Drosmīgais modelis Jaroslavs Barišņikovs ar draugu Kārli šo laiku, kad ieteicams mazāk uzturēties publiskās vietās, izmanto lietderīgi, remontējot savu jauno mitekli.
Gluži kā meditācija
«Tikko uzzinājām, ka lidosta ir slēgta un mūsu veikals arī. Tādējādi būs pilnvērtīga iespēja izpausties remontdarbos jaunajā mājvietā. Kaut kā tas viss ir nācis man par labu, ja tā var teikt. Ļoti ceru, ka šo mēnesi tiešām pavadīsim lietderīgi. Kad ir darbs katru dienu, tad jārēķinās, ka remonti ievelkas nevis uz mēnešiem, bet uz pāris gadiem. Daudziem mūsu draugiem remonts ir nebeidzama lieta. Es vēlos pierādīt, ka remontus var uztaisīt īsākā laika periodā. Nevis šādu tādu remontu, bet riktīgi foršu. Vēlos uzsvērt, ka maksimāli visu cenšamies darīt saviem spēkiem. Protams, santehniķi vajadzēja saukt, bet tādas lietas kā slīpēšana, krāsošana un gruntēšana ir uz pašu pleciem. Strādnieku algošana maksā lielu naudu, tāpēc bieži vien remonts arī izmaksā ļoti daudz. Ieekonomēsim, un man arī patīk ķēpāties ar remontdarbiem. Šajā procesā saredzu tādu kā meditāciju. Pagaidām neesmu dzirdējis, ka būvniecības veikalos būtu kaut kādi ierobežojumi. Ceru, ka būs iespēja arī kaut ko pasūtīt internetā. «Ksenukai» ir interneta veikals, kur iespējama piegāde uz mājām. «Depo» arī piedāvā piegādi uz mājām. Santehnikas lietas esam iegādājušies internetā. Pirmām kārtām tas bija lētāk. Mēs bijām apbraukājuši daudzus veikalus. Mājās sēžot uz dīvāna, iepirkšanās internetā mazliet atvieglo ikdienu, jo braukāšana pa veikaliem prasa laiku. Arī šā brīža situācija, kad plosās koronavīruss, interneta veikalam ir ļoti liels pluss,» tā Jaroslavs Barišņikovs.
Sapnis par muižu pārcelts uz vēlāku laiku
Runājot par jaunas mājvietas izvēli, viņš teic: «Pārvākšanās iemesls bija sekojošs, jo trīs gadus gandrīz biju nodzīvojis puspagrabā, kas atrodas skaistā un prestižā Rīgas vietā, klusajā centrā. Pa to laiku biju iepazinies ar Kārli. Turpinājām dzīvot puspagrabā, kur maz gaismas un zemi griesti. Platība gan bija pietiekama. Tāpat arī mums bija problēmas ar transportu. Pilsētas centrā ir problēmas novietot auto. Domāju, ka ar to ikviens ir saskāries. Un vēl lielāka problēma pilsētas centrā ir stāvvietas izmaksas. Sākām meklēt vietas, kur infrastruktūra būtu atbilstošāka. Ideja par pienotavas - muižas iegādi un pārvākšanos prom no Rīgas ir pagaidām pārcelta uz nenoteiktu laiku. Mēs meklējām un atradām foršu 100 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar augstiem griestiem, kas atrodas pirmskara celtā mājā. Dzīvoklī sen nebija taisīts remonts. Galvenais, ka tur nebija eiroremonta, jo mums abiem ir alerģija uz lamināta grīdām, lētām durvīm un pakešu logiem.
Šobrīd mēs noņemam no grīdām un durvīm veco krāsu nost, lai pēc tam varam slīpēt. Vēlamies atjaunot skaistu koka grīdu, kas bija paslēpta zem preskartona. Nezinu, kādēļ cilvēkiem tik ļoti padomju laikā patika preskartons un, protams, brūnā krāsa. Mēs gribam saglabāt šim dzīvoklim autentiskumu. Lai viss nav nokrāsots ar parastām krāsām. Zem tapetēm atklājās, ka sienas ir krāsotas ar krīta krāsu. Aizvien vairāk iedziļinos vecajos apdares materiālos. Šobrīd ir pieejama krīta un kaļķa krāsa. Tā ir īsta ķēpāšanās un nav tāds standarta risinājums. Cilvēki nopērk parastu krāsas spaini, nokrāso visu gludi un smuki. Es domāju, ka varētu pamēģināt kaut ko tādu, kas ir pēc senču metodēm, jo ar krāsām veidojas pilnīgi cita faktūra uz sienām. Tā ir cieņa pret to telpu, kurā tu atrodies. Eiroremontu uztaisīt nav nekāda māksla. Jebkāda veida interesanta apdare arī paceļ cenu un palielina dzīvokļa vērtību. Visam jābūt gaumīgi. Nekrāsosim vienu telpu sarkanu, otru zaļu, citu zilu. Jāatrod līdzsvars un robeža. Lai tad, kad pēc pieciem gadiem pārvāksimies, nākamajiem iemītniekiem nebūtu jādomā, kā lai tiek galā ar to, kas tika sadarīts,» par pārvākšanos un apņēmību, jauno mājvietu iekārtot savām rokām, stāsta Jaroslavs Barišņikovs.
