Brīvdienu žurnāls »Vakara Ziņas« jau ne pirmo reizi dodas kaut kur tālu pasaulē, lai iepazītos ar kādu no šobrīd jaunākajiem auto modeļiem. Ar kaut ko, kas Latvijā nonāks labi, ja šā gada pirmā ceturkšņa beigās. Tāpēc jau arī ir izgudroti auto žurnālisti, lai visu uzzinātu, izmēģinātu un pastāstītu tiem, kam galvu no iekšpuses kņudina ķecerīga doma par jauna auto iegādi. Un ar vārdu «jauns» šoreiz tiek domāts pilnīgi jauns auto, nevis kārtējais padsmitnieks, kurš jaunums ir tikai mūsu garāžā.
«Renault Captur» savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja tālā dienvidu malā Vidusjūras piekrastē pirms pāris mēnešiem. Pavisam nesen pienāca Baltijas valstu žurnālistu kārta doties saulainās Polijas virzienā, kur dažu dienu garumā jaunās, nu jau otrās paaudzes «Renault Captur» tika izstaidzināts pa lieliem un maziem ceļiem un neceļiem. Tā nu pāri par desmit nopietni kungi un divas ne mazāk nopietnas dāmas vienmērīgi izkārtojās pa deviņiem testa automobiļiem, lai no Varšavas lidostas dotos uz Poznaņu divsimt kilometru garā ceļā turp un tikpat garā ceļā arī atpakaļ.
Sāksim ar to, ka «Renault Captur» nosaukumu pirmo reizi pasaule izdzirdēja 2011. gadā Ženēvas automobiļu izstādē, kur tas tika izstādīts kā koncepts. Nedaudz vēlāk - 2013. gadā ‒ šāds modelis jau sasveicinājās ar franču autobūves faniem kā pilnvērtīgs sērijveida auto. Kopš tiem laikiem tas mērojis garu uzvaras gājienu un iekarojis ne mazumu kompaktu krosoveru kārotāju sirdis.
Nu beidzot pienākusi šā modeļa otrās paaudzes kārta. Nevarētu apgalvot, ka tas piedzīvojis revolucionāras vizuālās izmaiņas, lai gan zināmas atšķirības, protams, ir. Nelielais SUV klases auto radies uz tās pašas bāzes, uz kuras balstīts jaunās paaudzes mazās klases braucamrīks «Renault Clio». Droši vien tāpēc daudzas lietas šiem abiem brālīšiem ir līdzīgas. Starp citu, gada sākumā »Vakara Ziņas« paciemojās arī «Clio» testa braucienos Portugālē. Turpat, kur okeāna plašumu vietā tikām pie izdegušām prērijām!
Lai arī Polijā autostrāžu ir daudz un nu jau gandrīz vai visur, mūsu brauciena maršruts tika izraudzīts pa nomaļākiem ceļiem. Gan tāpēc, ka tie nav tik noslogoti, gan arī tāpēc, ka tieši šādos nelielos «kūtspakaļas» celiņos vislabāk izprast mazā krosovera dabu.
Iespējams, dažam labam varētu gribēties nedaudz kvalitatīvāku skaņas izolāciju. Pa labiem ceļiem braucot, ar to nebūtu nekādu problēmu, bet pie nelielām dangām uzrodas ceļa radītā simfonija. Uz mūsu ceļiem droši vien skanētu vesela orķestra skaņdarbi, jo tādus neatradām pat ļoti dziļi laukos, kur čaklie poļi sastādījuši ābeles simtiem hektāru platībās.
Šobrīd iedziļināties tehniskās niansēs ir vēl pāragri. Tāpat kā otrās paaudzes «Renault Captur» izcenojumos, kuri ir zināmi, bet pagaidām vēl ne tik aktuāli. Ar nepacietību gaidīsim mazuli Latvijā, lai tā kārtīgi un pamatīgi to izķidātu mūsu ceļos un neceļos. Savukārt par piedzīvojumiem Poznaņas pazemes alus darītavā centīsimies pastāstīt kādā no nākamajiem numuriem! Jau vairs ne kā automobiļa aprakstu, jo alus un automobilis ir divas nesavienojamas lietas!
