VAKARA ZIŅAS. Kristīne Misāne jau pēc pāris dienām var tikt izdota Dienvidāfrikai

 
©Ekrānuzņēmums

Šobrīd sabiedrības liela daļa pārdzīvo par Kristīni Misāni – Eiropas Savienības un Latvijas pilsoni, kura jau vairāk nekā gadu atrodas Dānijas Karalistes stingrā režīma cietumā. Ļoti iespējams, 12. februārī, Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) noteiktajā datumā, viņa tiks izdota kriminālvajāšanai DĀR, kur sievietei draud 15 gadu cietumsods. Tas nozīmēs dzīvi pusbadā, netīrībā, slimībās un vardarbībā. Faktiski šis ir nāves spriedums sievietei, ko viņa saņems par sevis un bērnu glābšanu no vardarbības.

Sievietes mītnes valstī Latvijā piemērojamais sods tika vērtēts mazāk par 3 mēnešiem. Kristīnes Misānes māsa Mārīte Batraka atzīst: «Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra novērtēja tikai bērna saskarsmes tiesību pārkāpumu un tiesas lēmuma nepildīšanu un nebija ņēmusi vērā punktus par pārējām apsūdzībām (krāpniecību, dokumentu viltošanu). Viņi uzskatīja, ka minētās apsūdzības ir pakārtotas zem bērna saskarsmes tiesību pārkāpuma, taču patiesībā visas apsūdzības ir neatkarīgas un notikušas dažādos laika posmos. Pēc vairākkārtējiem maniem lūgumiem Ģenerālprokuratūra atteicās atkārtoti izskatīt Kristīnes Misānes lietu.»

Prokurors laikam neplāno nopratināt Kristīni Dānijas cietumā

Kristīne Misāne jau vairāk nekā gadu atrodas Dānijas stingrā režīma cietumā aizturētās statusā, un nevienam nav aizliegts ar viņu tikties. Šo iespēju tikties ar Kristīni klātienē ir izmantojuši mediji, ļaujot viņai publiski izteikties pašai. Kristīne Misāne ir vairākkārt lūgusi Ģenerālprokuratūru negaidīt, kamēr viņu izdod kriminālvajāšanai Dienvidāfrikā, bet veikt viņas nopratināšanu Dānijas cietumā, lai, iespējams, iegūtu papildu pierādījumus par viņai inkriminētajām apsūdzībām. Brīvdienu žurnāls »Vakara Ziņas« uzdeva jautājumu Ģenerālprokuratūras starptautiskās sadarbības nodaļas prokuroram Kasparam Kalniņam, kāpēc līdz pat šim brīdim Ģenerālprokuratūra nav izrādījusi ne mazāko vēlmi un interesi Kristīni Misāni nopratināt, lai iegūtu papildu pierādījumus, viņas komentārus un precizējumus par viņai izvirzītajām apsūdzībām? Atbilde no Kaspara Kalniņa tika saņemta ar Ģenerālprokuratūras preses dienesta starpniecību ar norādi uz zemāk pievienotu saiti uz pusotru nedēļu senu preses relīzi (27.01.2020.) Ģenerālprokuratūras mājaslapā kā atbildi uz šo un pārējiem jautājumiem. Un piebildi, ka nekāda plašāka informācija šobrīd netiks sniegta. Ģenerālprokuratūras preses relīzē bija rakstīts: «Reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Kristīnes Misānes vēlmi tikt nopratinātai Dānijas Karalistes cietumā no Latvijas puses (lūgums Ģenerālprokuratūrā vēl nav saņemts), Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir sazinājies ar Latvijas Republikas vēstnieci Dānijas Karalistē Aldu Vanagu, kura telefoniski apliecināja gatavību pieņemt un nodot Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai Misānes pašrocīgi uzrakstītu liecību.»

Šī frāze nesniedz atbildes uz »Vakara Ziņu« lasītāju uzdotajiem jautājumiem, jo žurnāla lasītāji vēlējās uzzināt, vai prokurors Kaspars Kalniņš vai kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis ir plānojis ierasties pie Kristīnes Misānes Dānijas Karalistes stingrā režīma cietumā līdz 12. februārim, kamēr viņa vēl nav pārvesta uz DĀR?

