Laikā, kad kultūra ir apstājusies un tie, kam ir iespēja, pārcēlušies uz saviem lauku īpašumiem, daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki ik pa brīdim soctīklos dalās ar to, ko šajās dienās dara.
Piemēram, dzejniece, publiciste un dramaturģe Māra Zālīte, kura laiku vada lauku mājās Kurzemes pusē un nesen pabeigusi darbu pie lugas par Eduardu Smiļģi (ja viss norisināsies, kā plānots, ar šīs lugas jauniestudējumu šoruden tiks atklāta Dailes teātra 100. jubilejas sezona), paguvusi iemūžināt gan krāšņu saulrietu, gan uzlecošu Supermēnesi, bet vislielāko viņas sekotāju atsaucību guvusi bilde, kurā dzejniece lepojas ar pašas noķertu karpu. Fotogrāfiju rotā paraksts «Kaķītim pietiks», taču, atsaucoties uz komentāriem, Zālīte norāda, ka (..) «Bebru pa pilnam, gārņi tup visos krastos, un vispār jau neķeras nemaz tik labi.»
Kādam draugam, kurš ieteicis noķerto skaistuli uztvert kā zelta zivtiņu, kurai izteikt trīs vēlēšanās un tad palaist atpakaļ ūdenī, viņa asprātīgi atbildējusi: «Die’s pasargā! Vai aizmirsi, kā tā pasaka par zelta zivtiņu beidzās? Ar sasistu sili! Līdzīgi kā mūsu bagātie savas mājas un pilis, bentlijus un jaguārus steidz pārdot. Ļoti aktuāla pasaka. Es vēlos tikai, lai visi veseli, mierīgi un lai nav nevienas (ja tas var būt) dvēs’les bez saules stara. Re, kā mēs abi ar K. Skalbi!»
