VAKARA ZIŅAS. Kādu auto izvēlēties tuvākajai nākotnei?

© Publicitātes foto

Automobiļu izvēle nav bijusi diez kāda izprieca nevienos laikos un nevienā situācijā. Un nav svarīgi, vai runājam par pilnīgi jaunu un saulē mirdzošu, vai apjūsmojam dzīvē daudz pieredzējušu un no visa nedaudz nogurušu spēkratu. Gan vienā, gan otrā gadījumā ir savas nianses, bet bēdu stāsts visiem vairāk vai mazāk ir vienāds. Ko izvēlēties?

Ja neskaita kāda konkrēta zīmola maniakus, tad izvēle no teorētiskas pārtop praktiskā tajā brīdī, kad izej no mājām ar pilnu maku naudas. Pie ratiem stāvēt paliek visas iepriekš rūpīgi veidotās ilūzijas, un acis sāk skriet uz riņķi gluži kā «bārbijai» dārglietu veikalā. Varbūt šo? Nē, laikam jau šo! Bet varbūt tomēr kaut ko no tā plaukta? Ak, kaut jel varētu nopirkt visu!

Mūsu skarbajos dzīves apstākļos visam klāt vēl nākusi smagā, sarežģītā un riskantā dzinēja izvēle. Tā, lai rajona čaļi nesmejas, lai ekologi nelamājas un benzīngalvas par mīkstpēdiņu nesauc. Nu, un, protams, jāpadomā par pie mums tik ļoti svarīgo prestižu. Labāk lieku reizi aizbraukt uz darbu ar sabiedrisko transportu, lai ietaupītu degvielu, taču ar augstu paceltu galvu, jo tu taču maksā līzingu par biznesa klases braucamrīku!

Pilsētniekiem šajā ziņā ir priekšrocība. Tos pāris desmitus kilometru dienā var braukt principā ar jebko. Degvielas patēriņam te nozīme maza. Ietilpība nav svarīga. Komforts? Ko gan varam izjust no piedāvātā komforta padsmit minūtēs dienā?

Cita lieta tie, kam dienā savi simt kilometri jānobrauc. Te gan dibens var pagūt kļūt stīvs, gan naudas kaudzīte pārvākties uz dzīvi degvielas uzpildes stacijā. Visbiežāk arī kādas praktiskas un gabarītos prāvākas saimnieciskas lietas līdz mājām jāaizvizina. Vārdu sakot, nav viegli būt auto pircējam šajā saspringtajā un neziņas pilnajā laikā.

Liekam pie malas gaumi, skaistuma izjūtu un vēlmi zīmēties. Pilnīgi praktiskā noskaņā mēģinām saprast, kāds dzinējs mūsu topošajam automobilim būtu pats piemērotākais! Elektriskais motors, kas, iespējams, kādreiz spēs sasniegt kondīciju, kad būs uzskatāms par pilnvērtīgu spēka agregātu? Dīzelis, kuru visi nonievā, bet reti kurš no tā atsakās? Benzīns, kas parasti maksā nedaudz lētāk, bet sasteidz nokavēto degvielas cenas ziņā? Auto gāze, kuru daudzas Eiropas valstis izvēlējušās par galveno degvielas veidu, bet pie mums nepamatoti tiek novirzīta otrajā vai pat trešajā plānā? Varbūt hibrīds, kurš teorētiski ir zelta vidusceļš, ja vien neieskaties cenu lapā?

Interneta vietne «autodroms.lv», kas vienlaikus pazīstama arī kā producents tāda paša nosaukuma kanāla «ReTV» raidījumam, kārtējo reizi sarīkoja anonīmu aptauju. Nekādi personas kodi, nekādi tālruņa numuri vai deklarētās dzīves vietas adreses, tikai ķeksītis pie izvēlētā varianta. Un rezultāti nav pārsteidzoši, bet priecējoši gan. Tad nu nedaudz ielūkosimies tajos.

Uz jautājumu - kādam dzinējam tiktu dota priekšroka, izvēloties jaunu automobili, atbildes tika sniegtas pietiekami naski, lai izdarītu vismaz aptuvenus secinājumus par mūsu autobraucēju tehniskās nākotnes noskaņojumu!

Benzīna dzinējs. Spēka agregāts, kas «autodroms.lv» aptaujā ieguva vislielāko simpātiju - pat veselus trīsdesmit astoņus procentus. Tātad vairāk par trešdaļu aptaujas dalībnieku balso par degvielu, kas parasti maksā nedaudz vairāk un ar ko var nobraukt nedaudz mazāk, ja salīdzinām ar otrās vietas ieguvēju.

Labā lieta ir tā, ka automobiļi ar benzīna dzinēju parasti ir par naga tiesu lētāki. Tātad ietaupījums. Mūsdienu 1,3 un pat viena litra dzinēji visnotaļ prāviem automobiļiem saprogrammēti tā, ka benzīnu patērē ievērojami mazāk nekā vēl pirms gadiem desmit «mazie» motoriņi ar vismaz 1,5 litru darba apjomu. Ja auto izvēlamies uz pāris gadiem, tad cenas starpība, benzīna cena un degvielas patēriņš kopumā izlīdzina starpību ar līdz šim populārāko degvielas veidu. Toties tehniskajā apskatē nav jādodas uz svētās inkvizīcijas kabinetu izmešu kontroles veidolā.

