VAKARA ZIŅAS. Automobilis jāmazgā bieži, taču kā to darīt vislabāk?

© Publicitātes foto

Sarūsējis automobilis ir slikts automobilis. Taču ar retiem izņēmumiem pie auto rūsēšanas nav vainīgs neviens cits kā paši autovadītāji. Cik bieži jāmazgā auto? Vai auto jāmazgā arī tad, kad tas nebūt neizskatās netīrs? Kā vislabāk mazgāt automobili? Šādi un citi jautājumi jāņem par pamatu, godprātīgi rūpējoties par sava braucamrīka veselīgu ārieni. Diemžēl visbiežākā atbilde uz visiem jautājumiem vienkopus ir balstīta tikai uz vienu atbildi – kad auto krāsa grūti nosakāma, tad jāpārskrien ar slapju lupatu vai jāieskrien «birstēs». Un te jau arī pirmās rūsas pumpas ilgi nav jāgaida!

Virsbūves speciālisti apgalvo, ka automobilis jāmazgā ne tikai smukumam, bet arī tā ilgmūžībai. Mazs smilšu grauds starp dekoratīvo durvju uzliku, durvju rokturi vai bamperu un virsbūvi spēj izgrauzt caurumiņu lakas kārtā un krāsā pat dažu nedēļu laikā. Vēl mēnesis, un tajā vietā jau redzēsim glītu rūsas pumpu. Pusgada laikā izrūsējušajā caurumā varēsim iebāzt pirkstu, ja ne dūri. Un tad sāksies nebūt ne patīkami un nepavisam ne lēti remontdarbi - slīpēšana, metināšana, gruntēšana, špaktelēšana, atkal slīpēšana un gruntēšana, krāsošana un lakošana. Un, ja šajā procesā meistariem piemirsīsies traumēto detaļu apstrādāt arī no iekšpuses, drīz vien jauni rūsas perēkļi liks par sevi manīt.

Interneta vietne «Autodroms.lv» nolēma noskaidrot, kādi ir mūsu pašmāju autovadītāju paradumi automobiļu kopšanā. Galvenokārt jau tā mazgāšanā. Lietā, kura ir visvienkāršāk veicama pašu spēkiem vai ar kāda palīdzību. Lai to īstenotu, interneta vietnē tika uzdots jautājums - kādi ir jūsu auto mazgāšanas ieradumi. Un, protams, tika saņemtas arī atbildes. Anonīmas, bez personas datu apkopošanas, jo vārds un uzvārds diez vai spēs palīdzēt saprast, kam Latvijas autobraucēji dod priekšroku.

Pirmajā vietā pašapkalpošanās vietas

Rezultāts nav pārsteidzošs, bet patīkams - lielākā daļa auto īpašnieku savu auto izvēlas sakopt automātiskajās pašapkalpošanās vietās, kur diezgan rūpīgi to var izdarīt par pāris eiro monētām. Priekšroku šādai mazgāšanas tradīcijai dod pat veseli 43 procenti. Salīdzinoši šāds pakalpojums mūsu platuma grādos ir vēl diezgan jauns, taču jau uzticību iekarojis. Iespējams, daudzi to izvēlas lēto izmaksu dēļ, kas, protams, nav mazsvarīgi, taču īsts auto speciālists to atzinīgi novērtēs arī no praktiskā viedokļa. Šis ir visvienkāršākais paņēmiens, kā izskalot ar spiedienu grūti aizsniedzamas vietas - paspārnes, dažādu detaļu savienojumus, uzlikas, durvju spraugas un visu citu, kur visbiežāk uzkrājas mūsu ceļiem tik raksturīgās smiltis, dubļi, putekļi un pat sīki akmentiņi. Pāris minūtes pareiza darba, un cerība neuzsākt cīņu ar rūsu ir garantēta!

