Kaut ko pārstrādāt ir moderni. Un reizēm arī noderīgi. Daudz lielāks labums no automobiļu riepām būtu tad, ja uz to korpusiem klātu jaunu gumijas slāni un jaunu protektoru pārklājumu, nekā primitīvi krāmēt lielās kaudzēs hektāriem lielā slēgtā teritorijā un gaidīt, ka kāds šai bagātībai pieliek sērkociņu. Kā mēs labi saprotam, vainīgas nav riepas. Vainīgas nav plastmasas pudeles, celofāna maisiņi vai vienreizlietojamie trauki. Vainīgi ir cilvēki, kas pudeli izmet pa automobiļa logu, maisiņu pamet pa vējam vai plastmasas šķīvīti paslēpj aiz rododendra. Tātad pārstrādāt nevajadzīgas lietas ir labi. Taču pārstrādāt var dažādi!
Kāda Šveices kompānija ražo pulksteņus. Pats par sevi šis fakts nekādi nespēj pārsteigt, jo ko gan vēl viņiem ražot, ja ne pulksteņus? Šveices armijas nazīšus? Cik var! Toties pulksteņi vienmēr būs cieņā. Arī tādi, kas maksā miljonus. Nemaz nerunājot par tiem pārdesmit tūkstošu vērtajiem, ko kārtīgs Šveices pulksteņu veikals pat uz nakti neizņem no skatloga.
Taču interesantākais šajā stāstā nav tas, ka kāda kompānija ražo pulksteņus, bet gan kādus pulksteņus! Un te jau bagātniekiem der ieklausīties! Vismaz tiem, kas netraucēti par laikrādi var iztērēt desmit vai pat simts tūkstošu eiro.
Kurš gan nebūs dzirdējis dramatisko stāstu par savulaik pasaules varenāko okeāna tvaikoni «Titāniks» un tā pirmo un pēdējo izgājienu jūrā. Tā nu tas, neviena netraucēts, guļ okeāna dibenā un rada idejas rakstniekiem un scenāristiem. Tomēr tik netraucēts tas nemaz nav. Pa druskai uzņēmīgi cilvēki laižas okeāna dzelmē, lai noskrubinātu kādu atlūzu. Arī Šveices pulksteņu kompānija «Romain Jerome» labprāt izmanto šādus vērtīgus ieguvumus. Izmanto, lai radītu unikālus pulksteņus.
Ja lielākā daļa ekskluzīvu pulksteņu darinātāju izmanto tādus banālus materiālus kā zelts, platīns, dimanti, briljanti un visādi citādi derīgie izrakteņi, tad šī kompānija galīgi neiespringst dārgmetālu un dažādu spīguļu izmantošanā. Cita lieta - pulkstenis, kura korpuss izgatavots no Mēness paraugiem, vulkāniskās magmas vai kāda leģendāra priekšmeta. Tāda, kā jau pieminētais gigantiskais okeāna laineris.
Ivans Arpa, kurš 2004. gadā dibināja šo kompāniju, slavas zenītā ieguva popularitāti ar pulksteņiem, kuru pamatā bija īstas lodes, dinozaura izkārnījumi, saplēstas liela nomināla naudas banknotes un pat meistara paša asinis. Tagad kārta pienākusi «Titānika» atlūzām.
Pulksteņu modeļu sērija ar nosaukumu «Titanic DNK» izgatavota vienā un diezgan ierobežotā tirāžā. Lai šos pulksteņus izgatavotu, tika izmantots gandrīz pusotra kilograma smags okeāna lainera korpusa atlūzu gabals un kuģa kurtuves telpā atrastās ogles, ar kurām tonēta laikrāža ciparnīca.
Visā šajā stāstā ir arī melnā puse - pieejamība. Ja pat šāds «Titanic DNK» par simts tūkstošiem eiro kādam ir pa kabatai, tas nepavisam brīvi nav atrodams veikala plauktos. Tiesa gan, runā, ka visa šā modeļa sērija vēl neesot izpirkta. Ja ir vēlme, var pamēģināt laimi un būt pārliecinoši pirmajam puisim visā ciematā!