Kāpēc ne prokurors Kaspars Kalniņš, ne kāds cits no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras neuzskatīja par nepieciešamu aiziet aprunāties ar Kristīnes Misānes radiem, draugiem un pārējiem atbalstītājiem pie Dānijas Karalistes vēstniecības 15. janvārī notiekošā piketa laikā? Vai šāda attieksme pierāda prokurora vienaldzību par konkrēto gadījumu un Eiropas Savienības un Latvijas pilsones Kristīnes Misānes likteni un dzīvību?

Pagājušā gada sākumā Dānijas iestādes nosūtīja vēstuli Latvijas Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu pārņemt savu pilsoni tiesāšanai uz Latviju. Ģenerālprokuratūra atteicās to darīt, savu lēmumu pamatojot, jo neesot tiesiska pamata. Ģenerālprokuratūra lietu izskatīja, kā patiesiem burta kalpiem pienākas, atsakoties savu pilsoni pārņemt uz Latviju. Vai prokurors sava ieņemamā amata un tiesību ietvaros bija tiesīgs izlemt, neiepazīstoties kopumā ar visiem lietas materiāliem un atļaujoties apstrīdēt citas valsts kompetentās iestādes Kristīnei Misānei izvirzīto apsūdzību, kā uz šo faktu norādīja Dānijas premjerministre, tiekoties ar Latvijas premjerministru un šoreiz atsakoties izskatīt šo jautājumu atkārtoti, jo no Latvijas jau vienreiz tika saņemts atteikums?

Kristīnes civilvīrs un meitenītes tēvs -

Afērists, DĀR dzīvojošs holandietis trešajā paaudzē

Kristīne Misāne kopš 2003. gada dzīvoja un strādāja Mozambikā, kur veiksmīgi izveidoja savu biznesu. 46 gadus vecajai sievietei ir juridiskā izglītība un Mozambikā kopā ar bijušo vīru savs uzņēmums - viesnīca. Dēlam no iepriekšējās laulības ir 11 gadi, meitai - 4 gadi. 2011. gadā sieviete iepazinusies ar Dienvidāfrikas pilsoni un pēc 4 gadiem pārim piedzima meitiņa. Kristīnes civilvīrs ir DĀR holandietis un viņam ir balta ādas krāsa kā lielākajai daļai DĀR dzīvojošo uzņēmēju. Ar savu civilvīru Kristīne iepazinās, kad viņš vēl nebija šķīries no savas bijušās sievas un trīs bērnu mātes, vēlāk šķiršanos pamatojot ar sievietes vardarbību. Viņš saņēma uzturlīdzekļus, jo bērni dzīvoja pie viņa.

Ģimenē dzīvoja Kristīnes dēls no viņas pirmās laulības. Konflikta situācija sākusies, kad sieviete atteikusies civilvīram aizdot naudas summu šķiršanās procesam. Kā rezultātā vīrietis vienpusēji nolēma pārtraukt attiecības - viņš sācis vardarbīgi izturēties gan pret Kristīni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem. Konfliktam saasinoties, viņš bija ar mieru atdot meitiņas audzināšanu Kristīnes radiniekiem Latvijā, pieprasot viņa kontā iemaksāt 500 000 eiro, kas nodrošinātu ceļošanas izdevumus meitas apciemošanai. Pēc tam jau pieprasīto summu samazināja līdz 200 000 eiro.

2017. gada 1. martā Kristīne Dienvidāfrikas tiesā panāca pagaidu tiesisko aizsardzību no sava civilvīra. Tomēr civilvīrs turpināja viņu pazemot un draudēt. Vīrietis, aizejot pie tiesneša uz mājām, uz mutiskas liecības pamata, bez protokola un ierakstiem panāca tiesneša lēmumu par bērna atņemšanu mātei. Šis fakts jau vien liecina par korumpētību un beztiesiskumu Dienvidāfrikas Republikā. 2018. gada maijā Kristīne Dienvidāfrikā piedzīvoja vardarbīgu uzbrukumu, rūpējoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību. 2018. gada maijā Kristīne nolēma meklēt patvērumu Latvijā.

Atbraucot uz Latviju, Kristīne bija vienīgā ģimenes uzturētāja. 2018. gada decembrī Kristīne devās darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču šķērsojot robežu, viņa tika aizturēta, jo atradās Interpola meklēšanā.