Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Latvijā ir mammas, ar kurām lepoties

© Ekrānuzņēmums no Instagram

10. maijā Latvijā un daudzviet pasaulē tiek atzīmēta Mātes diena, kas ir priecīgs un svinīgs notikums daudzās ģimenēs. Ar «Covid-19» saistīto ierobežojumu dēļ publiska sumināšana nav iespējama, un ne vienmēr arī dzimtas drīkst pulcēties uz kuplākām svētku pusdienām, tāpēc jautājām Latvijā zināmām daudzbērnu māmiņām, kā plānots pavadīt šos svētkus un kā mainījusies viņu ikdiena.

Šova «X faktors» zvaigznes Elīnas Gluzunovas ikdiena ir saspringta

«Parasti māmiņu dienā saņemu ziedus un apsveikumus no bērniem. Katru gadu, ja nevaru aizbraukt, nosūtu sveicienu ar pastkartīti savai vecmāmiņai un mammai. Šogad braukšu pie vecmāmiņas un mammas un apsveikšu viņas ar ziediem. Ģimenes lokā ieturēsim svētku maltīti kā visos tradicionālajos svētkos. Īpašu paražu mums nav, bet pusdienas - jā, vienmēr. Vēl ir ziedi un mazas dāvaniņas. Gatavojam speciālas tematiskas dāvaniņas.

Tagad ir tuvošanās aizliegums, kas, protams, nozīmē, ka nedrīkstētu braukt pie savas vecmāmiņas. Bet mana omīte ir ļoti vientuļa, un neviens pie viņas nebrauc. Cenšos īpaši sabiedrībā nerādīties, lai nesaslimdinātu savu vecmāmiņu. Mēs tiešām tiekamies ļoti, ļoti reti. Nevaru viņu neapciemot. Telefona sarunas nav tas pats, kas tikšanās,» viņa atzīstas.

Protams, ir jābūt uzmanīgākiem nekā parasti. Mēs dezinficējam rokas, mazgājam. Bērni uz veikalu netiek ņemti. Pēc pārtikas dodamies paši, bet tikai pa vienam. Iepriekš to varēja darīt visa ģimene kopā. Ģimenes lokā dodamies atpūsties dabā. Vienkārši cenšamies izolēties no apkārtējiem.

Vai mēs ļoti pārdzīvojam par to, ka tagad ir jādzīvojas pa mājām? Noteikti, nē. Ir savi plusi, ir mīnusi. Katrā lietā ir jācenšas atrast kaut ko pozitīvu. Es vienmēr dzīvoju ar domu, ja ir lemts saslimt vai piedzīvot kaut kādas situācijas, tad tas notiks neatkarīgi no tā, cik ļoti centīsies izvairīties. Tāpēc vienīgais, ko mēs varam darīt, ir saudzēt cits citu. Maksimāli izvairīties no nepatīkamām situācijām. Liktenis pats visu saliek pa plauktiņiem. Tāpēc, kā būs, tā būs.

Mēs nevaram zināt, cik ilgi šī situācija būs. Vienkārši jāsaglabā vēss prāts. Jādomā pozitīvas domas.

Mana ikdiena ir diezgan saspringta. Vīrs strādā. Esmu mājās ar trim bērniem. Atzīstos, ka bieži tieku izvesta no pacietības. Lieli nedarbi gan laikam nav sastrādāti. Cenšamies ievērot dienas režīmu ‒ bērni zīmē, izejam ārā, ēdam… Protams, ne tik strikti, kā tas ir bērnudārzā. Tādā ziņā ir nedaudz problēmu, jo katram bērnam ir savs ritms. Ja esmu ar mazāko bērniņu, vecākie bērni ir paspējuši kaut ko savandīt. Bet tie ir ikdienišķi sīkumi, ar kuriem ir jātiek galā. Ir nogurums, protams. Mani bērni vēl neiet skolā. Nezinu, kā spētu apvienot, ja būtu jākļūst arī par skolotāju. Viens ir mācīt burtus un zīmēt, pavisam cits ‒ izpildīt mājasdarbus un nodot skolotājiem. To visu darīt attālināti ir ļoti sarežģīti,» savu ikdienu atklāj Elīna, kuras ģimenē aug trīs bērni - vecākā meita Anabelle Keilija (6 gadi), vidējais dēliņš Lūkass (19. maijā paliks 3 gadi) un jaunākais dēls Tomass (9. maijā paliks trīs mēneši).

Jaunā dziedātāja ikdienā mitinās ārpus Rīgas, mierpilnajā Vidzemes ciemā Vaidavā, tāpēc skaistā Latvijas daba ir rokas stiepiena attālumā.

