Dailes teātra aktrise Mirdza Martinsone ir tautā mīlēta un pazīstama arī ārpus Latvijas robežām, pateicoties galvenajai lomai filmā «Mirāža», kurā viņa spīdoši atveidoja spilgto Džinniju. Zīmīga ir arī Judītes loma detektīvfilmā «Fotogrāfija ar mežakuili», kas saņēma septiņas balvas «Lielajā Kristapā». Savukārt jaunākā paaudze iemīļoja viņu kā ekstravaganto un asprātīgo Moniku seriālā «Sirdsmīļā Monika». Sazinājāmies ar aktrisi, lai uzzinātu, kāda šobrīd ir viņas ikdiena.
«Jūtos tāpat kā daudzi. Katrā ziņā šis laiks ir jāizmanto lietderīgi. Pirmkārt, tās ir rūpes par veselību. Tad ir māja ‒ šo to piekārtot, sakārtot un izmest laukā nevajadzīgo. Un ir bērni un viņu gaitas. Svarīgi, lai viņiem klātos labi.
Gribas jautāt, kad tas viss beigsies? Tās mūžīgās ziņas par to, ka atkal ir saslimuši... Acīmredzot tāds ir liktenis un tā vajag būt. Cilvēkiem tagad ir dots laiks, lai viņi pārdomā un rīkojas. Un cilvēki ir mainījušies. Protams, ir jāpriecājas par to, kas mums ir, bet pienāk brīdis, kad aizdomājies, kāpēc tā notiek. Visumā viss ir sakārtots tā, kā bija jābūt. Un mēs esam tie, kas izbauda to visu - sekas nenovīdībai, skaudībai, sliktām domām. Nu tas ir acīmredzot jāizmet, jāiznīcina un jādomā tiešām tas pozitīvais. Šis ir pārdomu laiks, tiešām ļoti grūts, smags un reizē arī pamācošs laiks. Bet ir jāsaņemas, jādzīvo un jāmīl savi tuvākie. Kā būs tālāk? Es nezinu. Tas ir Dieva rokās. Jo vai tas var pēkšņi beigties?»
