VAKARA ZIŅAS. Jaroslavs Barišņikovs pievērsies minimālismam, kleitas ir pagātne
Modelis un modes eksperts Jaroslavs Barišņikovs (25) daudziem asociējas ar spilgtu meikapu, augstiem papēžiem, blondiem matiem un glamūrīgu ģērbšanās stilu. Taču šobrīd viņš pievērsies kvalitatīvam minimālismam.
Rūpīga skapja revīzija
«Domāju, ka pirmais solis šādai rīcībai bija atvadas no matiem. Taču šad tad vēl klāju spilgtu grimu. Tad satiku savu draugu Kārli, un kopā sākām strādāt «Narvesen», līdz ar to ikdienas tērps kļuva vienkāršāks. Varbūt to var nodēvēt arī par slinkumu, ka vienā brīdī paliec mierīgāks savā ģērbšanās stilā. Ja agrāk es sāku dienu, domājot, ko šodien vilkšu mugurā un kā krāsošos, tad šobrīd man šis process aizņem labi ja 15 līdz 20 minūtes.
Pirms kāda laika palīdzēju tulkot kādu grāmatu, ko arī pašam sanāca izlasīt. Grāmatā tika stāstīts par to, kā izveidot kapsulas garderobi, kas sastāv no primārām lietām. Izvēloties universālas apģērba augšdaļas, kurām pamainot vienu vai otru detaļu un aksesuārus, var izskatīties ikdienišķāk, svinīgāk vai klasiskāk. Tas arī palika man zemapziņā. Sāku apzināties, ka mans skapis ir pārpildīts ar drēbēm, kuras uzvelku labi ja divas reizes gadā. Man ir liels daudzums ar virsdrēbēm. Laikapstākļi mūs nelutina, tādēļ virsdrēbēm dodu lielāku priekšroku nekā T krekliem ar īsām piedurknēm. Kad sāku tīrīt savu skapi, uzvelkot vairākas kleitas, skatoties uz sevi spogulī, sapratu, ka tas vairs nav tas, ko gribu redzēt. Sieviešu drēbes - tā ir pagātne. Saliku kleitas maisā un atdevu tās klasesbiedrenei, kurai ir tieši tāds augums, kā man bija senāk. Nebija žēl atdot drēbes, jo tām ir iedota nākamā dzīve. Tāpat bija atsevišķs maiss ar apģērbu, kas bija zem jautājuma zīmes: «Vai man tās vajag? Žēl mest laukā. Varbūt noderēs.» Pēc pusgada nekas no šīm drēbēm man nevis nederēja, bet nebija vajadzīgs. Šo maisu savukārt nodevu «Otrajā elpā». Miskastē izmest apģērbu nav nekāda māksla.
Pēdējā gada laikā sāku pievērst uzmanību kvalitātei un arī apģērbu materiāliem. Pirms devāmies uz Franciju, ar draugu bijām aizbraukuši uz tirdzniecības centru «Alfa», nopirku sev tikai divus melnus un parastus T kreklus. Ja agrāk skatījos uz vizuālo, tagad ne tikai uz vizuālo, bet arī uz materiālu un kā to kopt. Biju ļoti nepatīkami pārsteigts, ka veikalos pieejamajam apģērbam ir krimināli audumi. Jā, izskatās jau ļoti labi, bet, ja sastāvs ir 80% poliestera, akrila un 5% vilnas, tad džemperis kalpos labi ja vienu sezonu un elektrizēsies. Pēc vairākām mazgāšanās reizēm tas izskatīsies slikti. Sāku domāt alternatīvas. Tādēļ tagad pērku 100% vilnu, kašmiru vai organisko kokvilnu.
Izmetu arī no skapja spilgtas drēbes. Saliku paleti no tādām krāsām kā melns, balts, pelēks, brūns, tumši zils un zaļš. Tas arī palīdz vienkārši sakomplektēt drēbes. Nav jālauza galva, domājot, vai viens tonis saskanēs ar otru. Vari brutāli izvilkt divus apģērbus no skapja, un tie saskanēs. Piedomāju pie tā, lai, kaut ko nopērkot, tas man nokalpotu vismaz divus vai trīs gadus. Bieži vien tās ir zīmolu drēbes - klasika, minimālisms un interesanta piegrieztne. Šobrīd liekas, ka tik maz drēbju man nekad nav bijis. Tajā pašā laikā es domāju, ka vēl varētu patīrīt skapi. Man ir drēbju kaudze, ko plānoju drīzumā pārdot «Andelē Mandelē».
Atgriežos arī pie humpalu (lietoto apģērbu veikalu) apmeklēšanas, kur šķirstu pieejamos zīmolus un pēc tam skatos uz drēbes materiālu. Tas ir veids, kā ietaupīt naudu, papildinot garderobi tikai ar kvalitatīvām drēbēm. Var taču redzēt, vai esi tērpies poliesterā vai vilnā. Pašam ir patīkamāka sajūta, ja valkāju ko dabisku, nevis plastmasīgu,» par sava skapja revīziju stāsta Jaroslavs Barišņikovs.
Nostalģija pēc spilgtā veidola
«Nostalģija pēc mana senākā ģērbšanās stila retu reizi atgriežas. Bet tā drīzāk ir nostalģija pēc koptēla, ko ar vienām drēbēm nevar izveidot. Kad man bija gari mati, varēju vilkt augstpapēžu kurpes. Šobrīd ir mazliet jāpiedomā, jo savādāk vienkārši izskatītos pēc uzkrāsota transvestīta. Nekad neesmu vēlējies izskatīties pēc transvestīta. Es gribēju izskatīties stilīgi, kaut kā mazliet dīvaini, lai pievērstu uzmanību. Un, atskatoties uz manu iepriekšējo stilu, varu viennozīmīgi apgalvot, ka man bija ļoti interesants dzīves periods, kura laikā padzīvoju mazliet citā ķermenī.
Šobrīd atkal esmu cits cilvēks. Pagātne bija foršs piedzīvojums, par ko ir liecības televīzijā un fotogrāfijās. Jaunība ir nodzīvota ļoti forši.
Mans tagadējais stils nav perfekts, bet pagaidām pie tā pieturēšos. Kas notiks tālāk? Nezinu. Garderobes pārmaiņas notiek neapzināti. Man ir 25 gadi. Gribu domāt, ka ir pienācis laiks piedomāt pie sava vecuma,» saka modelis.