Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Populārais pašmāju Ziemassvētku vecītis atgūstas pēc operācijas

© Ingrīda Punka

Muzikants – pasākumu vadītājs un «Radio Marija» raidījuma vadītājs, valsts sociālās aprūpes centra «Rīga» filiāle «Ezerkrasti» kultūras dzīves organizators, kā arī viens no populārākajiem pašmāju Ziemassvētku vecīšiem ‒ Ainārs Ašaks (59) nav zaudējis optimismu un ir apņēmības pilns strādāt kā līdz šim arī pēc pārciestās acs operācijas.

«Kad kādā februāra dienā pēc pēršanās iznācu no pirts,» notikušo atminas Ainārs Ašaks un turpina stāstīt: «Atvēru vienu aci un apjuku - jo priekšā bija neskaidrs attēls. Nesapratu ‒ kas noticis? Biķernieku Oftalmoloģijas klīnikas traumpunktā dežūrārsts atzina , ka acs spiediens ir divreiz lielāks par normu ‒ 44 ‒ un neatgriezeniski bojāts redzes nervs. Diagnoze ‒ glaukomas 3. stadija.»

«Tikai tad sapratu, ko nozīmē nejust šo svarīgo maņu orgānu. Pēc dažām konsultācijām Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, acu ķirurģe Kristīne Baumane, kuru pazīstu vēl kā medicīnas studenti 80. gadu beigās, kad kopā ar mediķu kori devāmies koncertceļojumā uz Franciju, atzina, ka vēlama būtu steidzama operācija, kas slimajai acij saglabātu esošos 20 procentus redzes.

Tā kā daktere Baumane ir izcila acu ķirurģe un gadā veic aptuveni 500 kataraktas un 500 glaukomas operācijas ‒ pilnībā uzticējos viņas profesionalitātei un nemaz neuztraucos,» atlabstot pēc operācijas, sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāj Ainārs Ašaks.

Viņš atgādina, ka ikvienam par savu veselību jārūpējas regulāri ne tikai ārkārtējās situācijas laikā, kad pasaulē ir strauja koronavīrusa izplatība. «Savs ķermenis profilaktiski jāpārbauda katru gadu. Var dzīvot ar vienu roku, kāju, nieri, plaušu un aci, bet tā ir tikai mūsu rezerve. Dievs cilvēku radījis ar simetrijām. Un katram orgānam ir savs uzdevums. Kad tas iziet no ierindas ‒ dažreiz to izdodas saglābt, bet dažreiz jāsamierinās, kā ir.

Kad rēta acij sadzīs, es atkal esmu optimistiski noskaņots muzicēt un vadīt saviesīgos pasākumus un raidījumus «Radio Marija», protams, nodrošināt izklaidi un kultūras dzīvi iemītniekiem savā pamatdarbavietā «Ezerkrasti».

Šopavasar arī aprit 40 gadi, kopš beidzu Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, un joprojām ar kursabiedriem «WhatsApp» grupā uzturam draudzīgus sakarus un atbalstām, uzmundrinām viens otru šajā laikā sociālajos tīklos. Lepojamies, ka mūsu kursabiedrs Egils Siliņš, izcilais basbaritons, šobrīd ir Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors, bet Olga Rajecka joprojām ir spoža latviešu estrādes leģenda ‒ karaliene, kā arī visi pārējie kur nu kurais ‒ turamies un nenokaram degunus,» optimistiski noskaņots ir Ašaks.

Sarunā ar »Vakarā Ziņām« viņš piebilst, ka ir pateicīgs liktenim un iespējām jau vairākus gadus strādāt valsts sociālās aprūpes centra «Rīga» filiālē «Ezerkrasti» ‒ organizējot iestādes iemītniekiem radošās labdarības tikšanās, muzikālus pasākumus ar Latvijā pazīstamākajiem skatuves māksliniekiem, kuri bez atalgojuma viesojušies ar koncertprogrammām ‒ Marija Naumova, Agnese Rakovska, Samanta Tīna, Ieva Akuratere, Olga Rajecka, Normunds Rutulis, Normunds Jakušonoks, Varis Vētra, Aija Vītoliņa, Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks, aktrise Vita Baļčunaite un daudzi citi. «Tāpat mīļš paldies amatieru kolektīviem ‒ koriem, deju kopām un folkloras grupām, kas ar priekšnesumiem dāvā sirds siltumu klientiem ar īpašām vajadzībām. Pie mums viesojies pat Japānas bērnu koris un Šveices jauniešu simfoniskais orķestris, kā arī pašmāju mūzikas skolu audzēkņi. Turklāt ar izbraukuma kolekciju viesojās zooloģiskais dārzs, bet frizieru skolas mācekļi iemītniekus svētkos safrizēja,» viņš pastāsta.

Tāpat Ašaks uzsver, ka jau četrus gadus kā brīvprātīgais pirmdienās vada sarunu raidījumu «Notikumu kaleidoskopā», kas izskan «Radio Marija». «Kā saka ‒ dots devējam atdodas! Labie darbi un satikšanās ar interesantiem cilvēkiem vienmēr sniedz gandarījumu. Arī tad, kad šķiet, ka viss apstājies kā šobrīd koronavīrusa laikā, ir beidzot laiks sakārtot domas un izvērtēt, kas cilvēkam ir lielākā vērtība ‒ tikai materiālā vai tomēr garīgā bagātība,» aizdomājas Ainārs Ašaks.