17. novembrī Rīgas Latviešu biedrības nama rīkotajā tradicionālajā Labdarības balles izsolē mūžībā aizgājušās mākslinieces Džemmas Skulmes gleznas, kurās attēlotas tautumeitas, tika pārdotas par 3500 eiro. Šī summa tiks nodota mākslinieces ģimenei, lai veidotu piemiņas vietu. Sākotnēji šos līdzekļus bija plānots ieguldīt Džemmas Skulmes rehabilitācijā pēc operācijas, bet, kā tika teikts izsolē, liktenis bija lēmis citādi.
Džemma Skulme ir viena no izcilākajām latviešu gleznotājām, un viņas mākslas darbi liek katram aizdomāties un nepaiet garām vienaldzīgam. Māksliniece latviešu tautai dāvāja ne tikai neatkārtojamus mākslas darbus, bet bija arī viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām. Džemmai ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē.
Glezna «Sēdošā», 1995. gads, kas radīta akvareļu krāsas tehnikā. Par 2200 eiro glezna tika pārdota Labdarības balles izsoles dalībniekam Jānim.
Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā.
Žanete Terentjeva
Glezna «Tautumeita», 2000. gads. Par 1300 eiro glezna tika pārdota izsoles dalībniekam Ronaldam.
Tautumeitas simbolizē mākslinieces spēku un viedumu. Skulmes radītais tautumeitas tēls jau padomju gados kļuva par vienu no mākslinieces vadmotīviem kā latviskās identitātes nesējs, vienlaikus - par veltījumu latviešu sievietēm. «Šī tautumeita simbolizē pašu Džemmu Skulmi - viņas spēku, sīkstumu un viedumu.»
16. novembrī Rīgas Doma baznīcā bija atvadu dievkalpojums un ikviens varēja atvadīties no dižās mākslinieces Džemmas Skulmes, kas mūžībā devās 94 gadu vecumā. Pēdējais pusgads māksliniecei bija sevišķi grūts, jo viņa piedzīvoja divas gūžas operācijas, pēc kurām nebija tik viegli vairs atgūties.
Māksliniece sevi atklāja gan uz audekla, gan sabiedrībā
Eksprimabalerīna Lita Beiris un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, režisors Guntis Gailītis ar īpašu siltumu un sirsnību piemin Džemmu Skulmi.
Žanete Terentjeva
«Viņa vienmēr sekoja visam līdzi. Sekoja arī tam, kas notiek Latviešu biedrības namā. Viņa arī bija Rīgas Latviešu biedrības biedre. Pēdējā laikā mazāk aktīva. Džemma nebija cilvēks, kas dzīvo komforta zonā. Viņa meklēja atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Par mūsu laiku viņa zināja visu, kas notiek, un turēja roku uz pulsa. Par katru problēmu Džemmai bija savs spriedums. Arī savs dzīves mērķis. Būt sabiedrībā ar cilvēkiem. Dažreiz mākslinieki ir ļoti noslēgti, introverti, kas savu dvēseli atklāj tikai uz audekla. Džemma sevi atklāja gan uz audekla, gan sabiedrībā. Džemmas senču mājas bija Mālpilī, upes krastā. Mēs tur esam bijuši. Diezgan sen bija tāds jauks pasākums šajā vietā. Arī Mežaparkā esam bijuši pie Džemmas. Mūsu tikšanās bija arī traģiskākos dzīves brīžos. Man šķiet, pēdējo reizi mēs satikām Džemmu viņas radinieka Ģirta Mergina bērēs,» pastāsta Guntis Gailītis.
