18. martā 49 gadu vecumā pāragri mūžībā devusies Juta Strīķe. Nāves iemesls esot smaga slimība. Runā, ka onkoloģiska saslimšana pēdējā stadijā.
Juta Strīķe dzimusi 1970. gada 18. jūlijā Maskavā. 1993. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, saņemot bakalaura grādu tiesību zinātņu un jurista arodā. Ir strādājusi Iekšlietu ministrijā un Drošības policijā. Plašāku atpazīstamību ieguva, strādājot KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs). Sākot no 2004. gada līdz 2014. gadam bija KNAB priekšnieka vietniece. 2017. gadā no Jaunās konservatīvās partijas tika ievēlēta Rīgas domē. 2018. gadā tika ievēlēta par 13. Saeimas deputāti. Juta bija precējusies ar Maiguru Strīķi, bet viņas vecāki ir Jurijs Potapovs un Taiga Zvirbule.
Kā vēsta portāls «Pietiek.com» Jutas Strīķes dzīvība izdzisa Bulduru slimnīcā, Jūrmalā. Runā, ka nāves iemesls ir onkoloģiska saslimšana, kas bija pēdējā stadijā un negaidīti strauji attīstījās.
Einars Repše: «Varbūt kādreiz viņa pieļāva arī kļūdas!»
«Tiešām Juta ir vienmēr bijusi ļoti principiāla. Es tiešām savulaik viņu piedāvāju arī KNAB vadītājas amatam. Domāju, ka viņas pāragrā aiziešana ir liels zaudējums Latvijai. Protams, kā jau katram no mums. Viņas darbībā bija arī kaut kādas pretrunas. Varbūt kādreiz viņa pieļāva arī kļūdas. Kurš no mums tās nepieļauj? Īstenībā kļūdas pieļauj tie, kas kaut ko cenšas darīt. Parasti kļūdas nepieļauj tikai tie, kas neko nedara. Kas vienkārši mēģina izdzīvot.
Juta vienmēr ir bijusi ļoti enerģiska, aktīva un principiāla. Man tas ir liels trieciens, ka viņa ir aizgājusi. Es tikko tik uzzināju. Sociālajos tīklos šī informācija jau ir apritē. Iepriekš nezināju par viņas slimību, ne arī par sarežģīto stāvokli. Tā jau ir, ja cilvēkam kaut kas notiek, viņš to pārdzīvo klusumā. Parasti, kad ir labi un spēj kaut ko paveikt, tad to dzird un redz visi, bet, kad cilvēkam ir slikti un viņš varbūt ir slimības pārņemts, tad par to nezina neviens. Es arī pagaidām nezinu, ar ko viņa slimoja. Mums visiem šķiet, ka esam lieli un vareni. Tad, kad viss ir labi, tad jūra līdz ceļiem un esam kā pasaules augstākās būtnes. Bet, kad tas brīdis pienāks, kad mums būs jāaiziet, to mēs neviens nezinām,» tā bijušais ministru prezidents Einars Repše.