VAKARA ZIŅAS. Ciemojamies Mārtiņa Jātnieka zemnieku saimniecībā, kur nav dīkstāves

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Mūziķa Mārtiņa Jātnieka vecvecāki zemnieku saimniecībā sāka strādāt 1988. gadā, līdz 1992. gadā to oficiāli pārņēma Mārtiņa tētis Arnolds Jātnieks. No 16 hektāru platības zemnieku saimniecība «Vaidelotes», kas atrodas Bauskas novada Codes pagastā, ir izpletusies līdz 365 hektāriem. Te arī aktīvi darbojas pats Mārtiņš, kas šajā pavasarī nevis ļaujas izmisumam un dīkstāvei, bet čakli rosās tēva sētā. Viņš arī laipni uzņēma ciemos »Vakara Ziņas«, izrādīja saimniecību un atgādināja, ka dzīve šajā laikā neapstājas.

Trešajā paaudzē agronoms

«Esmu priecīgs, ka mani vecāki un vecvecāki te ir ieguldījuši tik lielu darbu. Mēs esam izauguši par foršu ģimeni. Maniem vecākiem ir pieci dēli. Esmu vienīgais, kas studēja lauksaimniecību, esmu beidzis agronomus. Varu palepoties, ka savā dzimtā esmu trešais agronoms - vecmāmiņa, tētis un nu arī es.

Lauku darbi man ir tuvi jau no bērnības. Esmu te uzaudzis. Ja daudzi mani vienaudži nezināja, ko darīs pēc skolas beigšanas, man nebija ne mazāko šaubu, ko darīt.

Šobrīd paspēju apdarīt vien lielākos darbus. Man arī palīdz brāļi un tētis. Mēs nodarbojamies ar graudaugu audzēšanu ‒ kviešiem, miežiem, rapsi, kā arī lauku pupām. Nav nekādu problēmu to visu paveikt! Mums ir vairāki zemes gabali. Viens ir netālu no Rundāles pils, kas būs mantojumā no vectēva puses. Uz Mežotnes pusi vēl ir 55 hektāri. Ir jābraukā no vienas vietas uz otru, tādēļ ir vajadzīgs otrs cilvēks. Cilvēkiem, kas dzīvo laukos, vienmēr būs iespējas pašiem sevi pabarot. Arī šajā grūtajā laikā, kad ir krīze. Mums nav nesamērīgi daudz jākomunicē ar cilvēkiem. Vienīgais šajā laikā uz savu lauku veikaliņu ir jātiek, bet tur viss ir normāli. Viss tiek ievērots, veikalā nav nekādas pulcēšanās un drūzmēšanās. Vienlaikus veikalā uzturas divi līdz trīs cilvēki, viss ir normāli. Daba jau līdz ar koronavīrusu neapstājas. Mums ir jāturpina sēt un apkopt sava saimniecība. Ja mēs to nedarīsim, tad gan būs milzīgs trūkums. Redzēsim, kā būs, bet esmu pārliecināts, ka būs labi. Biržā cena mainās katru dienu. Mūsu graudiem arī. Cerams, ka būs laba raža un viss būs kārtībā. Visa nepieciešamā informācija ir pieejama. Ja tu spēj sekot līdzi pasaules tirgum, tad esi par visu lietas kursā. Kādreiz tētis brauca ar kravas automašīnu līdz Rīgai un stāvēja rindā, lai nodotu graudus. Un bija reizes, kad viņam pateica, ka neko nepieņems, tad bija reālas problēmas. Tagad viss ir kārtībā, jo graudkopju kooperatīvs visu izdara mūsu vietā. Paņem no mums graudus un aizved uz kuģi,» savu ikdienu un veicamos darbus iezīmē Mārtiņš Jātnieks.

Ja ar tūrismu jāiepauzē, ir citas lietas, ko darīt!

«Mēs jau ļoti sen kopjam Latvijas kultūras mantojumu un tradīcijas. Strādājam, ievērojot kalendāro ciklu ‒ mēness fāzes. Tādā veidā esam veiksmīgi, jo mums ir zināšanas.

Savā saimniecībā svinam Lieldienas, Jāņus un Ziemassvētkus. Pabarojam Vācijas un Austrijas tūristus. Viņi brauc apmeklēt Rundāles pili un pa ceļam iebrauc ciemos pie mums ieturēt maltīti. Mēs izstāstām un parādām, kā strādājam. Parādām parastu cilvēku dzīvi. Ēdināšana iet roku rokā ar tūrismu. Ja viņi vēlas ēst latviešu tradicionālās pusdienas, mēs arī tās pagatavojam. Ja ir kāds pasākums uz vietas, tad arī piedāvājam ēdināšanu. Mamma (Daira Jātniece) gatavo lieliskas zāļu tējas, garšvielas, dažādus džemus un ēdienus.

Mūsu saimniecība ir arī viena no Latvijas kultūras mantojuma vietām. Bija liels prieks saņemt tādu atzinību. Šobrīd gan tūrisma sezona ir apstājusies un ļoti daudz kas atcelts. Tie, kas brauc ciemos, pamatā ir vecāka gada gājuma cilvēki, bet viņi ir koronavīrusa riska grupa. Tādēļ šobrīd ar tūrismu jāiepauzē. Bet mēs par to nesatraucamies, jo mums ir citas nozares. Mēs esam daudzpusīgi. Tā kā mums ir zemnieku saimniecība, spējam iztikt,» pastāsta Mārtiņš un piebilst, ka viņam darbošanās saimniecībā un mūzikā nebūt nav vienīgās lietas, ar ko viņš nodarbojas. Kopā ar labāko draugu viņš izveidojis digitālā mārketinga uzņēmumu, kas palīdz veidot internetā imidžu citiem uzņēmumiem.

Beidziet slinkot un sāciet darīt!

Šobrīd, kad tik daudzus cilvēkus pārņēmis izmisums, tiek zaudētas darbavietas un piedzīvota dīkstāve, vaicājam Mārtiņam, kāda tad ir veiksmes atslēga, lai izveidotu uzņēmumu, no kura var gūt arī peļņu. «Galvenais ir nebaidīties riskēt. Pirmkārt, es sāku ar ļoti minimālām iespējām. Otrkārt, esmu daudz riskējis un daudz arī zaudējis, bet neesmu apstājies. Tas nav tādēļ, ka man ir bijis kāds pamats no ģimenes. Nekad mūžā neesmu prasījis no vecākiem atbalstu savam uzņēmumam. Mēs cenšamies ar kolēģi un manu labāko draugu sakārtot savus darbus tā, lai mums nav jābūt visu laiku uz vietas. Šobrīd mums sanāk. Kā jau minēju, strādājam ar digitālo mārketingu, kas saistīts ar uzņēmuma imidža veidošanu internetā, kas ir ļoti aktuāli šajā ārkārtas situācijā. Šobrīd mūsu firmai pieaug apgrozījums. Meklējam cilvēkus, kas ir spējīgi rakstīt labus tekstus, lai uzņēmums sevi spoži var parādīt internetā. Domāju, ka mums pievienosies vairāki uzņēmumi un tiksim galā. Galvenais nevajag baidīties. Ir jādara! Šobrīd ir iespējas. Kamēr ir jāsēž mājās, vajag domāt un ģenerēt idejas. Viss notiks. Ja mēģināsiet darīt to, kas jums nepatīk, tad arī nekad nesanāks. Dariet to, kas jums patīk!

Mēs zīmējam. Mums ir skaists dizains. Taisām foršus postus (ierakstus) sociālajos tīklos. Mums viss ir interesanti. Nav garlaicīgi un neaizņem daudz laika. Nezinu, kāpēc cilvēki sūdzas, ka nav ko darīt. Visu ko var darīt! Beidziet vienkārši slinkot un sāciet kaut ko darīt. Ja man būtu slikta situācija, es ietu remontēt mājas un dzīvokļus. Problēma ir slinkums. Daudzām saimniecībām ir vajadzīgi strādnieki. Darba trūkums laukos ir un paliks. Tie, kas strādā laukos, tie arī strādā. Zemnieki maksā ļoti labas algas arī traktoristiem, jo visi ir līdzvērtīgi, visi ir zemnieki. Lielās zemnieku saimniecības ir spējīgas maksāt. Strādājot sezonu, vairāk nekā 12 stundu darba dienu, var saņemt no 1000 eiro mēnesī un vairāk. Tas ir labi šajā situācijā. Domāju, ka cilvēki tagad sāks novērtēt to mazumiņu, kas ir. Ja bija mazs darbiņš, kurā ik mēnesi saņēma kaut kādu naudu, cilvēki sapratīs, ka darbs bija stabils un tiešām no tā varēja dzīvot.

