Darba izvēle, ar ko pelnīt dienišķo maizi, ir viens no atbildīgākajiem lēmumiem dzīvē. Nereti iecerētie mērķi un vēlamās profesijas ļoti atšķiras no tā, ko īstenojam pieaugot. Sazinājāmies ar veiksmīgām un talantīgām personībām, sava aroda profesionāļiem, lai uzzinātu, par ko viņi sapņoja kļūt bērnībā.
Baleta soliste Elza Leimane spēlēja skolu
«Man liekas, ka es gribēju kļūt par skolotāju. Par pirmskolas skolotāju. Noteikti, ka bērnībā spēlēju skolu. Sēdināju kaut kādas lelles, bija burtnīcas un citi ar skolu saistīti piederumi. Par ko vēlētos kļūt, es nebiju izlēmusi līdz devītajai klasei. Skolotājas profesija tajā laikā noteikti atbira.»
Aktierim Andrim Bulim goda vietā ‒ basketbols
«Bērnībā es gribēju būt karavīrs. Man joprojām ir saglabājušās bildes, kurās esmu ar cepuri un uzšūtiem uzplečiem, kas ir no vectēva armijas laikiem. Kad skatījos Maskavas parādes, kuras rādīja pa televizoru, es arī sasveicinājos. Padomju laikos vēl nebija profesionālā armija. Es līdz sešu gadu vecumam dzīvoju padomju laikos. Bet, jā, likās, ja ir četri tankisti un suns, tad man ir jābūt tankistam. Tad, kad gāju devītajā klasē vai pat astotajā klasē, parādījās jaunsargu pulciņi.
Bet tajā laikā goda vietā bija basketbols, un līdz jaunsargiem es netiku. Toties mans dēls līdz astotajai klasei gāja skautos un brauca nometnēs. To viņš ir baudījis vairāk nekā es. Bet tas bija bez manas ietekmes.
Nezinu, ko Latvija būtu vairāk zaudējusi - labu aktieri vai labu basketbolistu. Es par to bieži domāju. Līdz pat 12. klasei basketbolu uztvēru ļoti nopietni. 12. klases pavasarī kaut kas notika. Es noliku eksāmenu Latvijas Kultūras akadēmijā un iekļuvu budžeta grupā. Tajā laikā mācības maksāja ļoti dārgi. Redz, kā liktenis aizveda līdz tam. Galu galā arī Latvijas Kultūras akadēmijā bija daudz fiziskas slodzes, sākot ar paukošanos, akrobātiku, skatuves deju, kustību līdz pat baletam. Tā ka es biju diezgan apmierināts ar noslogojumu. Ja mēdz teikt, ka veselā miesā jābūt veselam garam, tad šajā profesijā ir tā, ka jābūt gan garam, gan miesai, gan mentālai gatavībai. Es uzskatu, ka labs aktieris ir ne tikai tāds, kurš labi tēlo, bet arī tāds, kuram ir laba domāšana, psiholoģiskā un fiziskā sagatavotība. Tādēļ ir jāsporto un jāievēro veselīgs dzīvesveids, cik nu tas ir iespējams.»