«Čaklo roku pulciņš» mājas pagalmā

Otrais populārākais auto mazgāšanas veids Latvijā ir «čaklo roku pulciņš» savā pagalmā. Šādu kopšanas veidu izvēlējušies 35 procenti aptaujas dalībnieku. Teorētiski tas ir pat ļoti līdzvērtīgi pašapkalpošanās vietām, ja neskaita to, ka piemājas mauriņā ne vienmēr ir augstspiediena ūdens sūknis, ne vienmēr pa rokai ir tik ļoti nepieciešamais vasks un procesu paildzina nepieciešamība notraust no automobiļa liekās ūdens lāses, kas parasti atstāj nepatīkamus baltus plankumus. Nu nav mums pagalmā funkcijas «spodrināt»! Starp citu, mājas pagalma cienītāji bieži vien pieļauj lielu un nopietnu kļūdu - apmīļo savu samitrināto un saziepēto auto ar drānas gabalu, birsti vai sūkli. Ja vien auto pirms tam nav rūpīgi noskalots ar augta spiediena strūklu, sūklī vai drāniņā noteikti iezagsies kāds smilšu grauds, kurš nemanāmi, bet pamatīgi sašvīkās lakas kārtu.

Uz «birstēm» jābrauc reizi dažās dienās

Trešā autoīpašnieku grupa jeb veseli 13 procenti aptaujas dalībnieku izvēlas «slinkāko» kopšanas veidu - tā saucamās birstes, kuras visbiežāk pieejamas degvielas uzpildes stacijās. Daudziem pret šo mazgāšanas veidu ir zināmi iebildumi, taču jebkurā gadījumā tas ir daudz labāk nekā automobili nemazgāt nemaz. Turklāt mūsdienās ir kļuvis par mītu, ka birstes saskrāpē virsmu un nodara automobilim sazin vēl ko. Patiesībā pie «birstēm» vienmēr ir rindas un pat dārgu un lepnu automobiļu īpašnieki nepavisam neizskatās vīlušies. Te gan vērā jāņem kāds fakts - automātiskās mazgātavas slotas nespēj piekļūt pilnīgi visur, tāpēc šis auto kopšanas veids ir labs tad, ja to darām regulāri - reizi dažās dienās vai vismaz reizi nedēļā. Tā, lai lieli smilšu krāvumi nepaspētu ieņemt metāla graušanai ērtākās pozīcijas!

Labs rezultāts un paša rokas sausumā

Un visbeidzot arī ceturtā vieta! Tie, kas auto mazgāšanu uztic profesionāļiem jeb tā dēvētajām mazgātavām ar rokām. Tādi starp aptaujas dalībniekiem ir vien deviņi procenti. Tas noteikti nav sliktākais auto kopšanas paņēmiens, taču dārgākais gan. Ir patīkami vērot, kā kāds ar rūpību un mīlestību čubinās ap mūsu četru riteņu draugu. Parasti šāda procedūra sastāv gan no priekšmazgātāja un skalošanas, gan rūpīga roku darba ar sūkli. Tad atkal skalošana, vaskošana un susināšana ar speciālām ūdeni uzsūcošām drānām. Rezultāts ir labs, un paša rokas palikušas sausumā. Ja nu vienīgi atkal nedaudz mulsina mazgājamais sūklis jeb slaukāmās drānas, kurās varētu ielavīties kāds smilšu grauds vai pat mazs akmentiņš.

Lai arī kā, apsveicami, ka mūsu autobraucēji čakli dara visu iesējamo, lai saglabātu braucamrīku pēc iespējas ilgāk labā tehniskā stāvoklī. Bez rūsas. To apliecina arī aptaujas pēdējais atbildes variants - kāpēc mazgāt, ja auto tik un tā drīz kļūs netīrs. Šo versiju kā savējo nav izvēlējies neviens aptaujas dalībnieks! Gribētos cerēt, ka tas nozīmē tikai vienu - automobiļa mazgāšana nav tikai skaistuma procedūra. Līdzīgi kā cilvēkiem, jo arī mēs mazgājamies ne tikai skaistuma pēc, bet pasargājot sevi no dažnedažādām netīrumu izraisītām slimībām.

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais