LTV1 «Rīta Panorāmas» sporta ziņu moderators Kaspars Lācis, kurš šī gada 17. februārī nosvinēja 42. dzimšanas dienu, pēkšņi un pāragri ir aizsaukts mūžībā. Izskanējusī ziņa šokēja daudzus TV skatītājus un sporta entuziastus, jo Kaspars bija stalts, sportisks, dzīvespriecīgs, lielisks kolēģis, radoša personība un fantastisks draugs. Nekas neliecināja par to, ka darba nedēļa iesāksies ar sēru vēsti par Kaspara nāvi.
Sandijs Semjonovs: «Ir tikai viens brīdis, kad apstājas sirds»
«Mēs bijām kopā strādājuši vairākos projektos. Pirms pieciem gadiem viņš taisīja «Dinamo» komandas grafikus. Viņš bija diezgan liels hokeja mīlis. Armands Tripāns (režisors un žurnālists Armands Tripāns iepriekš veidoja kopā «Hokeja laukumu» ar Kasparu - red. piez.) aizgāja prom no raidījuma «Hokeja laukums», bet Kaspars turpināja to veidot. Hokejs viņam bija sirdslieta. Kaspars vienmēr par hokeju veidoja sižetus ar lielu aizrautību. Mēs satikāmies pagājušajā nedēļā. Bijām televīzijā «Rīta Panorāmā» un stāstījām par mūsu jauno piecu raidījumu ciklu. Koridorā jokojām un pļāpājām. Viņš izmeta: «Braukšu mājās, skatīšos. Konspektēšu un analizēšu.»
Kasparam bija laba humora izjūta. Šī ir ļoti skumja vēsts. Jāizsaka līdzjūtība visiem kolēģiem un tuviniekiem. Diemžēl Kaspars aizgājis tādā brīdī, kad apkārt jau tāpat ir liels uztraukums un depresija. Tādēļ tagad tas viss ir divtik. Ļoti, ļoti žēl... Patiesībā viņam vēl bija tik daudz darāmā. Skumji. Šad tad kopā uzspēlējām hokeja labdarības mačos Tukumā un Talsos. Viņš vienmēr bija atsaucīgs. Mēs jokojām un runājāmies. Es tiešām apbrīnoju viņa humora izjūtu. No rīta, kad riktīgi izsmējāmies, tas iedeva labu tonusu visai dienai. Kad tika saņemta ziņa par Kaspara aiziešanu, nespēju tam sākotnēji noticēt. Jo viņš līdz pēdējam bija dzīvespriecīgs un sportoja. Agrāk spēlēja arī hokeju. Mārtiņam Ķibildam (TV raidījumu vadītājs un žurnālists, kas pāragri devās mūžībā pērnā gada rudenī - red. piez.) arī bija līdzīgi. Nekas jau neliecināja par nopietnām problēmām. Bet ir tikai viens brīdis, kad apstājas sirds. To jau neviens nezina, kurā brīdī un kad tas notiks,» saka režisors un žurnālists Sandijs Semjonovs.
Reinis Ošenieks: «Šī ir mācību stunda, lai piebremzētu»
«Es neatceros nevienu telefona sarunu, kad mēs nebūtu par kaut ko pasmējušies. Vienmēr, lai arī cik tā saruna varētu būt skarba, mēs vienalga ar melnā humora palīdzību atradām veidu, kā situāciju kardināli pagriezt, lai par to vienkārši iesmietu. Uzprojicējām situācijas iznākumu, lai sarunu temats beigās būtu ļoti smieklīgs. Šad tad par kaut kādām profesionālām lietām mums nesakrita viedokļi, bet, neskatoties uz to, mēs tāpat atradām veidu, kā pasmieties. Tas man patika. Daudzi teica, ka viņš kadrā izskatās kā tāds miermīlīgs vīrs. Ārpus kadra gan viņš tāds nebija. TV kadrā viņš bija viens Kaspars Lācis, bet ārpus kadra pilnīgi cits cilvēks un vienmēr humora pārpildīts. Pēdējo gadu laikā mums maz sanāca kopā sastrādāties. Es strādāju vienu nedēļu, un tad otru strādāja Kaspars. Kad viņš bija datorgrafiķis, tad, protams, sēžot blakus, biežāk varējām diskutēt par dažādām lietām. Tāpat viņš olimpiskajām spēlēm veidoja grafikas. Arī tad sanāca biežāk tikties, gan vērojot sporta notikumus un gatavojoties raidījumam vakarā, gan pasūtot pie viņa grafikas.
