1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šogad «Covid-19» dēļ situācija ir tik īpatnēja, ka prasīties prasās ieviest arī vecāku aizsardzības dienu. Daudzi vecāki šobrīd pilda arī skolotāju lomu, jo mācības notiek neklātienē, tāpēc mammām, tētiem un pat vecvecākiem radušies jauni pārbaudījumi un grūtības. Pieredzē par bērnu mācībām un savu lomu tajās dalās Normunds Rutulis, Atis Auzāns, Evija Krūze un Marija Naumova.
Dziedātājas Marijas Naumovas bērns visu dara pats
«Mēs esam ļoti laimīgi vecāki. Kad bijām Indijā, meita palīdzēja sakārtot šo sistēmu [mācības attālināti], apmācīja, kā ar to jādarbojas. Kad atbraucām uz Latviju, dēls Artūrs teica, ka visu darīs pats, lai mēs, vecāki, viņu netraucējam. Viņam ir ļoti labas sekmes. Mums vajadzēja ik pa laikam pavaicāt, vai viss izdarīts. Viņš mācās 3. klasē. Dēls ļoti apzinīgi visu dara. Paši brīnāmies. Šis laiks iemācīja vairāk rīkoties ar tehniku. Iemācīja patstāvību. Dēlam bija iespēja pateikt vecākiem: «Nē, šis ir mans lauciņš. Šī ir mana teritorija. Un es pats to darīšu.» Tas ir ļoti labi. Sapratām, ka mūsu bērns ir izaudzis. Parādās jaunas iemaņas un zināšanas par datortehniku un šodienas interneta pasauli. Piebildīšu, ka bija dažas nodarbības tiešsaistē, un tiešām viņš tika galā. Atliek tikai priecāties, ka dēls ir ļoti patstāvīgs un atbildīgs. Novērtējām, ka atbildība ir diezgan augstā līmenī.
Man ir prieks, ka skolotāji ir ļoti labi apguvuši un tikuši galā ar šo situāciju. Man liekas, ka sarežģītāk ir vecākas paaudzes skolotājiem. Protams, bērniem gribas satikties, redzēt citam citu. Bērni novērtē, cik ļoti labi ir būt skolā.»
