Latvijā vieni no gaidītākajiem svētkiem ir Līgo un Jāņi, ko atzīmē vairākas paaudzes ģimenes vai draugu lokā. Žurnāls »Vakara Ziņas« sazinājās ar sabiedrībā atpazīstamiem kungiem, kuri atklāja, ka šos svētkus mēdz pavadīt citādāk.
«Ghetto Games» dibinātājs Raimonds Elbakjans atklāj, kas mazina svētku sajūtu
«Atzīmēju ģimenes lokā pie ugunskura, ar šašlikiem, gardiem, ēdot šašliku un lecot pāri ugunskuram skaidrā prātā. Principā tas arī viss. Ņemot vērā, ka esmu Raimonds Elbakjans, mums šašliks tiek gatavots vairāk armēņu stilā. Armēņi saulgriežus tā nesvin kā mēs Latvijā Jāņus ‒ ar sieru. Citreiz, kad man ir sacensības, es esmu prom. Bet parasti cenšos sagaidīt saullēktu īstajos saulgriežos, kas ir vienu vai divas dienas pirms Jāņu dienas.
Neteiktu, ka tie man ir gada svarīgākie svētki. Vienmēr uztraucos, lai kāds nepiedzeras, neuzbrauc citam ar mašīnu, lai kāds kādu nepiekauj. Tas tik šausmīgi tiek kultivēts ar lēto alu mūsu veikalos. Reklāmas tik daudz stāsta par alkohola lietošanu. Tāpēc tas man mazina svētku sajūtu. Ja reiz mēs kā maza, unikāla nācija gribam izdzīvot, tad tieši caur svētkiem būtu jāvēsta tautas vērtības.»
Režisors Armands Ekštets Līgo brīvdienās devās ceļojumos
«Es neesmu liels Līgo un Jāņu svinētājs. It īpaši tāpēc, ka mans tēvs ir Jānis un brālis ir Jānis. Līdz ar to esmu bērnībā šos svētkus atsvinējis visam mūžam. Pašlaik cenšos šos svētkus izmantot kā mierīgu meditāciju dabā, bez kādām īpašām izdarībām.
Ja skatāmies no masu psiholoģijas viedokļa, protams, ir cilvēki, kuriem šie ir obligātie kulta svētki. Vienai daļai tās ir tradīcijas, kādam tas ir ļoti svarīgs pasākums pie dabas, kur viņš tiešām atrod sevi. Tas ir individuāli. Es skatos uz to plašāk.
Šie ir pirmie Līgo un Jāņi, kad nekur nedodos vīrusa dēļ. Bet pēdējo 15 gadu laikā, cik atceros, Līgo un Jāņu svētkus sagaidu pilnīgi citā pasaules malā. Katru reizi tas ir absolūti citur. Šogad vēl nezinu, kur sagaidīšu Jāņus. Bet droši vien tur, kur ir daudz enerģijas. Pie jūras vai Latgalē. Īstenībā tā ir brīvdiena. Ja tu ļoti sevi mīli, cieni apkārtējo dabu un visu, kas notiek ap to, tad tā ir vienreizēja iespēja izrauties no dinamiskās dzīves un pabūt ar sevi.»