Jāteic, ka Kaspars izskatījās jaunāks par saviem gadiem. Kad viņš atnāca strādāt uz televīziju, mēs smējāmies un neticējām, kad viņš nosauca savu vecumu.
Jā, viņa aiziešana mani pārsteidza nesagatavotu. Šī ir mācību stunda gan man, gan citiem kolēģiem, kuri aizraujas ar darbu. Kaspars arī tāds bija. Mārtiņš Ķibilds tāds bija. Kaut kādā brīdī cilvēks var arī izdegt. Oficiāls slēdziens un Kaspara nāves iemesls man vēl nav zināms. Ekspertīze tikai būs. Bet šī ir mācību stunda. Piebremzēt. Kaspars vēlreiz apliecina, ka cilvēkam tas pulveris ir tik, cik ir. Nevajadzētu pārlieku ātri to iztērēt. Viņš pats vairākas reizes ir teicis, ka ir ļoti maz gulējis. Bieži vien savā ģimenes lokā esmu dzirdējis, ka nedaudz vajag piebremzēt, jo citreiz esi tādā darba azartā. Termiņi nāk, un Kaspars arī līdz vēlai naktij montēja raidījumu. Tā ka savā ziņā skarbā realitāte ir tāda, ka jāpaspēj paveikt daudz un jāuzņemas diezgan daudz, lai var ģimeni pabarot. Tad diemžēl ir tā, ka ir jāstrādā no rīta līdz vēlai naktij. Pa dienu ir vēl citi projekti. Viņš arī bieži vien veidoja videografikas noformējumus «Arēnā Rīga». Tas skrējiens nebija astoņas darba stundas, bet dažreiz tās bija 16, varbūt 17 darba stundas diennaktī. Šī ir tā mācību stunda. Piebremzējam! Šis laiks vispār ir piebremzēšanas laiks.
Vēl nesen Kaspars bija komandējumā un saveidoja jaunus stāstus. Interneta vietnē «YouTube» joprojām var noskatīties Kaspara veidoto «Hokeja laukumu». Kaspars šad tad ņēma līdzi uz darbu arī meitu, par kuru rūpējās. Man liekas, viņam bija grūti pateikt nē. Protams, ka ir grūti, jo katrs jauns projekts ir liels vilinājums. Viņam ļoti patika būt daļai no tā visa. Piedzīvot sportu arī no citas puses. Labā ziņa ir tāda, ka viņš ir piedzīvojis daudz interesanta. «Rīta Panorāmā» teicu, ka manu sirdi mierina tas, ka nesen aizgāja mūžībā leģendārais Jānis Kvēps - leģendārais hokeja dakteris - un viņam ar Kasparu tagad vismaz tur augšā būs bezizmēra sarunas. Nebūs nekādas televīzijas hronometrāžas! Varēs runāt un runāt bez apstājas. Laukums būs tik milzīgs, ka arī laukuma apmales nevarēs redzēt. Varēs slidot un runāties abi. Satikt arī citas latviešu hokeja leģendas, kas diemžēl jau nonākušas tajā saulē,» savas pārdomas par Kasparu un mūsdienu dzīves un darba ritumu pauž LTV sporta ziņu žurnālists Reinis Ošenieks.
Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā vai www.vz.lv
