10. februārī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc gandrīz 40 gadu ilga dienesta izlēmis atstāt amatu. Kā ziņots iepriekš Latvijas medijos, šo lēmumu viņš pieņēmis 2019. gada nogalē. Sarunā ar »Vakara Ziņām« Ķuzis atklāj savas pārdomas par tik nozīmīgu dzīves pagriezienu un to, ko plāno darīt pēc amata atstāšanas.
«Noteikti daļu savas dzīves veltīšu savu zināšanu nodošanai jaunajai paaudzei. Tas ir sava veida pedagoģiskais darbs. Es jau tagad esmu vieslektors, un tā noteikti būs viena mana nodarbošanās. Pagaidām citu mērķu man nav. Kā jau iepriekš esmu teicis, negrasos veltīt savu dzīvi mazbērnu audzināšanai. Es jūtos pietiekami enerģisks un varu vēl likt lietā savas zināšanas. Bet tas ir jautājums, kā dzīve iegriezīsies. Esmu atvērts piedāvājumiem.
Vispirms jātiek galā ar amata pārtraukšanu, kas ir psiholoģiski smags moments. Es biju ilgi šajā amatā un sistēmā. Noteikti ir vajadzīgs kaut kāds posms, lai saprastu, kur tu esi un kas esi. Domāju, ka manas nākotnes lietas varētu risināties vairāk uz rudens pusi. Policijas darbiniekam pensijas vecums ir, faktiski sākot no 50 gadiem, un jābūt attiecīgai izdienai. Man šis vecums jau ir klāt. Man ir 58 gadi. Tas arī ir mans aiziešanas iemesls no policijas dienesta. To arī rakstu savā iesniegumā par atbrīvošanu no amata - saistībā ar sasniegto vecumu likumā noteiktajā kārtībā. Sākumā gribu saprast to visu, jo saku, ka ir nepilni 40 gadi, kas nostrādāti. Un astoņi ar pusi gadu Valsts policijas priekšnieka amatā. Katra diena ir bijusi pilna ar izaicinājumiem, riskiem un stresu. Ar to ir jātiek galā. Jāskatās, ko organisms darīs. Kā pieņems pārmaiņas!? Tā ka būs jāsadzīvo vispirms ar sevi. Jāatrod sevi! Protams, manā dzīvē ir bijušas ļoti daudzas krīzes un nestandarta situācijas. Es esmu iemācījies risināt krīzes un nestandarta situācijas, kas ir ļoti būtiski un svarīgi. Policija ir dienests, kur krīzes situācijas notiek katru dienu. Tev ir jābūt gatavam uz visu! Ja no rīta piecelies un nav ne izaicinājumu, ne risku, es pat nezinu, ko darīt!? Tādēļ pirmajā periodā pēc amata atstāšanas noteikti atpūtīšos. Es vienmēr esmu bijis aktīva dzīvesveida piekritējs. Daudz laika veltu staigāšanai. Jebkurā gadījumā nesēdēšu uz dīvāna. Nebūšu dīvāna eksperts. Es gribu saprast un aprast ar to, ka man vairs nav jāceļas sešos no rīta un jādodas uz policiju. Ar to vienkārši jāsarod, lai atvērtu jaunas durvis un aizvērtu iepriekšējās. Ir noslēdzies viens būtisks dzīves ceļš. Esmu deviņdesmitajos gados strādājis, kas ir bijuši ļoti traki gadi, tādu vairs nebūs. Tā ir skola, kas ir devusi dzīvei pārliecību un jēgu,» par savu pieredzi un policijas dienesta pārtraukšanu stāsta Ints Ķuzis.
