VAKARA ZIŅAS. Varas ķīlnieks: Melnkalnes prezidents Džukanovičs

11. martā oficiālā vizītē Latvijā viesosies Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs ar kundzi. Vizītes laikā plānota oficiālā Melnkalnes prezidenta un kundzes sagaidīšanas ceremonija laukumā pie Rīgas pils, tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, abu valstu delegāciju sarunas, kā arī Levita un Džukanoviča paziņojums presei. Pēc tam paredzēta svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.

Džukanovičs ir viens no ietekmīgākajiem Balkānu politiķiem, kas 29 gadu vecumā kļuva par jaunāko valdības vadītāju Eiropā.

No komunistiem līdz demokrātiem

Politiķis dzimis 1962. gada 15. februārī Nikšičas pilsētā, kur viņa tēvs strādāja par tiesnesi, bet māte par medmāsu. 1984. gadā Titogradā viņš absolvēja Melnkalnes universitātes Ekonomikas fakultāti. 26 gadu vecumā tika ievēlēts partijas Centrālajā komitejā. Pievienojās «vecās gvardes» atlaišanai no varas un tā sauktās antibirokrātiskās revolūcijas kampaņas izvēršanai. Drīz viņš kļuva par Melnkalnes Komunistu līgas prezidija sekretāru. 1990. gadā, kad valstī tika ieviesta daudzpartiju sistēma, Melnkalnes Komunistu līga (vēlāk pārdēvēta par Sociāldemokrātu partiju) uzvarēja parlamenta vēlēšanās. Un gadu vēlāk, daudziem negaidīti, Džukanovičs tika iecelts par premjerministru. 29 gadu vecumā kļuva par jaunāko valdības vadītāju Eiropā. Tādējādi premjerministrs viņš bija 1991.-1998. (trīs reizes pēc kārtas), 2003.-2006., 2008.-2010., 2012.-2016. gadā. No 1998. gada līdz 2002. gadam viņš pirmo reizi kļuva par Melnkalnes prezidentu. Vairākkārt atkārtoti atkāpās no amata, lai pievērstos uzņēmējdarbībai, taču regulāri atgriezās augstākajos vadošajos amatos. Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā 20 gadus Džukanovičs neatkarīgi no amata faktiski vada valsti un joprojām ir viens no ietekmīgākajiem Balkānu politiķiem.

Melnkalnes ceļš no Austrumiem uz Rietumiem

Premjerministra karjeras sākumā Džukanovičs aktīvi pretojās Dienvidslāvijas sabrukumam un pat mēģināja nosūtīt karaspēku uz Horvātiju, kad tā mēģināja atdalīties. Prezidentūras laikā viņš kļuva par vienu no retajiem politiķiem Dienvidslāvijā, ar kuru Rietumu augstākās amatpersonas atklāti runāja par politiku un esošo situāciju valstī. Līdz 2000. gadam Džukanovičs visos iespējamos veidos centās saglabāt Melnkalni kā Dienvidslāvijas daļu, tomēr pēc varas maiņas tā ieguva neatkarību. Tā rezultātā 2006. gadā viņš vadīja referendumu par atdalīšanos no Serbijas (toreiz vairāk nekā 55% nobalsoja par neatkarību). Viņš ir galvenais Eiropas Savienības (ES) un NATO integrācijas ideologs un valsts pretkrieviskā politiskā kursa kurators. 2017. gada maijā Krievijas Federācija liedza iebraukšanu Melnkalnes premjerministram un 70 amatpersonām, kuras balsoja par iestāšanos NATO. Un jūnijā Melnkalne nolēma aizliegt 149 Krievijas un Ukrainas pilsoņiem piedalīties Krimas aneksijā un konfliktā Donbasā. Pilsoņu saraksts tika izveidots, pamatojoties uz ES sankciju sarakstu. Džukanovičs 2018. gadā panāca Krievijas diplomātu izraidīšanu no Melnkalnes kā solidaritātes žestu ar Apvienoto Karalisti bijušā izlūkdienesta virsnieka Sergeja Skripaļa saindēšanas lietā.

Melnkalnes valsts apvērsums un Džukanoviča slepkavības mēģinājums

Melnkalnes prokuratūra 2016. gada novembrī paziņoja, ka valstī pirms parlamenta vēlēšanām tika plānots valsts apvērsums un pat toreizējā premjerministra Džukanoviča slepkavība. Pēc tiesībaizsardzības aģentūru ziņām, sazvērnieku grupā papildus serbu nacionālistiem bija arī divi Krievijas izlūkdienestu pārstāvji. Kopumā tika aizturēti 19 cilvēki, vēlāk 14 no viņiem tika arestēti, divi krievi tika iekļauti meklēto sarakstā. Par organizētāju tika nosaukts Krievijas militāro struktūru pārstāvis Eduards Širokovs (Šišmakovs), un apvērsuma galvenais mērķis bija neļaut Melnkalnei pievienoties NATO, kuru sekmēja bijušais valdības vadītājs. Kampaņā Džukanovičs aicināja balsojumā izvēlēties starp dalību ES un NATO vai kļūt par «krievu koloniju».

