Ekspolitiķe un viesnīcas «Roma» vadītāja Linda Mūrniece sociālajos tīklos nākusi klajā ar paziņojumu, ka iespējama viņas vadītās viesnīcas slēgšana saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju un koronavīrusa straujo izplatību. Sazinājāmies ar Lindu Mūrnieci, lai uzzinātu, kādas ir iespējamās prognozes un kas notiks ar viesnīcas darbiniekiem.
«Laikam neviens mūsu valstī nevar prognozēt, kas notiks rīt. Mēs principā strādājam krīzes režīmā. Šobrīd viesnīcā ir atvērts viens stāvs. Esam piedāvājuši risinājumu, ja cilvēki vēlas norobežoties no apkārtējiem un nav iespējas palikt mājās, viņi var dzīvot viesnīcā par ļoti zemu cenu. Praktiski par pašizmaksu, nosedzot tikai minimumu. Pagaidām strādā arī bārs, kamēr vien nav valdības lēmuma, ka arī bāri būtu jāslēdz. Ik pa laikam kāds cilvēks ienāk bārā, protams, ka marts ir mēnesis, kad sākas sezona. Tā kā mēs pelnām naudu tikai sezonā, janvāris un februāris ir tie mēneši, kuru laikā tērējam sezonas laikā uzkrāto naudu. Bet, tā kā šobrīd sezonā uzkrātā nauda ir iztērēta, esam nokļuvuši lielā bedrē. Viesnīcā ir 50 darbinieku, par kuriem atbildu. Līdz ar to risinājumi, kā izdarīt, lai visiem ir labi, ir dažādi. Skaidrs, ka kaut kādā brīdī tas beigsies un atkal darbinieki būs vajadzīgi. Esmu piedāvājusi vairākus variantus. Protams, neko neuzspiežot. Tie, kas var, ir paņēmuši neizņemtos apmaksātos atvaļinājumus. Ir daži, kuriem piedāvāju, ka pēc vienošanās viņi var iet prom, ja grib saņemt bezdarbnieku pabalstu, jo tas ir vairāk, nekā varu solīt. Nezinu, vai varēšu izmaksāt algas. Visi gaida arī valdības lēmumus. Saprotu, ka valdība kādā brīdī arī palīdzēs ar atbalstu. Bet nevar zināt, kad. Cilvēki dzīvo no algas līdz algai. Viņi nevar atļauties gaidīt. Katrs pieņem sev labvēlīgāko lēmumu. Tie darbinieki, ar kuriem strādāju kopā astoņus gadus no pirmās dienas, ir apliecinājuši, ka viņi paliek. Gaidām klientus atkal viesnīcā. Darbiniekiem ir nodrošināta iespēja palikt viesnīcā. Ledusskapji mums ir pilni, un savus darbiniekus arī barojam. Arī tos, kas ir aizgājuši brīvdienās. Mēģinām viens otru atbalstīt dažādos veidos. Protams, ka mēs zinām noteikumus un ievērojam dezinfekcijas prasības. Tie klienti, kas nāk pie mums, paši atbild par sevi. Viņi zina, ka nav bijuši ārpus valsts un ir atbildīgi par savu veselību. Savukārt viesnīcas darbinieki, kuri ir bijuši ārpus valsts pēdējo divu nedēļu laikā, pie darba netiek pielaisti. Viņiem ir jāpaliek mājās.
Gribu teikt, ka mēs pilnīgi noteikti neesam vienīgā viesnīca, kas šobrīd ir tik neizdevīgā situācijā. Zinu, ka Vecrīgā praktiski viss ir aizslēgts. Slēdz arī citas viesnīcas. Neviens nesaprot, kā tikt galā. Katram jārisina problēma individuāli. Mēs mēģinām turēties kopā, rast risinājumu un parūpēties par cilvēkiem, kuri tomēr nāk pie mums. Pārsvarā nāk draugi, gan atbalstot mūs, gan meklējot atbalstu pie mums. Pagaidām strādājam. Bet nezinu, kas notiks rīt, jo viss var mainīties. Tikpat labi var būt valdības lēmums, ka viss ir jāslēdz ciet un visiem jāiet mājās. Mēs pilnīgi visu neslēdzam, jo gribam būt kopā un sekot notikumu gaitai, un saprast, kā rīkoties. Mēs nevaram atļauties pazaudēt darbu. Ja visi valsts iedzīvotāji ies pēc bezdarbnieka pabalsta, tad valsts arī nebūs spējīga tikt galā. Līdz ar to mēs gaidām risinājumu. Nodokļu brīvdienas šobrīd absolūti nepalīdz. Izrunājām, ka esam gatavi pārvarēt pat divu mēnešu krīzi. Rēķinoties ar to, ka darbiniekiem nebūs tādas algas kā iepriekš. Ja tā notiek, tad divus mēnešus mēs varam izdzīvot un cerēt, ka sāksies sezona un atgriezīsies tūristi un restorānā cilvēki. Un mēs varēsim norēķināties par to, ko būsim šajos divos mēnešos zaudējuši. Tas ir mūsu lēmums. Divi mēneši ir tik, cik esam gatavi gaidīt, jo nav jau daudz iespēju. Ja tas viss vilsies ilgāk, tad vienkārši viss ir jālikvidē.
Mans aicinājums citiem uzņēmējiem arī mēģināt runāt ar saviem darbiniekiem un vienoties, kā kolektīvā un ģimenē, ka šo laiku pārciešam, nevis visu nolikvidējam un pametam. Jo tas būs dramatiski gan valstij, gan cilvēkiem.
Domāju, ka esam pozitīvi, ceram, ka mēs no bedres izrāpsimies kopā. Protams, valsts atbalsts ir vajadzīgs. Es pat teiktu, ka mazākiem uzņēmumiem ir daudz vieglāk risināt šo situāciju nekā mums. Mēs arī mēģinām piedāvāt citus pakalpojumus, piemēram, pusdienas mājās ar piegādi. Domājam, ko var realizēt attālināti, bez saskarsmes,» esošo situāciju raksturo uzņēmēja un viesnīcas «Roma» vadītāja Linda Mūrniece.