Un tā, dāmas un kungi - trīsdesmit astoņi procenti aptaujas dalībnieku balsojuši par benzīnu kā tuvākās nākotnes degvielu!

Dīzeļdzinējs. Šobrīd viens no populārākajiem un ekonomiskākajiem spēka agregātiem. Arī par šo dzinēja veidu ar savu «jā» balsojuši gandrīz trešdaļa no visiem aptaujas dalībniekiem. Vispirms jau dīzelis, gluži tāpat kā benzīns, ir pieejams teju visā plašajā pasaulē. Vismaz mūsu kontinentā noteikti. Pat Arābu Emirātos, kur V8 benzīna dzinējs ar piecu litru darba tilpumu ir teju vai minimālais nomināls, degvielas uzpildes stacijās viens vientuļš dīzeļa krāns arī tomēr ir pieejams.

Nevar ignorēt arī zinātniski pierādītu faktu, ka dīzeļdzinējs gaisu piegāna nedaudz mazāk par benzīnu. Protams, nerunāsim par gāzi, kura aiz sevis neatstāj praktiski neko. Taču par gāzi nedaudz vēlāk. Šoreiz par dīzeļdzinēju, par kuru balsojis kopumā trīsdesmit viens procents aptaujas dalībnieku. Ja ne populāri, tad vismaz godīgi!

Auto gāzes sistēma vai CNG. Arī šāda opcija mūsu degvielas tirgū pastāv. Atgādināsim, ka CNG ir tā pati dabasgāze, ar kuru apsildām mājas un gatavojam ēst. Tikai automobiļu versijā tā tiek iepildīta bākā saspiestā veidā. Šobrīd Latvijā ir divas CNG uzpildes vietas, bet tuvākajā laikā šis skaitlis solās augt. Savukārt LPG jeb klasisko auto gāzi varam iegūt nu jau teju vai jebkurā degvielas uzpildes stacijā.

Ja runājam par ekoloģiju, tad Grētas sapnis - sadegusi gāze - aiz sevis neatstāj neko. Naudas ziņā tas kopā sanāks tikpat vai pat nedaudz ekonomiskāk par dīzeļdegvielu. Tātad tie, kas balsojuši par gāzi, draudzējas ar kalkulatoru!

Jāatceras arī tas, ka mūsdienās veikalā var nopirkt automobili, kas jau rūpnīcā aprīkots ar visu nepieciešamo. Piemēram, «Dacia Duster» ar LPG vai «Škoda Octavia» ar CNG iekārtām.

Protams, šis degvielas veids jūtami atpaliek no diviem populārākajiem, taču sešpadsmit procenti aptaujas dalībnieku gāzi saskata kā nākamo savā autobraucēja karjerā!

Hibrīds. Sāksim uzreiz ar to, ka šādu spēka agregātu gatavi izvēlēties vien deviņi procenti no visiem aptaujas dalībniekiem. Visticamāk, tie, kuri raugās pilnīgi jaunu automobiļu virzienā. Lietoto jeb tā saucamajā otrreizējā auto tirgū hibrīda spēka iekārtas ir diezgan liels retums, maksā dārgi un biedē ar iespējām tikt pie daudz lielākām problēmām nekā dīzeļa vai benzīna versijā.

Pilsētniekiem hibrīds varētu būt labs vidusceļš. Tieši pilsētā, kur ik pa pāris metriem tiek spaidīts bremzes pedālis un uzsākta kustība, pašuzlādes sistēma sniedz gaidīto efektu. Pa ceļam no Siguldas līdz Rīgai un otrādi nekāda dižā ekonomija un ekoloģija nesanāks, jo teju gandrīz visu ceļu strādās parastais iekšdedzes dzinējs.

Elektromotors! Visbeidzot pats modernākais spēka agregāts. To pasniedz mums kā pasaules glābiņu, jo elektromobilim nav izpūtēja. Nav izpūtēja - nav problēmu. Savukārt par tā ražošanas procesiem un nepieciešamo izejvielu ieguves veidiem parasti mēdz nopūsties un noklusēt. Gadījums, kad visi līdzekļi ir labi, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Elektromobili kā tuvākās nākotnes pārvietošanās līdzekli šobrīd izvēlas vien seši procenti no visiem aptaujas dalībniekiem. Nez kāpēc māc aizdomas, ka starp šiem sešiem procentiem vismaz pieci ir tie, kuri ikdienā arī izmanto elektrību kā degvielu - tramvaju, trolejbusu un elektrisko vilcienu pasažieri.

Visticamāk, ja neskaita elektrisko transportu, šīs atbildes ir daudzmaz godīgas. Tās parāda mūsu autobraucēju noskaņojumu, vēlmes un vajadzības. Iespējams, šie «autodroms.lv» apkopotie rezultāti liks aizdomāties arī tiem, kuri līdz šim par degvielas veidu īsti neaizdomājās, tiem, kam galvenais, lai auto būtu sudraba un ar ļoti populāru ražotāju emblēmām.

Lai kāda arī beigu galā būtu vai nebūtu mūsu izvēle, pats galvenais, lai mūsu auto ir perfektā tehniskā stāvoklī un ne mēs kādu apdraudam, ne mūs kāds apdraud!

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais