Aktrise, režisore, psiholoģijas studente un trīs bērnu māmiņa Kristīne Krūze-Hermane sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāja, ar kādiem izaicinājumiem sastopas ikdienā.
«Pērnā gada decembris man bija ļoti piesātināts, jo augstskolā bija sesija. Decembrī arī abiem dēliem bija dzimšanas diena. 2018. gadā iestudēju izrādi par Zentu Mauriņu. Savukārt šajā sezonā neko nevarēju, jo vienkārši nav laika. Universitātē ir ļoti grūts mācību gads. Daudz laika jāvelta mācībām. Es nevaru visu savienot. Noteikti vēl darbošos režijā, jo man nav vairs ilgu pēc aktiermākslas. Vairāk jūtu sevi ierakumu otrā pusē, kā režisore.
Mans dzīves temps ir ļoti straujš. Un gribas gan sevi realizēt, gan pavadīt kvalitatīvi laiku kopā ar bērniem. Man tas ir izaicinājums, kā atrast līdzsvaru, lai nav tā, ka bērni tiek vienkārši nostumti malā. Tas ir izaicinoši. Bērni vēl nav pusaudži. Kajam tikko palika deviņi un Elzai pieci gadi, bet Jāzepam drīz būs 11. Vecākā dēla pieaugšanu mazliet gaidu ar trīsošu sirdi. Es pati šobrīd studēju psiholoģiju. Tādēļ zinu par pusaudžu attīstības periodu. Zinu, kā tas viss var izvērsties vai arī neizvērsties. Ļoti vēlos, lai tas norit mierīgi. Gribu zināt, ko es varu darīt no savas puses. Būt tādai sirdsgudrai un tajā pašā laikā arī modrai. Pamanīt pazīmes, ja kaut kas neiet labi. Tas ir sarežģīts vecums visās nozīmēs. Gan hormoni trako, gan ir identitātes meklējumi. Ļoti trakulīgs laiks katra cilvēka dzīvē. Es pati biju ļoti nemierīgs pusaudzis. Man bija pilns komplekts, izgāju visam cauri. Manā gadījumā tā bija destruktīva trakošana. Tāpēc nenovēlu tādu trakošanu nevienam. Drīzāk ir jāatrod cēlonis. Jāapmierina pusaudža vajadzības, kas slēpjas aiz tās trakošanas,» par savu aktīvo dzīvesveidu stāsta Kristīne Krūze-Hermane.
