Tautā iemīļotais komiķis un aktieris Jānis Jarāns (64) devies pensijā, taču tas nebūt nenozīmē, ka viņš laiski sēž mājās. Kopā ar sievu dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī nododas savai sirdslietai – teātra spēlēšanai.
Dzīves baudītājs
«Es esmu pensijā. Atpūšos. Lasu sēnes. Nupat sāku mēģināt Daugavpils teātrī izrādi, kurā aizvietoju vienu aktieri. Mani uzaicināja režisors Oļegs Šapošņikovs.
Novembra beigās savukārt braukšu uzstāties diasporās Skotijā un valsts svētku ietvaros Īrijā. Ir jau grēks nelidot par 50 eiro turp un atpakaļ. Par šādu naudu jau uz Daugavpili nevar aizlidot.
Tāpat arī mazliet paceļoju ar savu kundzi (sievu Dagniju Jarāni; - red. piez.) uz siltajām zemēm. Man patīk aizbraukt uz siltajām zemēm un ēst svaigus augļus, nevis pārtikt no šiem ķīmijas pārpalikumiem, ko mums piedāvā lielveikali. Dieviņš jau ir radījis cilvēku, lai viņš baudītu dzīvi, nevis tikai skrietu un joņotu. Ieteicams arī mazāk ieslīgt sadzīviskās negācijās. Priecāties par dzīvi, dabu un jūru.
Es esmu visu mūžu skrējis un darījies. Tāpēc man ir laimējies, ka Dieviņš man to visu ir piespēlējis. Vēl arī pensiju piespēlējis, un man nav jāskrien, jāuztraucas par izrādēm. Labāk, ka izrādes ir retāk, bet foršākas, ka varu spēlēt lielākas lomas,» stāsta Jānis Jarāns.
Dzīve kūsāt kūsā
«Jau pāris gadus nepārtraukti ceļoju pasmelt vitamīnus un sauli. Spānijā biju pirms trim gadiem. Apskatīju Montserratas klosteri un Montserratas lielos kalnus. Pēdējo reizi biju Izraēlā. Tad ir Eilata, Jordānija, Ēģipte un Sarkanā jūra. Uz Ēģipti jābrauc janvāra sākumā, aptuveni desmitajā vai piecpadsmitajā janvārī. Tad ir silts un jūra arī ir silta. Taču Latvijā vispār nevar saprast, kas par gadalaiku!? Agrāk bija ziema, tad varēja slēpot un slidot. Agrāk braucām arī slēpot uz ārzemēm kopā ar aktieri un manu draugu Jāni Kirmušku. Visus Alpu kalnus esam izslēpojuši. Nevis izšļūkājuši, bet izslēpojuši. Ceļojumus tālredzīgi neatrodu. Tie paši atrodas, paši atnāk pie manis. Man ļoti daudzi vaicā: «Kā tu atrodi ceļojumus? Es meklēju un neko nevaru atrast.» Nevajag saspringt. Vienreiz jāpaskatās, otrreiz un, kad ir atlaides, tad jāpērk. Ja tu esi brīvs savās domās un visam atvērts, tad arī viss sakārtojas. Savukārt, ja esi saspringts un uzvilkts, tad nekā nebūs. Atpūtā nevar doties kā uzvilkts nervu kamols. Gudri cilvēki, ar kuriem kopā strādāju, man iemācīja: «Baudi dzīvi! Neskrien!» Nevajag skriet, grābt, nervozēt un krist histērijā. Nē! Ceļojumi, protams, uzlādē un sniedz dzīvesprieku. Tas dod tādu enerģiju un stimulu, darba un gribasspēka sparu. Man kā aktierim ir nepieciešams tikties ar dažādiem cilvēkiem. Redzēt un izbaudīt piedzīvojumus. Tāpēc es neesmu nevienā teātrī. Es esmu brīvmākslinieks. Nepavadu laiku slēgtā telpā ar vieniem un tiem pašiem kameras biedriem gadu gadiem. Viss mainās nepārtraukti. Un es mainos. Viss notiek. Dzīve kūsāt kūsā,» atklāj aktieris.
Kaislīgais rudens sēņotājs
Aktieris Jānis Jarāns ikkatru rudeni ievēro tradīciju un dodas sēņot. Bieži vien sociālajos tīklos viņš dalās ar bagātīgajām meža veltēm.
«Sēnes atrod mani. Es nejoņoju pa mežu bezjēgā, galvu pacēlis. Dažreiz eju un brīnos, ka pa priekšu aizjoņo bars sēņotāju, bet negriež ne mahovikus jeb priežu bekas, ne čigānietes. Cilvēki laikam nepazīst sēnes un domā, ka tās nav ēdamas. Tas ir līdzīgi, kā daži cilvēki ēd tikai zušus un lašus, bet viņi jau nezina, ka ir arī asari un līdakas. Katru sēni var pagatavot garšīgi. Protams, ir arī tās jāpazīst. Nav jau pasaulē tikai blondīnes un brunetes. Ir taču ļoti daudz jaunu skaistu meiteņu. Katrai sēnei ir sava garša. Celmenes vispār neviens nepazīst, bet tās gan vairs nav atrodamas. Man ļoti patīk cepti mahoviki un mazie mahovikiņi marinādē. Lielās cūcenes un bērzlapes ir jānovāra. Mazliet jāpiepūlas, lai sēnes sagatavotu, kā arī jāmāk to darīt. Pavārs Mārtiņš Rītiņš var lieliski pagatavot sēnes tiem cilvēkiem, kas ēd tikai baravikas, gailenes un šampinjonus.
Mans tēvs un māte arī bija kaislīgi sēņotāji, un kopā ar viņiem jau no bērnu dienām iemācījos atpazīt sēnes. Tolaik mēs sēnes sālījām lielās koka mucās un ziemā griezām kopā ar krējumu un sīpolu. Man ir laimējies, ka no vecākiem esmu mantojis zināšanas un gandrīz 90 procentu sēņu es pazīstu,» par savu rudens vaļasprieku stāsta Jānis Jarāns.
