Koronavīrusa bīstamās epidēmijas dēļ koncerti, izrādes, sporta un kultūras pasākumi ir atcelti, daudzās darbavietās ļaudis strādā attālināti, visās publiskās vietās jāievēro drošības pasākumi, tādēļ daudziem no mums ikdienišķais vāveres ritenis ir burtiski uzlikts uz pauzes. Aptaujājām vairākas sabiedrībā zināmas personības, lai uzzinātu, kā viņas pavada šo satraucošo laiku.
«Mans šā brīža lielākais dzīves izaicinājums ir topošais Mūzikas un mākslas centrs «Ceplis», līdz ar to ik pēc pāris dienām notiek telefonu konference. Ir četri cilvēki, starp kuriem notiek diskusijas. Mēs visi veicam projektēšanas un saskaņošanas vēlmes. Apmaināmies ar viedokļiem par to, kam kā norisināties. Ir arī attiecīgu darbu plānošana, neizvirzot pārāk optimistiskus scenārijus. Rēķināmies nevis ar mēnesi, bet diviem, ko vajadzēs pavadīt dīkstāvē. Tāpat arī zīmēju. Man ir arī materiāls, ar kuru strādāju, lai turpinātu jaunu trauku sērijas izveidi. Tā ir mana pēdējo gadu aizraušanās. Top interesantas lietas. Šis gads man ir nesis visai strauju pagriezienu. Esmu stundām un dienām šai nodarbei veltījis laiku un esmu no gada sākuma līdz pat marta sākumam atradies starp meistariem un darbnīcām.
Šajā laikā nedrīkst zaudēt interesi par dzīvi. Daudz laika pavadīt telefona sarunās. Protams, sekot līdzi arī visam rakstītajam. Es stipri arī pārdzīvoju par savām paziņām - mediķiem, kam ir jāuzņem pirmais un visnopietnākais trieciens valstij. Sazinos ar viņiem ar īsziņām un arī sarunājoties pa telefonu. Tiešām būtu gribējies, lai šie cilvēki, ejot cīņā, jo savādāk to nevar nosaukt, būtu mierīgi, labi sagatavoti un aizsargāti.
Esmu pašlaik dzīvoklī Rīgā pilnīgi viens. Vāru sev ēst. Man ir brīnišķīgs katls, kurā varu uztaisīt ēdienu trim, četrām dienām. Piemēram, tagad man top lielisks sautējums. Vienreiz pa trim, četrām dienām pie dzīvokļa durvīm saņemu vajadzīgās lietas un nekur degunu ārā nebāžu. Man ir tāda sajūta, ka, beidzoties arī pašizolācijai, kas man ir jāievēro, atgriežoties no Anglijas, vēl ilgi ārā nelīdīšu. Man bija koncerti un notikumi, kas tika plānoti mēnešiem ilgi. Tāpēc arī devos uz Angliju. Protams, kamēr ar komponistu Jāni Strazdu bijām tur, visi notikumi diezgan strauji attīstījās. Mums līdzi bija arī aizsarglīdzekļi. Tiešam cītīgi ievērojām šos higiēnas noteikumus un arī dalījāmies ar saviem cilvēkiem, kas bija apkārt. Veiksmīgi varējām tikt atpakaļ uz Latviju, bet stingri ievērojot pašizolēšanos.
Aicinu visus būt maksimāli uzmanīgiem un pēc iespējas ilgāku laiku. Katram šobrīd ir jānoskatās daži dramatiski video un ir jāatmet ķiķināšana. Domāju, ka būsim izmācīti. Šajā brīdī kļūstam pieauguši. Var meklēt dažādas teorijas. Var skatīties, vai tas ir ļaunprātīgi radīts vīruss, vai dabiski izsprucis un veidojies. Tam visam ir otršķirīga nozīme. Ir jāglābj sevi un savi tuvie. Jāglābj mūsu valsts un visa pasaule. To var izdarīt, ievērojot izolēšanās noteikumus,» saka dziedātājs un mākslinieks Igo.
