VAKARA ZIŅAS. Ingmārs Līdaka: Ja strādā no sirds, tad bez emocijām neiztikt!
Populārais dabas aizsardzības aktīvists, Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka pastāsta, ar kādām problēmām un situācijām saskāries pēdējā laikā, zaudējot gan darbinieku, gan feneku lapsēnu, kā arī cīnoties par priekšlaicīgi dzimuša ķengurēna dzīvību.
«Mana ikdiena ir tāda, kāda tā ir direktoram. Pieņemu darbā cilvēkus, kārtoju grāmatvedības dokumentus. Nupat mums beidzās audits. Un tikko kā ir atklāta jaunā Āfrikas savannas ekspozīcija, par kuru ir diezgan daudz rūpju un raižu. Šogad rēķinot man ir bijuši četri komandējumi. Esmu devies uz dažādām konferencēm. Savukārt šā gada aprīlī Rīgas zoodārzu apstiprināja kā pastāvīgu locekli Eiropas Zoodārzu asociācijā. Vienīgais no Baltijas tiku ievēlēts arī Eiropas Zoodārzu asociācijas padomē. Principā, man katra diena atnes kaut ko jaunu!
Starpība starp darbu Saeimā ir tāda, ka šeit cilvēki un apmeklētāji nāk klāt un saka paldies par sakopto Zooloģisko dārzu. Saeimā pie deputāta praktiski nekad neviens nepienāk, lai pateiktu paldies. Ir rutīna. Deputāts pirmajā, varbūt otrajā un trešajā gadā ārkārtīgi pārdzīvo katru neveiksmi. Pēc tam saprot, ka tā ir neatņemama šā darba sastāvdaļa, un vienkārši turpina strādāt. Cilvēks jau pie ļoti daudz kā spēj pierast. Arī šeit - Zooloģiskajā dārzā -, neteikšu, ka ir vienkārši. Piemēram, cilvēks, kuram esi uzticējies un sūtījis viņu mācību komandējumos, pēkšņi noliek tev priekšā atlūgumu un pasaka paldies: «Es dodos strādāt uz Anglijas zoodārzu.» Tu esi viņu šeit izaudzinājis, bet viņš iesniedz atlūgumu. Tāpat nav vienkārši transportēt jaunās savannas ekspozīciju. Midzinot antilopi, viņa vienkārši saļodzījās, ietriecās ar galvu režģos un nolauza ragu. Šobrīd ar pudelīti barojam mazu ķengurēnu, kurš ir izgājis priekšlaicīgi no somas. Kuru katru brīdi es varu saņemt ziņu, ka viņš ir miris. Tā ka šeit, Zooloģiskajā dārzā, ir prieks par piedzimšanu un bēdas par nāvi. Tā ir tā ikdiena. Ir jāmierina arī paši darbinieki. Ķerot priekš vakcinācijas feneku, lapsēns sāka skriet, ietriecās ar galvu sienā un uz vietas bija pagalam sava kopēja acu priekšā. Puisis stāvēja pie būra un raudāja. Jāiet klāt un jāmierina. Tās emocijas ir visur, ja tu strādā no sirds,» emocionālākos brīžus savā darbā atklāj Ingmārs Līdaka.
Sarunā ar »Vakara Ziņām« viņš piebilst, ka arī Saeimas laikā, darbojoties kā deputāts, nebūt nebija pavisam prom no Zooloģiskā dārza. Pateicoties tieši darbam Rīgas Zooloģiskajā dārzā kā ilggadējam sabiedrisko attiecību speciālistam, Līdaka kļuva populārs. Viņš arī veidojis TV raidījumu sižetus un mācību filmas par dabu un dzīvniekiem.