«Astro'n'out» līderes Māras Upmanes-Holšteines bērni plosās virtuvē

«Neesam paredzējuši īpaši svinēt. Man šķiet, ka būs mierīga un rimta svinēšana. Ar puķēm uz galda. Saldums būs paši svētki. Noteikti sazvanīsimies ar mammu un vecmammu. Paši cepsim kādu gardumu. Noteikti kaut ko cepsim. Jā! Tagad viena no izklaidēm ir kopīga ēst gatavošana, bērni arī iesaistās. Tas ir mūsu jaunais hobijs.

Esam laimīgi, ka mums ir dārzs, kur pavadām daudz laika kopā ar bērniem. Mums uz palodzes ir mazdārziņš. Iekarinājām šūpuļtīklu.

Ciemojāmies pie vecmāmiņas, viņa dzīvo kaimiņos. Atnāca ciemos arī mana mamma. Tad mēs, trīs paaudžu mammas, sēdējām un lepni dzērām kafiju. Mamma atveda puķes no sava dārza. Mainījāmies ar puķēm.

Protams, tagad ir liels izaicinājums, kā novērst bērniem uzmanību no spilgtajiem ekrāniem. Kopīga ēst gatavošana ir mūsu atbilde. Man liekas, ka māmiņu dienai piestāv viegls piesitiens, piemēram, biezpienu kūciņas. Visvairāk virtuvē patīk rosīties puikam, trīsgadniekam. Meitai, sešgadniecei, savukārt patīk dekorēt. Kad taisījām kūku, lai atzīmētu meitas Hannas 11 mēnešu jubileju, abi ar puiku visu sataisījām. Pēc tam lielā meita izdekorēja kūku pavisam citādāk, nekā es biju domājusi. Viņa to izdarīja skaisti! Mazajam špicbukam Hannai drīz būs gads. Tad nu viņa mēģina kāpt uz ķeblīšiem un grib visur piedalīties. Jūtu, ka milti būs jāceļ prom no apakšējā skapīša.

Ja citus gadus šajā laikā bijām prom darbos, piemēram, 4. maijā, tad tagad patiešām esam kopā. Mēs meklējam šai situācijai zelta maliņu, ko esam atraduši kopā būšanā. Mēs ar mazulīti, protams, mājās bijām diezgan daudz. Tāpēc mana dzīve nav krasi mainījusies. Nu arī vīrs ir mājās daudz vairāk. Ar vīru esam izdomājuši terminu ‒ darba terapija. Kad bērniem ir par daudz emociju, tad rokās tiek doti grābekļi vai lāpstas, lai rok dārzā. Vīrs viņiem palīdz.

Grūtāk ir tad, ja kādam kaut kas ir jāizdara no saviem darbiem. Tad mēs mēģinām viens otru aizstāt uz laiciņu, lai var pastrādāt. Bet kopumā izbaudām laiku, ko pavadām kopā. Ikvakara rituāls ir riteņbraukšana kopā ar mazajiem. Priecājamies, ka mums nav neviena skolēna. Bērnudārzs sūta materiālus, bet tiem ir ieteikuma forma. Ja, piemēram, šonedēļ runājam par kukaiņiem, tad pievēršam tiem uzmanību, rosoties dārzā. Tā ir prakse, nevis sēdēšana pie datora. Bērni ziņkāri par visu jautā. Ir jāmeklē varianti.

Cik labi, ka šī situācija [ar «Covid-19»] ir šogad, nevis pagājušajā gadā, kad nebijām pārcēlušies uz jauno dzīvesvietu. Tad būtu bijis ārkārtīgi grūti izturēt divās istabās, četrās sienās. Kāds mūs ir pasargājis šajā ziņā,» atzīst Māra, kuras ģimenē aug trīs atvases: vecākā meita Ronja (6 gadi), dēls Ezra Klāvs (3 ar pusi gadu), jaunākā meita Hanna (pēc divām nedēļām būs gads).

Kā žurnāls »Vakara Ziņas« jau rakstīja, 2019. gada sākumā mūziķu ģimenes ‒ Māras un viņas vīra Jāņa Holšteina-Upmaņa jeb Goran Goras - dzīvē notika lielas pārmaiņas. Neilgi pirms trešās atvases nākšanas pasaulē dzimtas īpašumā Dārzciemā tika uzsākti vērienīgi remontdarbi, un tur pērn ģimene pārcēlās no dzīvokļa Maskavas forštatē.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" numurā vai www.vz.lv