīja mīlestību pret valodu
«Mana pamatskolas un vidusskolas literatūras skolotāja Dagmāra Jēkabsone iemācīja mīlēt literatūru. Ne tikai to, kas ir klasē apgūstamā, bet arī ārpus stundām. Bija viens brīdis vidusskolā, kad nesu viņai grāmatas, un viņa man deva lasīt grāmatas. Valodas mīlestība ir iegūta visai manai dzīvei, un lielo patiku pret valodu kā instrumentu un literatūru kā žanru esmu ieguvis no Dagmāras Jēkabsones. Tāpēc viņa manā skolas vēstures atmiņā ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Literatūras skolotāja bija nozīmīgs iemesls, kādēļ izvēlējos žurnālistiku, jo, viņas mudināts, skolas laikā rakstīju dažādus tekstus, piedalījos literatūras olimpiādēs. Es teiktu, ka piesaiste runai, valodai viennozīmīgi radusies Dagmāras Jēkabsones stundās.»
Dziedātājs Lauris Valters ir uzaudzis pedagogu ģimenē
«Atceros divas skolotājas, kuras ir bijušas tuvas un mīļas un noteikti ir atstājušas pēdas tajā, ko daru tagad. Protams, arī mani vecāki un vecvecāki, kuri ir skolotāji. Manas vecmāmiņas bija ģeogrāfijas skolotājas. Mana mamma bija skolotāja. Arī tētis ir skolotājs.
Dzīvē, pamatskolā, mūzikas skolā, studējot augstskolā, vienmēr ir bijuši jauki un forši pedagogi, kas ir pasnieguši radoši, ne tikai teorētiski un sausi. Noteikti gribu pieminēt latviešu valodas un literatūras skolotāju Anitu Milbergu. Man īpaši patika literatūras stundas, tās bija ļoti radošas. Īpaši septembrī kā dzejas mēnesī bija dažādas radošas izpausmes saistībā ar dzeju. Jau pamatskolas laikā dzeju caur mūziku varēju piedāvāt saviem klasesbiedriem. Gan Aleksandra Čaka, gan Klāva Elsberga, gan Knuta Skujenieka, kā arī Imanta Ziedoņa dzeju. Tas bija forši.
Par mūziku runājot, gribētu pieminēt savu solfedžo un mūzikas literatūras skolotāju Diānu Demiteri. Deviņdesmitajos gados es mācījos mūzikas skolā klavieru klasē. Skolotāja Diāna mācēja visu forši pasniegt ‒ par mūziķiem, komponistiem, solfedžo, mūzikas literatūru. Tas man ir palicis siltā un mīļā atmiņā.
Tā kā pēdējos gadus mana dzīve saistās ar mūziku, dzeju un tās izdošanu, tad nenoliedzami skolā ieliktie pamati ir bijuši ļoti svarīgi. Paldies par to skolotājām!»