VAKARA ZIŅAS. Liene Kiviča: Gaidu mūsu lielās mīlestības bērniņu
Kļūt par māmiņu četrdesmit gadu vecumā sievietei ir pavisam citādi nekā divdesmit gados. Iespējams, ka, pirmoreiz paliekot stāvoklī, gaidīšanas laiks ir nervozs un pārdzīvojumu pilns – nez, kā tas būs un vai nebūs nekādu sarežģījumu, bet man ir gluži pretēji, jo esmu jau trīs meitu māmiņa, un pieredze ar bērniem man ir.
Man ļoti patīk bērni, un ar viņiem labi saprotos un mīlu. Zinu, cik grūti - kā peroties pa nātrēm - un vienlaikus interesanti ir audzināt bērnus - īpaši vienai, tas savā ziņā ir kā izdzīvošanas un pārbaudījumu skola, jo tu nezini, vai tavi pūliņi vainagosies panākumiem. Ir jāiziet cauri tik daudzām grūtībām! Vari tikai cerēt, ka bērni izaugs tādi, kā cerēji - stipri, laimīgi, gudri, vārdu sakot - labi cilvēki, kas labi orientēsies dzīves līkločos un veiksmīgi tiks ar to galā. Tu vari tikai palīdzēt un virzīt pa pareizo ceļu. Mīlēt un atbalstīt. Ļaut kļūdīties un palīdzēt piecelties. Ticu, ka mīlestība ir īstais ceļš, kā to panākt.
Bērniņa gaidīšanas laiks ir īpašs katrai sievietei, vismaz tā vajadzētu būt, un man tas šobrīd ir īpaši skaists, priecīgi satraucošs un mīlestības pilns, jo esmu kopā ar savu mīļoto vīru, kuru gaidīju visu mūžu. Mums abiem ir padzisušas atmiņas par to, kā tas ir - auklēt mazuli, tāpēc zinu, ka šoreiz izbaudīsim laiku pilnībā, gaidot mūsu lielās mīlestības bērniņu. Vēl jau ir pagājuši tikai trīs mēneši, un gaidīšanas laiks vēl krietni ilgs, līdz bērniņš ieraudzīs dienasgaismu. Ir tāda sajūta, ka viss it kā notiek pirmoreiz. Jāsaka godīgi, ka es labprātāk šo laiku būtu paturējusi tikai mums abiem ar vīru, bet, zinot, ka neko jau nevar noslēpt, ar savu pieredzi un padomu, iespējams, palīdzēšu kādai citai jau esošai vai topošai māmiņai.
Aizdomājos par grūtniecību kā tādu. Jā, tā ir skaista jau paša notikuma dēļ, jo gaidi bērniņu, tomēr par vieglu to nenosaukt, jo tik tiešām ir arī reāli fiziski un garīgi grūti. Tāpēc īpaši svarīgi, ka tev blakus šajā laikā ir īstais cilvēks, kurš atbalsta un no sirds mīl un rūpējas. Pastāstīšu, kāpēc un kā ir man. Sievietei šajā laikā palielinās jūtīgums, emocionalitāte ir sakāpināta līdz baltkvēlei, un mūsdienās tas ir ļoti kaitinoši, īpaši tad, ja esi publiska persona un kuram katram var ienākt prātā uz datora klaviatūras nospiest ne to patīkamāko un gudrāko burtu kombināciju. Tas humoram, tomēr tā nu tas ir, viss tik tiešām vairāk ķeras pie sirds, un ir jābūt daudz stiprākai un iecietīgākai nekā citkārt.
Tik daudz kam ir iets cauri, ka mani nebiedē nekas. Grūtības stiprina. Kad atceros, kas tik nav piedzīvots, saprotu, cik stipra esmu. Nīkšana slimnīcās, kad bērns tur nonācis ar smagu kājas lūzumu, un tu nezini, vai ķirurgs ir pietiekami prasmīgs, lai saliktu kāju kopā tā, lai meita vēl spētu staigāt. Stundām gara operācija, pārdzīvojumi, gara rehabilitācija, atkārtota operācija, plaušu karsonis un tas, un tas… Saraksts ir garš un nebeidzams, bet mammām jābūt stiprām. Nedrīkst salūzt, un es nebaidos no jaunām grūtībām.