Grupas «Otra puse» solists Normunds Pauniņš savā «Facebook» profilā dalījās ar ierakstu, kurā atklāja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis viņam dīkstāves pabalstu, neraugoties uz to, ka summas nodokļos ir maksātas nebūt mazākās. Sarunā ar »Vakara Ziņām« viņš atklāj detaļas, kāpēc tā, un norāda, ka ar šādu situāciju saskaras daudzi mūziķi.
«Cītīgi maksāju nodokļus. Katru reizi kā grupai tika pārskaitīts honorārs, kas ir ne mazāk kā 1000-1500 eiro, reizēm pat 3000 eiro, no visiem šiem grupas honorāriem cītīgi tika maksāti nodokļi, kas nebūt nav mazi - 15%. Septiņu gadu griezumā sarēķinot ir vairāki tūkstoši eiro. Diemžēl man ir norādīts, ka esmu darba devējs, kaut gan kāds es darba devējs! Vai mikrouzņēmumam ir īpašs darba devējs? Laikam, ka ir oficiāli. Mūsu gadījumā tā ir vienkārši grupa. Tā kā esmu grupas vadītājs, tad to mikrouzņēmumu arī nodibināju. Līdz ar to es esmu darba devējs. Bet tā kā esmu darba devējs, VID pamato, ka man nekas nepienākas. Mikrouzņēmumā man ir divi darbinieki, kas ir grupas dalībnieki. Viņi par abiem par martu saņēma 260 eiro. Es nezinu, cik viņiem ir katram atsevišķi, jo VID man atsūtīja, ka kopā diviem darbiniekiem ir pārskaitīts 260 eiro. Bet man vienkārši pienāca atteikums. Kāda starpība, vai darba ņēmējs vai devējs? Mums principā visiem tās algas bija vienādas. Man reizēm bija lielāka, tāpēc, ka paralēli es arī veicu dīdžeja darbu, kas bija ārpus grupas. Dīdžeja honorāru saņēmu uz to pašu kontu, kur grupas nauda ienāk. Bet principā visi ir līdzvērtīgi tādā mikrouzņēmumā. Visi saņem maksimālos 720 eiro.
Varbūt es nezinu kādu likumu, ko VID ir pieņēmuši? 9. aprīlī tika pieņemts, ka darba devējam it kā tomēr būšot, bet nu man atteica. Mikrouzņēmumam ienāk viena summa. Piemēram, 5000 eiro par vienu izdarītu darbu. Tu no tiem 5000 samaksā 15% nodokli, kas ir 750 eiro. Bet pārējo naudu sadali, izmaksājot algās vai pērkot aparatūru. Tu nevari maksāt algu vairāk par 720 eiro. Daudziem arī nav saprotams tas sadalījums, kas ir mikrouzņēmums, kas ir pašnodarbinātais. Daudzi maldās un nesaprot.
Visi nodokļi ir nomaksāti, kas nav mazi. Nav tā, ka gadā tikai nomaksāti pieci eiro. Ja nemaldos, mikrouzņēmumu nodibināju 2013. gadā. Tie ir septiņi gadi. Katru gadu grupai notiek koncerti. Visu laiku tiek maksāti nodokļi. Diemžēl šajā situācijā, kad mūziķi ir palikuši pilnīgi bez nekā, jo man nebija blakus darba, tas bija vienīgais ienākumu avots. Tagad ir tā, ja nebūtu draudzene, kura strādā valsts darbā, man nebūtu naudas. Tagad dzīvoju vienkārši uz viņas rēķina. Man vienkārši paveicās, ka draudzene strādā valsts uzņēmumā. Piemēram, ko darīt situācijā, ja vīrs un sieva - viens ir oficiants, bet otrs bārmenis? Es neraudu. Protams, ja koncertu nebūs, tad meklēšu jebkādu citu darbu. Bet vismaz šajā brīdī, kad esmu pamests zem tanka, man šis pabalsts ļoti noderētu, būtu par ko maizi nopirkt, bet pat to nedod. Vispār unikāla situācija! Kam tad vēl prasīt, ja valsts atsaka? Ko tagad darīt? Nezinu, rakstīšu ģenerāldirektorei (VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme) iesniegumu. Cīnīšos tālāk. Bet tas nav normāli. Katrs indivīds un pilsonis tagad rakstīs ģenerāldirektorei? Un tad viņa katru situāciju izskatīs? Šim iedos un tam ne? Es uzskatu, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir jāsamaksā vismaz 300-400 eiro. Pēc tam lai jau izvērtē un skatās. Vienam vairāk, bet kādam turīgākam, piemēram, mazāk. Tagad jau mēnesis ir apkārt, kopš ir dīkstāve. Mūziķiem taču nekas nenotiek. Par ko tad dzīvot? Mūziķiem nekas nenotiks arī tuvākajā laikā. Ja jau jūnijā atsāktos koncertdzīve, tad būtu labi. Domāju, ka tuvākais ir rudenī, kad vispār kaut kas atsāksies.
Liela daļa muzikantu ir tieši tādi paši kā es. Vienkārši daudzi no viņiem nepiesakās šim dīkstāves pabalstam. Katrā ziņā brīnos, ka «Facebook» neiet vaļā skandāls par šo tēmu. Cilvēki vai nu klusē, vai kas? Es nesaprotu. Valdība katru dienu pieņem jaunus lēmumus. Sākotnēji tika pieņemts, ka AKKA/LAA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība) un LaIPA (Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība) neko nesaņems. Pēc tam pieņēma, ka tomēr saņems. Es esmu no tiem, kas ir LaIPA, bet vienalga neko nesaņēmu. Kāda tad ir jēga? Man ir aizdomas, ka viņi novilcina laiku. Lasu un saprotu, ka tikai dažiem uzņēmumiem ir kaut kas reāli izmaksāts. Bet Latvijā taču ir 1,5-2 miljoni cilvēku. Ko tad tie pārējie dara? Ir taču tik ilgs laiks pagājis! Cilvēkiem taču vispār nav naudas. It sevišķi muzikantiem,» problemātisko un neērto situāciju atklāj Normunds Pauniņš.
