Mediju telpā izskanējušas ziņas, ka Vecrīgas viesnīca «Roma» šobrīd ir slēgta. Uzņēmēja un viesnīcas vadītāja Linda Mūrniece raksturo pašreizējo situāciju un sniedz padomus, kā rīkoties citiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem.
«Mums noteikti ir cerības atjaunot viesnīcu, ja no valdības saņemsim atbalstu dīkstāvē. Tad ir cerības, ka pārlaidīsim šo laiku. Prognozējam, kas viss norims pēc diviem, sliktākajā gadījumā pēc trim mēnešiem. Cerēsim, ka atjaunosim darbību. Mani kolēģi šobrīd nav aizgājuši no darba. Tāpēc esmu izdevusi rīkojumu par dīkstāvi. Mēs tiešām ļoti gaidām. Esam iesnieguši VID (Valsts ieņēmumu dienestā) pieteikumu dīkstāves atbalstam. Ceram, ka tas tiks apstiprināts. Tas mums dos iespēju pārlaist šo grūto laiku. Man šķiet, ka valdībai ir daudz izdevīgāk un prātīgāk cilvēkus šādi atbalstīt, nevis ja uzņēmums ir pilnībā jāslēdz. Tie būtu vairāki desmiti cilvēku, kuriem būtu jāmaksā bezdarbnieku pabalsti. Līdz ar to dīkstāves pabalsts ir izdevīgs visiem. Gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan valdībai, kas plāno to piešķirt. Šodien laikam vienīgie, kas var justies puslīdz droši, ir tie, kas strādā valsts pārvaldē, ar pašvaldību saistītos uzņēmumos. Citās nozarēs ir pilnīgs sabrukums. Vienīgais, ko var tiešām ieteikt darbiniekiem kopā ar darba devējiem, atrast vislabāko risinājumu. Slēgt pilnībā uzņēmumu ir ļoti slikti, jo pēc tam uzņēmumam viss ir jāsāk no nulles. Ja darbiniekiem nav cerības pēc tam atgriezties uzņēmumā, parādīsies liels bezdarbs. Droši vien jāmeklē kopējie risinājumi, kā pārlaist pirmo laiku. Es pat nezinu, kuriem uzņēmumiem šobrīd ir vieglāk - lieliem vai maziem uzņēmumiem. Visiem ir vienlīdz grūti. Varbūt atšķirīgas ir vienīgi patērētās summas. Piemēram, uz mūsu ēkas uzturēšanu. Viss šobrīd ir maksimāli atslēgts,» savu un kopējo situāciju atklāj un vērtē Linda Mūrniece. Ņemot vērā, ka situācija nav no tām patīkamākajām, uzņēmējas balsī joprojām ir apņēmība un cerība.
Arī stiprajiem vajag mierinājumu
«Man nemaz nav īsti daudz iespēju padoties, jo ir darbinieki, kas paļaujas uz mani un zina, ka es darīšu, ko varēšu, lai atrastu risinājumu un kaut kā tiktu pāri šai situācijai. Darbinieki prot arī mani atbalstīt, ne tikai cerīgi skatās.
Tā kā es publiski par to runāju, tad ir ļoti daudz cilvēku, kas arī publiski man raksta sociālajos tīklos. Piedāvā kaut ko palīdzēt, ko nu kurš var. Bet pietiek jau ar to, ka cilvēki uzraksta, ka viņi atbalsta un apbrīno. Kā viena sieviete bija rakstījusi: «Stiprajiem nevajag nekādu mierinājumu.» Tieši pretēji, stiprajiem vajag mierinājumu tāpat kā visiem citiem. Emocionālais atbalsts ir visnepieciešamākais gan no cilvēkiem, gan draugiem,» viņa nosaka.
Sociālajos tīklos Linda Mūrniece ir viena no Latvijas dāmām, kuras viedoklī ieklausās, jo viņai ir gan pieredze, gan zināšanas. Linda ļauj ielūkoties savā nebūt ne vieglajā cīņā par viesnīcu arī citiem. Daudzi viņu uzlūko kā paraugu, no kā iedvesmoties, kā spēcīgu un gudru sievieti, kas bez cīņas neatkāpsies.
«Nevienam nav viegli»
«Neteikšu, ka man ļoti viegli un labi sanāk. Bet jā, es mēģināšu domāt, kā kopā ar kolēģiem strādāšu un meklēšu jaunas idejas. Šajā laikā nevajag ieslēgties mājās. Ir jācīnās. Nevienam nav viegli, bet ir kopības sajūta. Arī pati esmu atklājusi, ka cilvēki šajā laikā kļūst labestīgāki. Protams, ka ir īpaši izņēmumi, bet kopumā cilvēki kļūst atbalstošāki. Tik lielu atbalstu tiešām sen neesmu jutusi. Neko lielu neesmu izdarījusi. Izņemot to, ka cīnos par savējiem un uzņēmumu. Šī ir krīze, kas parāda, kas ir kas visādās nozīmēs. Secinājumus varēs izdarīt gan par cilvēkiem, gan par lietām,» saka Linda Mūrniece.
