Pilnīgo dāmu konkursa «Miss Plus Size Universe» uzvarētāja, Vecrīgas restorāna «Felicita» īpašniece Viktorija Brovuna atklāj, ka, cīnoties konkursā korpulentām sievietēm par iespēju būt uz glancētā un populārā Maskavas žurnāla «Prime One» vāka, saskārusies ar negaidītu piedāvājumu ‒ nopirkt uzvaru.
Cerību pilna lido uz Maskavu
«Šis bija konkurss, kura galvenā balva bija nokļūšana uz prestižā žurnāla vāka un tā stila lapās. Žurnāls netiek pārdots plašākai sabiedrībai, to saņem tikai Maskavas VIP personas. Šis žurnāls ir diezgan prestižs. Uz tā vāka bijušas tādas populāras slavenības kā Krievijas un Kazahstānas popgrupa «A'Studio», balerīna Anastasija Voločkova, krievu hiphopa zvaigzne Timati un citi. Ar konkursa organizatoriem sakontaktējāmies «Instagram» vietnē. Dalības maksa konkursā bija 50 tūkstoši Krievijas rubļu. Tā kā man bija pieredze konkursos, sāku uzdot jautājumus, kas šajā summā ir iekļauts. Parasti tiek iekļauta dzīvošana viesnīcā, ēšana un transporta izdevumi. Konkursa organizatori atbildēja, ka tā ir tikai dalības maksa un viss pārējais ir jāsedz par savu naudu. Kad sāku uzdot jautājumus, pēkšņi summa tika samazināta, un viņi piedāvāja atlaidi. Samaksāju 40 tūkstošus Krievijas rubļu par dalību konkursā, kas mūsu naudā ir aptuveni 570 eiro. Jāpiemin, ka arī dalības maksa dalībniecēm atšķīrās ar 5 līdz 10 tūkstošu rubļu starpību. Pērnā gada 5. decembrī aizlidoju uz Maskavu, kur mani sagaidīja ar automašīnu un aizveda uz viesnīcu, kuru biju pati izvēlējusies. Mani iepazīstināja ar programmu un pastāstīja, ka viss sāksies 7. decembrī. Ar konkursa dalībniecēm solīja strādāt labākie horeogrāfi, vizāžisti un frizieri. Divas dienas apskatīju Maskavu. Apvienoju dalību konkursā ar bērnības atmiņām par Maskavu, kurā pēdējo reizi biju pirms 20 gadiem. Man bija tāds prieks ar pieauguša cilvēka acīm apskatīt Maskavu. Viss bija ļoti labi. Ar mums strādāja horeogrāfe modele, kas strādā pie Krievijas populārā modes mākslinieka Slavas Zaiceva, kurš ir Maskavas Modes nama dibinātājs. Skaistu meikapu radīja vizāžisti, kas strādā ar Krievijas dziedātāju Olgu Buzovu. Sākotnēji viss tik tiešām bija ļoti labi un skaisti. Tikāmies arī ar slaveno mākslinieku Nikas Safronovu. Uzklausījām viņa stāstīto, un viņš sniedza nelielu meistarklasi.»
Negaidītais piedāvājums
«Pirms fināla ģenerālmēģinājuma saņēmu zvanu no konkursa organizatores. Man teica, noteikti būšu trijniekā, jo atrodos ļoti labās pozīcijās. Citas konkursantes ļoti nervozēja un pārdzīvoja, domājot, ka nav jēgas piedalīties, jo konkursā man bija labas izredzes. Meitenes uztraucās, jo ir atbraukusi Viktorija ar pieredzi, kas ļoti gatavojas konkursam ‒ katru dienu veido frizūru un meikapu. Es darīju visu, lai izskatītos labi. Tajā visā ieguldīju savus līdzekļus. Tā kā pati konkursa organizatore nav žūrijā, viņa man teica, lai nebūtu kaut kādas nepatīkamas atmiņas un sajūtas, jo žūrija var visādi lemt, man piedāvāja nopirkt pirmo vietu, tādējādi nodrošinot uzvaru. Sākuma cena bija 410 tūkstoši Krievijas rubļu (aptuveni 5947 eiro). Kad nedevu konkrētu atbildi un neko nekomentēju, summa jau nokrita līdz 180 tūkstošiem Krievijas rubļu, turklāt papildus piesolot bildēties kalendārā. Sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Tādēļ vienkārši vilku laiku, sakot, ka padomāšu. Aizbraucu uz ģenerālmēģinājumu, klausījos, ko runā citas konkursantes, varbūt kaut ko ir dzirdējušas, kādas klačas. Meitenes teica, ka viss ir mierīgi. Nekas nav noticis. Nodomāju, ka gala rezultātā viss noteikti būs godīgi. Pēc ģenerālmēģinājuma, kad divpadsmitos naktī atgriezos viesnīcā, man piezvanīja viena dalībniece, kura pastāstīja, ka neies uz konkursa finālu. Jautāju, kas ir noticis, uz ko viņa atbildēja, ka pirmā vieta konkursā ir nopirkta. Viņa man pastāstīja, ka dzirdējusi sarunu, kā vienai no dalībniecēm zvanīja organizatore un piedāvāja nopirkt pirmo vietu par 50 tūkstošiem Krievijas rubļu, un viņa piekrita. Protams, šo informāciju mēs uzreiz nevarējām pārbaudīt, jo pierādījumu mums nebija. Es nevienam nebiju teikusi, ka arī man tika piedāvāts nopirkt uzvaru. Tad arī skaidri apjautu, ka šajā konkursā tirgojās ar vietām. Kad lidoju uz Maskavu, konkursa organizatori visi kā viens teica, ka šis ir godīgs konkurss un uzvarētāju noteiks profesionāla žūrija. Ar tādu domu arī biju braukusi uz šo konkursu.
Gala rezultātā uz finālu viena no dalībniecēm tā arī neieradās. Savukārt mēs, citas meitenes, nolēmām paskatīties, vai tiešām uzvarēs tā, par kuru runā, ka viņa ir nopirkusi uzvaru. Tā arī beigās notika un apstiprinājās visas runas. Kronēšanu es vairs negaidīju un izgāju ārā no zāles. Es arī varēju nopirkt šo vietu, bet redzēju, kā citas meitenes gatavojās. Šajā konkursā es biju vienīgā no ārzemēm un visas pārējās bija vietējās meitenes. Neuzskatu, ka tas ir konkurss, ja var nopirkt vietu. Tas ir bezjēdzīgi. Pēc tam meitenes man sūtīja tālrunī balss ziņas, jo viņas bija domājušas, ka godīgā ceļā es būšu pirmā, jo man ir izskats, manieres un pieredze, arī publika mani atbalstīja. Visi bija šokā, ka ir šāds rezultāts. Visas konkursa dalībnieces bija dabiskas meitenes, neviena nebija veikusi plastiskās operācijas vai savu izskatu uzlabojusi ar silikona palīdzību. Visas cīnījās un centās. Ja es būtu nopirkusi pirmo vietu, pēc tam mocītos sirdsapziņas pārmetumos. Es tā nevaru. Man būtu grūti. Diemžēl nesmuki ir sanācis. Pirmo reizi saskāros ar kaut ko tādu. Saprotu, ka dalībniecei, kas nopirka pirmo vietu, varbūt nav dotību. Kā man stāstīja citas meitenes, pirmās vietas ieguvējai ir bagāti vecāki, un praktiski viss, kas viņas dzīvē notiek, notiek tieši šādā veidā ‒ ar pirkšanu. Uzvarētāja sociālajos tīklos veic ierakstus, ka mēs, citas konkursa dalībnieces, esam tantiņas un ka viņa ir jauna. Uzvarējusi jaunība un skaistums, bet mēs esot tantiņas, lai gan visām ir aptuveni 30 līdz 40 gadi. Uzvarētājai ir 26 gadi. Nu labi, jauna, bet drīz arī viņai būs 30. Ja cilvēks atļaujas sev nopirkt vietu, tad viņa uzvedas ļoti necienīgi pret meitenēm, kuras ir piedalījušās un nevienu aizvainojošu vārdu nav par viņu teikušas. Nepatīkami.
Man prieks, ka vismaz iepazinos ar Nikas Safronovu, kurš glezno pasaulslavenus cilvēkus. Esmu saņēmusi arī dažādus sadarbības piedāvājumus. Esmu priecīga, ka no manas puses viss ir godīgi. Nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu, kas es būtu izdarījusi kaut ko ne tā. Ar meitenēm pēc konkursa man ir labas attiecības, kontaktējamies,» nepatīkamo pieredzi atklāj Viktorija.
Vai jāmet miers skaistumkonkursiem?
Šī pieredze viņai liek arī aizdomāties, vai tik nevajadzētu pielikt punktu dalībai skaistumkonkursos. «Smejoties meitenēm teicu: «Viss, šis bija mans pēdējais konkurss. Es negribu vairs!» Tas arī nav viegli. Esmu piedalījusies četros skaistumkonkursos, un šis bija piektais. Lai uz nedēļu dotos prom no mājām, ir jāsaplāno laiks, jo jāatstāj bērni, vīrs un darbs. Ģimenei arī ir grūti, kad manis nav mājās, un, lai piedalītos konkursos, ir jātērē nauda. Lai piedalītos konkursā, vajag četras jaunas kleitas un nacionālo tautas tērpu.»
