VAKARA ZIŅAS. Plēpis cer satikt meitu
Izcilais un tautā mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis ir pierādījis sevi gan uz teātra skatuves, gan kino mākslā. Par Dzejnieka lomu izrādē «Sapņu spēles jeb dvēseles kumēdiņi» 2000. gadā viņš saņēmis labākā aktiera titulu un balvu, bet 2005. gadā ‒ «Lielā Kristapa» balvu nominācijā «Labākais aktieris» par lomu spēlfilmā «Baltais zvērs».
"Trešajā septembrī man ir tikšanās vakars teātra klubā «Hamlets» Jāņa sētā. Aktierim un «Hamleta» īpašniekam Rolandam Zagorskim tad ir dzimšanas diena. Viņš grib atjaunot pasākumus. Šī vasara ir tāda mierīga. Pavadu to ģimenes lokā. Visi strādā. Bērni strādā. Retu reizi aizbraucu uz Jūrmalu. Ceru, ka vecākā meita iebrauks no Edinburgas augusta beigās. Tas ir priecīgs notikums. Mājās jau arī ir ko darīt. Tā kā esmu diezgan daudz redzējis no šīs pasaules, dikti neuztrauc tas, ka nevar ceļot. Šādus tādus pasākumus vēl atļauj. Tas ir labi. Tā arī iztiekam palēnām.
Pandēmijas laikā reizēm bija interesanti. Pat aizvainojoši. Mana mazmeita iekāpa trolejbusā bez tā apsēja, un viena vecāka kundze krata pirkstu un saka: «Lūk, tādu dēļ mēs mirstam, kas nenēsā tās maskas!» Domāju: tētīt mīļais, tāda šausmīga norāšana! Daudzi nemaz nezina, kādēļ tie cilvēki ir nomiruši. Ja paziņo, ka no pandēmijas ir nomiris 95 gadus vecs cilvēks, piedodiet, lūdzu, kā jūs zināt, no kā viņš nomira? Varbūt apstājās sirds un nekāds sakars ar pandēmiju nav."