VAKARA ZIŅAS: Atis Zviedris izvelk līķi

 
©PERSONISKAIS ARHĪVS

Laikā, kad vīrusa dēļ Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, tika atcelti koncerti, daudzi latviešu mūziķi bija nodevušies zvejošanai, turklāt varēja palepoties ar visai iespaidīgiem lomiem. Tālab »Vakara Ziņas« lūdza māksliniekus gan dalīties pieredzē ar iespaidīgāko un arī mazāko lomu, gan atcerēties kādu spilgtu makšķernieku stāstiņu. Turklāt ar šo sporta veidu ir aizrāvušies gan rokmūziķi, gan klasiskās mūzikas pārstāvji.

Grupas «Flame & The Rolltones» līderis un šova «Izklausies redzēts» dalībnieks Atis Zviedris atklāj, ka viņa lielākā noķertā zivs bijusi 8,5 kg smagā un metru garā līdaka Babītes ezerā, savukārt mazākā - iespējams, kāds no bērnībā noķertajiem stagariem.

Taujāts par piedzīvotajiem makšķernieku stāstiem, mūziķis atminas bērnībā piedzīvoto: «Tas notika juku laikā, 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā. Tolaik dzīvojām Rīgā, netālu no Salu tilta, pretī Lucavsalai. Pirmo bambusa kātu turēju rokā jau sešu gadu vecumā. Kādudien tēvs bija nolēmis man iemācīt, kā pareizi veikt metienu ar spiningu. Satraukums pamatīgs un prieks par to, ka pavisam drīz varēšu makšķerēt ar spiningu kā lielais. Tēvs aprīkoja savu veco kātu ar Ņevas spoli, paresnu auklu un galā piekarināja vizuli bez āķa. Abi devāmies pļavā mācīties iemetienu. Pēc dažām stundām tehniku biju vairāk vai mazāk apguvis, tāpēc tēvs vizulim pielika āķi, un es varēju doties savā pirmajā spiningošanas piedzīvojumā. Pirmais metiens pa tukšo, otrais arī. Iežvidzinu vizuli trešo reizi, un jūtu, ka tas kaut kur aizķeras. Sirds sāk sisties straujāk! Pietinu auklu un saprotu, ka velku tuvāk piestātnei kaut ko smagu, bet nekustīgu. Pēc kāda brīža manu acu priekšā uzpeld cilvēka līķis, kam mugurā ieķēries tēva vizulis. Biju pārbijies, bet neapjuku. Piesēju resno auklu pie piestātnes un skrēju meklēt palīdzību. Par laimi, turpat netālu dežurēja ceļu policijas brigāde. Pieskrēju pie šiem un, raustot valodu, centos izstāstīt notikušo. Viens no policistiem man neticēja, tomēr otrs atnāca līdzi uz piestātni un ieraudzīja manu «lomu». Tad nu tika izsaukti visi attiecīgie dienesti, bet manā galvā bija tik viena doma - atdodiet manu vizuli, citādi būs ziepes! Vizuli atguvu un devos mājup…» To atminoties, Atis vēl atklāj, ka pēc šī visai ekstrēmā piedzīvojuma viņš pārgājis uz pludiņmakšķerēšanu un spiningot atsācis tikai pirms desmit gadiem.

Visu rakstu lasi šīs nedēļas "Vakara Ziņās"