Attiecības ar mafiju

Opozīcija konsekventi apsūdz Džukanoviču autoritārismā, naudas atmazgāšanā, korupcijā un sakaros ar mafiju. Plašsaziņas līdzekļi atkārtoti rakstīja par Milo Džukanoviča saistību ar noziedzīgām organizācijām ne tikai Melnkalnē, bet arī Albānijā un Itālijā. Īpaši tika apgalvots, ka 90. gados, izmantojot savu augsto stāvokli, viņš kontrabandas ceļā piegādāja nelegālās cigaretes Melnkalnē, bet pēc tam vēlāk arī ieročus un narkotikas, viņam piedēvēta arī saistība ar cilvēktirdzniecību. 2003. gadā Itālijā pret Džukanoviču tika sākta krimināllieta. Prokuratūra apsūdzēja Melnkalnes premjerministru par it kā nelikumīgu Šveices pilsoņa licences piešķiršanu cigarešu ievešanai Itālijā caur Melnkalni 1994.-2002. gadā (1000 tonnu cigarešu mēnesī). Tajos gados Melnkalne vēl bija Dienvidslāvijas daļa, kurai piemērotas ekonomiskās sankcijas. Toreiz cigarešu piegāde uz ES valstīm bija viens no republikas izdzīvošanas veidiem. 2003. gadā Džukanovičs atzina, ka viņa kontrolē esošā valsts veic cigarešu tranzītu, taču paziņoja, ka šī darbība ir absolūti likumīga. Bet 2009. gadā Itālijas tiesa slēdza lietu pret Melnkalnes premjerministru Džukanoviču, jo viņam bija diplomātiskā imunitāte. Pat tagad opozīcija, kā arī vairāki Krievijas politiķi viņu sauc par varas ķīlnieku, jo pēc viņa aiziešanas no politiskās arēnas, viņš var tikt saukts pie kriminālatbildības. Džukanovičs savu vēlmi atgriezties prezidenta amatā skaidroja galvenokārt ar nodomiem stiprināt rietumvalsts kursu un pasargāt valsti no Maskavas ietekmes. Tūlīt pēc balsojuma (rezultāti oficiāli tika paziņoti pēc dažām dienām) Džukanovičs solīja, ka savas prezidentūras laikā Melnkalne pievienosies ES.

Apvieno baznīcas, sakaitina ticīgo jūtas

2019. gada 28. decembrī Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs parakstīja pretrunīgi vērtēto likumu par baznīcām, un Melnkalnes parlaments ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu apstiprināja likumprojektu «Par reliģijas un ticības brīvību un reliģisko kopienu juridisko statusu». Pieņemtais likums paredz, ka reliģiskām kopienām, lai saglabātu tiesības uz īpašumu, jāpierāda savas īpašumtiesības, kas iegūtas līdz 1918. gadam, kad Melnkalne zaudēja neatkarību. Serbu pareizticīgā baznīca, kura nelielajā valstī pārvalda simtiem klosteru, apsūdz valdību par baznīcas mantojuma piesavināšanos un tās īpašumu zādzību. Valdība tādas apsūdzības noraida, uzstājot, ka tās mērķis ir sakārtot īpašumtiesības.

Šajā sakarā pilsoņi protestēja valsts ziemeļos, uz ielām tika aizturēti desmitiem cilvēku. Pēc kautiņa sēžu zālē policisti aizturēja visus 18 deputātus.

Melnkalnes pirmā lēdija Lidija Džukanoviča

Tiekoties ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru un viņa kundzi Elki Bīdenbenderi, Melkalnes pirmā lēdija Lidija Džukanoviča parādījās garā smilškrāsas mētelī, tumšā kleitā ar kakla izgriezumu, plānu jostu un lakādas kurpēs putekļainu rožu krāsā. Rokā viņa turēja purpursarkanu «Dior» rokassomu.

Lidija Džukanoviča ar Francijas pirmo lēdiju Bridžitu Makronu «lielā septītnieka» tikšanās laikā.

Melnkalnes prezidents ar sievu Lidiju Džukanoviču iepazinās 1980. gadā, tikai pēc astoņiem gadiem - 1988. gada februārī abi apprecējās. Ģimenē ir dēls Blažo.