VAKARA ZIŅAS. Par ko mākslinieki (ne)prasa maksāt?

 
©F64 Photo Agency

Vai mākslinieki pieprasa atlīdzību par savu darbu foto publicēšanu internetā?

Tēlnieks Aigars Bikše priecājas par cilvēku interesi

«Pirmkārt, varu teikt, ka attiecībā uz publisko mākslu likums ir nedaudz savādāks. Ja jūs ar savu kameru uztaisāt attēlu no šī darba, kas ir visiem pieejams un atrodas publiskā vietā, tad likums uz to neattiecas. Tad tas ir jūsu radīts attēls un jums nav jānorēķinās par autortiesībām ar mani. Es uzskatu, ka tas ir taisnīgi. Jo publiskā telpa tomēr pieder visiem cilvēkiem un nebūtu godīgi, ja visiem būtu jāmaksā autortiesības no attēla, kurā kāds nofotografē savu bērnu, draugu vai draudzeni kopā ar manu darbu. Publisko telpu, lai kā gribētu mākslinieki, nevar pārņemt par savu īpašumu.

Piemēram, man zvanīja no kādas Vācijas avīzes un prasīja, lai aizsūtu viņiem fotoattēlu. Es teicu, ka mums ir aģentūra, kas ir uztaisījusi fotoattēlus un kurus var nopirkt. Viņi teica, ka ļoti ātri grib izveidot publikāciju un ar aģentūru nav noslēgts savstarpējs autorlīgums. Tādēļ lūdza atsūtīt bildi man pašam, ko es arī izdarīju un atļāvu to publicēt, jo es kā mākslinieks esmu ieinteresēts, lai mana darba atpazīstamība būtu pēc iespējas plašāka. Man liekas, ka autortiesības ir darbam, ko radu. Tad autortiesības darbojas. Bet par attēliem no šī darba, ja tas ir publiskā vietā un ja fotogrāfiju rada paši cilvēki, es nepretendēju uz autortiesību atlīdzību. Man liekas, tas nebūtu demokrātiski un godīgi pret cilvēkiem. Šķiet, ka likums arī neparedz tādas autortiesības, piemēram, ja esat galerijā un nobildējat sevi ar gleznu. Godīgi sakot, vienmēr ir licies, ka ir ļoti labi, ja mani darbi tiek attēloti.

Ir tik daudz kultūras bagāžas, kas veido mūs gan kā cilvēkus, gan mani kā mākslinieku. Kad radi kaut ko uz tās visas bāzes, tu nemaksā autortiesības Sokratam vai Sokrata radiniekiem par to, ka viņš ir izveidojis tevi kā cilvēku, kā uzskatu kopumu. Vai Leonardo da Vinči par to, ka mācījies kopēt viņa zīmējumus... Protams, mūsu ekonomika prasa apmaiņu, un apmaiņa ir vajadzīga. Līdz ar to ideja par autortiesību pastāvēšanu droši vien arī ir ļoti svarīga ekonomiskajai apritei.

Es skatos uz mākslas darbu kā autortiesību subjektu, nevis kā tādu vērtēju attēlu, kas rodas pastarpināti, citiem cilvēkiem to fotografējot. Tos attēlus uztveru kā manu mākslinieka darba veicināšanu, bet tā nav darba pavairošana. Darba pavairošana būtu tad, ja to kāds skenētu, uztaisītu tādu pašu precīzu repliku un kaut kur izstādītu. Tad es noteikti iesaistītos tiesāšanās procesā, lai novērstu šādus gadījumus. Ja tas ir cilvēks, kurš fotografē manu darbu un publicē to sociālajos tīklos, man nekas nav pretī. Priecājos, ka cilvēki interesējas un fotografējas pie mana darba. Tagad cilvēki mazāk ceļo, bet tāpat pienāk ziņas no ārzemēm, kad cilvēki ir nofotografējušies ar maniem darbiem šeit. Es kā mākslinieks esmu ieinteresēts un nekādā gadījumā negribu traucēt šim procesam.»

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!