Viena no lietām, kam cilvēki allaž pievērsuši uzmanību, ir politiķu izskats un ģērbšanās stils, un – ko tur slēpt – tā sociālajos tīklos allaž bijusi gana apspriesta tēma. Protams, ikdienas līmenī neko daudz vairāk par «piestāv, nepiestāv; ārprāts, ko viņa / viņš ir uzvilkuši» izlasīt nevaram. Tomēr, kā sarunā ar »Vakara Ziņām« uzsvēra aptaujātie eksperti – modes mākslinieki Odeta Birmane un Gints Bude, kā arī etiķetes un protokola speciāliste Aija Strautmane, politiķiem jāatceras, ka patiesībā viņi ikdienā, pildot pienākumus, būtībā atrodas visu acu priekšā un tiek vērtēti, tāpēc to nekad nevajadzētu aizmirst.
Vai ar apģērbu tīšām tiek novērsta uzmanība?
«Ja tas ir valsts nozīmes pasākums, protams, politiķim ir jāievēro oficiālais ģērbšanās stils un etiķete; ja tie ir kādi neformāli un demokrātiski pasākumi, tas nav tik stingri. Piemēram, tas attiecas uz labdarības pasākumiem, privātām vizītēm, teātra apmeklējumu, kur šāds oficiālais protokols nav jāievēro - nav jābūt melnā uzvalkā un kaklasaitē vai dāmām - kostīmā,» sarunā ar »Vakara Ziņām« teic modes mākslinieks Gints Bude [atgādināsim, ka savulaik viņš pats tika aicināts vērtēt politiķu un citu sabiedrībā zināmu cilvēku ģērbšanās stilu, komentējot to vairākos nedēļas žurnālos]. Savukārt, tiklīdz pasākums vai gaidāmais paziņojums ir saistīts ar valsti un/vai tās iedzīvotājiem, nerakstītais ģērbšanās protokols un etiķete jāievēro obligāti (un vairāk vai mazāk tas tiek ievērots).
Gints Bude stāsta, ka viņam esot skaidrojums, kāpēc dažkārt politiķi ģērbjas, iespējams, nevērīgāk vai neformālāk: «Manuprāt, tā zināmā mērā ir tāda mānīšanās: ja cilvēkiem jāpaziņo kaut kas nepatīkams, politiķis uzvelk kaut ko tādu, kas novērš uzmanību no sakāmā; respektīvi, cilvēki pamanīs to, kas viņam ir mugurā, bet nepievērsīs uzmanību sakāmajam. Atceramies piemēru par neseno politiķu paziņojumu saistībā ar mediķu algu palielināšanu: ministre ar savu apģērbu ļoti veiksmīgi šādā veidā novērsa uzmanību no būtiskām lietām un problēmām. Iespējams, tas sanāca netīšām, taču - ļoti labi nostrādāja.» Labs piemērs, viņaprāt, ir amerikāņu politiķi: «Demokrāti allaž ir bijuši, ļoti, ļoti saburzīti; savukārt republikāņi vienmēr ģērbušies ļoti solīdi. Izņēmums, protams, ir pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps: spriežot pēc drēbēm, viņš ir absolūts demokrāts, un viņā nav nekā konservatīva. Savukārt Bušs un iepriekšējie demokrāti ģērbās ļoti glancētā stilā, bet Obamam vienmēr bija saburzīts uzvalks.»
Rezumējot iepriekš teikto, Gints uzsver - vai nu politiķi ar drēbēm manipulē, vai arī vienkārši neprot izvēlēties piemērotu apģērbu: «Atceramies kaut vai puķaino kleitu, kas bija mugurā Vairai Vīķei-Freibergai, kad viņu pirmoreiz ievēlēja par valsts prezidenti. Pēc tam cilvēks saprata savu statusu, konsultējās ar stilistu un attiecīgi arī ģērbās. Bet lielai daļai politiķu acīmredzot šķiet, ka viņi paši labi zina, kad un kas jāvelk mugurā,» rezumē modes mākslinieks.