Ir visādas iespējas. Saņemieties! Galvenais, vajag darīt,» par darba iespējām un vērtībām stāsta Mārtiņš.

Par atceltajiem mūzikas pasākumiem nebēdā

Viena no ik gada tradīcijām, kas gulstas uz apņēmīgā Mārtiņa Jātnieka pleciem, ir Baltijā lielākā kantri mūzikas festivāla «Country Bauska» organizēšana. Kas tad šovasar notiks ar šo pasākumu, ņemot vērā valstī un pasaulē esošo situāciju? «Domāju, ka šoreiz to atcelsim. Pagaidām neko nezinām un neesam neko nolēmuši. Mums ir viss gatavs, lai tas startētu. Maija beigās pateiksim, kā rīkosimies. Tiem, kas jau nopirkuši biļetes, lai nebēdā, tās varēs izmantot nākamajā gadā. Ja nebūs šogad, tad nākamajā gadā būs vēl labāks.

Mūzikas jomā man ir arī labas ziņas ‒ rakstu jaunas dziesmas. Iespējams, vasaras beigās vai rudens sākumā man būs jauns mūzikas albums. Ļoti ceru, ka jau pavisam drīz varēsim filmēt videoklipu ar dziedošajām dvīņu māsām.

Lai arī mūzikas industrijā viss ir atcelts, es par to nebēdāju. Uz vasaras otru pusi nāks kāzas un korporatīvi pasākumi. Kad atkal atļaus pulcēties, tad viss būs labi,» savu pozitīvo un optimistisko noskaņojumu atklāj Mārtiņš.

Labprāt dalās pieredzē ar citiem

«Kā jau katram jaunietim arī man mainās domas. Vienā brīdī gribas visu mest pie malas, jo sāc domāt, kāpēc to vispār dari. Taču vienmēr šādos pārdomu brīžos saproti, ka tā ir stabilākā lieta, ar ko nodarbojos.

Man patīk sabiedrība. Tāpēc man prieks, ka man ir dabas dots talants dziedāt un būt sabiedrībā. Televīzijas mūzikas šovs, kurā piedalījos, mainīja manu skatpunktu par to, ko varu darīt. No tā laika man ir cits redzējums uz daudzām lietām un rodas jaunas idejas, ko gribētu realizēt.

Ja kādam arī ir vēlme kaut ko realizēt, varu padalīties ar pieredzi. Man ir bijusi gan veiksmīga, gan neveiksmīga pieredze. Zinu, kur ir klupšanas akmeņi un kas ir jādara. Tu nevari būt profesionālis visās lietās. Tādēļ ir jācenšas konsultēties ar citu jomu profesionāļiem.

Labāk, ja esi pats uz savas ādas visu izbaudījis. Man daudzi ir teikuši, ka nevajag to un šito darīt, bet es pats gribu izmēģināt. Labprāt vēlētos pilnībā darboties šovbiznesā, bet izlēmu būt lauksaimniecībā. Pirms sāku studēt lauksaimniecību, gribēju mācīties mūzikas producēšanu un džeza vokālu. Nožēloju, ka to neizdarīju. Bet man vēl ir visas iespējas to izdarīt. Mans mērķis ir būt kantri mūzikas topā «Billboard» kopā ar atpazīstamiem mūziķiem un māksliniekiem. Lielais mērķis ir iepazīstināt Latvijas sabiedrību Bauskas kantri festivālā ar jaunām tendencēm kantri mūzikā. Tāpat arī vēlos, lai mans un labākā drauga izveidotais uzņēmums kļūst starptautisks. Protams, gribētu arī, lai man vairāk veicas ar mūziku,» sarunas noslēgumā atzīst Mārtiņš.

Codes pagasta lauku sētā «Vaidelotes» darbu daudz!

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Mārtiņa lauku sētā aug viens no vecākajiem ozoliem Latvijā. Kad melioratori gribēja kokus nocirst, uz to stumbriem tika uzvilkti krusti. Mārtiņa tētis ar dubļiem aizsmērēja krustus un tādējādi izglāba kokus no nociršanas. Koki ir stādīti ļoti sen, apmēram pirms 800 gadiem. Šī ir enerģiski spēcīga vieta, kurā arī senākā pagātnē ir saimniekojuši apņēmīgi zemnieki.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Šeit notika Mārtiņa brāļa kāzu ceremonija, kas ir enerģētiski spēcīga vieta. Ģimene ļoti respektē zemes spēku un senās zināšanas. Mūziķis uzsver, ka ģimene viņa dzīvē ieņem ļoti svarīgu vietu un tai ir jāturas kopā, vienam otru atbalstot un stiprinot.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Saimniecībā «Vaidelotes» tiek audzēti arī āboli, upenes un citas veselīgas lietas.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Viens no trim realizētajiem Eiropas projektiem ir vēja ģenerators, kas lauku sētas vajadzībām ražo elektrību.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Siltās un tveicīgās vasaras dienās piemājas dīķī var atveldzēties.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Mārtiņš izrāda rapša lauku un atklāj, ka audzējot to, jāievēro dažas būtiskas nianses.

Izbrauciens ar traktoru!

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Pie traktora stūres Mārtiņš jūtas gluži kā zivs ūdenī. Pie stūres mēdz tapt gan dziesmas, gan arī tiek ģenerētas jaunas idejas. Ar traktoru tiek apsaimniekota iespaidīgā zemes platība.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Šis ir saimniecības pirmais traktors, kas tika izmantots zemes darbos. Mārtiņš pie traktora stūres ir jau kopš bērnības. Būdams mazs puika un lāgā vēl neredzēdams pāri stūrei, viņš jau spaidīja traktora pedāļus.

Saimniecībā gadu gaitā izveidojies iespaidīgs tehnikas parks, kur ir visi agregāti, kas nepieciešami lauksaimniecības darbu veikšanai ‒ graudu kombains, kravas mašīna, ekskavators un arkls. Visa vajadzīgā tehnika ir atbilstoša Eiropas Savienības regulām. Saimniecībā ir pieci traktori. Pirmo jauno traktoru dzeltenā krāsā Mārtiņa ģimene ieguva drīz pēc 2000. gada, ar to varēja apdarīt zemes darbus 200 hektāru platībā.

Mierpilna ugunskura vieta

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Īpaša vieta ugunskuram. Mārtiņa ģimene rīko latviskus svētkus ‒ Lieldienas, Ziemassvētkus, Jāņus, kuros uzņem arī ciemiņus.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Mārtiņš savu plašo saimniecību »Vakara Ziņām« izrāda kopā ar uzticamo ģimenes draugu Džokeru, kas vēl ir pavisam jauns. Saimnieks savu četrkājaino draugu ved uz suņu skoliņu, kur Džokers apgūst dažādas gudrības.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Jātnieku ģimenes ēku komplekss.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Stilīgais šķūnis un tā interjers

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Šajā šķūni notika Mārtiņa brāļa kāzu svinības, un šī celtne tapa vien divu nedēļu laikā. Sākotnēji brālis vēlējās kāzas rīkot teltī. Tomēr stabila, ērta un ar grīdu aprīkota telts, kas būtu piemērota kāzām, maksāja aptuveni septiņus tūkstošus. Tika izlemts ieguldīt nedaudz vairāk naudas, lai uztaisītu šķūni, kas būtu paliekoša vērtība. Dēļi, grīda un jumts ir taisīti no jaunajiem materiāliem, kas ir kombinēti ar veco laiku šķūni, kurš ir atvests un salikts no jauna gluži kā «puzle». Vecā šķūņa viena puse savulaik ir degusi. Atjaunojot to kāzām, tika ņemta vērā un cienīta vecā konstrukcija un materiāli, un, iedvešot jaunu elpu, šķūnī senatnīgums apvienojies ar mūsdienu elementiem.

Mārtiņa mamma Daira ir ne tikai izdarīga saimniece, bet viņai ir arī mākslinieces ķēriens. Šķūnī ir redzams ne viens vien viņas darināts mākslas darbs.

Daira gādīgi uzdāvina »Vakara Ziņām« savas veselīgās tējas un garšvielas. Starp citu, arī Mārtiņa mammai ir pašai savs uzņēmums, kas tirgo ārstnieciskās, aromātiskās un gardās «Dairas tējas», iepakotas glītos maisiņos. Jātnieku ģimenes apņēmība, mērķtiecība, daudzie talanti nebeidz vien izbrīnīt! Kad visapkārt ir viens vienīgs negatīvu ziņu virpulis un cilvēku gaušanās, šī spēcīgā dzimta parāda, ka dzīve neapstājas. Vajag tikai darīt!

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais