Tiek lēsts, ka 2020. gadā līdzekļu apgrozījums influenceru mārketingā būs pieci līdz desmit miljardi dolāru. Skaidrs, ka ar šādu peļņas potenciālu daudziem rodas vēlme uzaudzēt savu sociālo tīklu profilu straujāk, nekā tas ir iespējams ar godīgiem līdzekļiem. Komunikācijas aģentūras «A. W. Olsen & Partners» un «Instagram» un «YouTube» blogeru analīzes platformas «HypeAuditor» veiktais pētījums liecina, ka 53% influenceru Baltijā ir novērojamas krāpšanas pazīmes. Lai noskaidrotu, kā realitātē izpaužas influenceru blēdības, »Vakara Ziņas« vērsās pie trīs sabiedrībā atpazīstamām personām, kas pārzina influenceru pasaules aizkulises.
Pētījuma rezultāti jeb Kā neizsviest naudu vējā
Kā ir Latvijā? Latvijā vismazāk blēžu (44%) tika novērots nanoietekmētāju kategorijā - tie ir sociālā tīkla «Instagram» lietotāji, kam sekotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Savukārt visvairāk krāpnieku, proti, 61%, ir to lietotāju vidū, kam ir no pieciem līdz 20 tūkstošiem sekotāju.
«Tas var būt saistīts ar tādiem kā «stikla griestiem»: ja neesat persona, kas regulāri parādās medijos, ir diezgan grūti pārvarēt 20 tūkstošu sekotāju robežu un sākt labi pelnīt, tāpēc tiek uzsākta dažādu krāpšanas mehānismu izmantošana, piemēram, robotu un reakciju pirkšana, dalība grupās, kur lietotāji aktīvi komentē cits cita ierakstus, kā arī masveida piesekošanas, tas ir, parakstīšanās-atteikšanās, izmantošana,» paskaidro «A. W. Olsen & Partners» projektu vadītāja Baltijas valstīs un Latvijas Universitātes pasniedzēja Marija Vorkule. «Visbeidzot, to vidū, kam ir 20 līdz 100 tūkstošu sekotāju, krāpnieku īpatsvars ir nedaudz mazāks, bet tik un tā pārsniedz pusi - 53%.»
Kurš ir vislielākais blēdis? Varētu domāt, ka igauņu ietekmētāju vidū tiks konstatēts vismazāk tādu, kas izmanto negodīgas metodes, taču izrādījās, ka tā nav: līdz piectūkstoš sekotāju segmentā atklājās 45% krāpnieku, 5-20 tūkstošu sekotāju kategorijā - 65%, bet 20-100 tūkstošu sekotāju kategorijā - 55%, tas ir, pilnīgi visās kategorijās igauņu viedokļu līderu vidū tika novērots vairāk blēžu nekā Latvijā. «Savukārt Lietuvā visvairāk krāpnieku ir nanoietekmētāju vidū - 50%, bet influenceru ar 20-100 tūkstošiem sekotāju vidū, gluži otrādi, vismazāk - 47%. Taču minimālā atšķirība procentpunktos nedrīkst novērst mūsu uzmanību no tā, ka šausmīgi daudz emuāristu un slavenību cenšas piemānīt reklāmdevējus un savus sekotājus. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc krasi aug uzņēmumu interese par pieticīga sekotāju skaita īpašniekiem: «Getblogger.ru» dati liecina, ka pēdējā gada laikā interese par viņiem augusi par 48%, bet lielo emuāristu popularitāte strauji samazinās. Piemēram, reklāmdevēju interese par influenceriem, kam sekotāju skaits pārsniedz miljonu, ir samazinājusies par vairāk nekā trešdaļu - veseliem 35%,» komentē Vorkule.
Kurš krāpšanas paņēmiens ir vispopulārākais? Vispopulārākais krāpšanas veids ir sekotāju pirkšana - Baltijā vidēji visu veidu ietekmētāju vidū 28% ir pamanīti nodarbojamies ar to. Atkal 5-20 tūkstošu sekotāju kategorijā krāpnieku ir vairāk: Latvijā 38% emuāristu daļa sekotāju ir nopirkta, igauņiem - 38,5%, lietuviešiem - 33%.
«Rezumējot jāteic, ka gan krāpšanas, gan paša ietekmētāju tirgus plašums ir šausminošs. Daudziem šķiet, ka viņi ienāks šajā jomā, sapirks-uzskrūvēs sekotāju, tīkšķu un komentāru skaitu un pār viņiem nolīs reklāmdevēju pasūtījumu lietus. Tā nav - visspilgtākais pierādījums ir pavisam sīko ietekmētāju augošā popularitāte. Lai gūtu panākumus šajā jomā, ir jāiegulda daudz darba, bet reklāmdevējiem, kā arī parastiem lietotājiem pirms uzticēšanās kādai «Instagram» zvaigznei ir jāpārliecinās, ka tā tiešām ir zvaigzne, nevis kārtējais krāpnieks,» piebilst komunikācijas speciāliste.
«Ietekmētāju tirgvedība ir nākotnes televīzija. Caur emuāristu var nodot jebkuru domu. Bet tikai tad, ja emuāristam ir īsta un jums piemērota auditorija. Tirgus ir pilns ar krāpšanu, un ir pavisam viegli izsviest naudu vējā. Tirgvedības speciālistiem ir jāpievērš lielāka uzmanība emuāristu pārbaudei, it sevišķi tāpēc, ka ir atbilstīgi rīki, lai to veiktu,» saka «HypeAuditor» vadītājs Alekss Frolovs.
Deniss Ševeļovs: «Jā, tas atbilst patiesībai!»
«Šīs kompānijas pētījums ir uzticams. Daži influenceri tiešām tā bija darījuši - uzaudzējuši straujāk savu sociālo tīklu profilu. Traki, ja viņi to joprojām dara. Par šo «Instagram» higiēnu mēs sākām runāt jau pagājušā gada beigās. Ir joprojām «Instagram» lietotāji, kas nopērk «like» (patīk atzīmi) un mēģina uzburt sev sekotājus. Tas nav pieņemami! Varbūt arī agrāk šis bizness nebija tik izglītots un zinošs. Taču pēdējo četru gadu laikā influenceru mārketings Latvijā notiek aktīvi, tādēļ ir pienācis laiks šo lietu beidzot sakārtot. Es arī sev pirms trim gadiem biju nopircis «Instagram» sekotājus - 500 gabalus, ko darīju pētnieciskos nolūkos. Savukārt man tuvu paziņu lokā ir bijuši gadījumi, kad viņiem nozog kontus. Zagt un pārdot kontus ir pretlikumīgi un pret «Instagram» lietošanas noteikumiem. Tas nav ētiski. Tā ir sabiedrības maldināšana. Iespējamo reklāmdevēju maldināšana nav ētiska. Cilvēkiem liekas, ja tas notiek «online» (tiešsaistē), tas nenotiek pa īstam. Bet viss, kas notiek «online», ir implikācijas (izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura; - red. piez.) realitātē. Sabiedrība to sāk apzināties. Pasaulē tiek piekopta prakse, ka cilvēks, lai atbrīvotos no nopirktajiem sekotājiem, paziņo, ka hakeri ir uzlauzuši viņa kontu.
Zinu arī citus stāstus. Pie manis konsultējās viena sieviete - influencere, kurai pēkšņi no 14 tūkstošiem izauga līdz pat 100 tūkstošiem sekotāju. Bija skaidrs, ka, tā kā viņa noslēgusi sadarbību ar kādu aģentūru, kas solīja sadabūt sekotājus, viņa tādējādi «sačakarēja» savu «Instagram» kontu. Es viņai rekomendēju pateikt to atklāti, atvainoties saviem sekotājiem un izveidot jaunu kontu. Tie simts tūkstoši labi izskatās, bet esam reāli! Mums Latvijā ir tik cilvēku, cik ir. Maksimums sekotāju, man šķiet, ir Evelīnai Pārkerei, kur viss ir OK. Varbūt starp tiem sekotājiem ir arī boti (viltus profili), bet neviens no tā nav pasargāts. Tad seko tādas slavenības kā Renārs Zeltiņš, ārpus Latvijas slaveni ir Kristaps Porziņģis, Markus Riva. Ir arī Londonā dzīvojošā latviešu izcelsmes blogere Monami Frost. Bet viņa neveido saturu, kas būtu analogs Latvijai. Ir tādi gadījumi. Nevar saprast, kādēļ viduvējai meitenei vai sievietei ar viduvēju ģērbšanās stilu, kura komunicē visu laiku latviski, seko 75 tūkstoši. Un šo sekotāju īpatsvars ir no Amerikas. Tas nav loģiski. Nedomāju, ka mums ir tik daudz latviešu Amerikā, kas gribētu sekot šai personai?
Daži uzņēmumi tērē 20 procentu no sava mārketinga budžeta, lai nopirktu šos sekotājus, tādēļ ir svarīgi saprast, vai tam ir kaut kāda atdeve. Es domāju, pavisam drīz mēs varēsim redzēt «Who is who» (kas ir kas?). Varbūt dažām Latvijas meitenēm ir kaut kas piepirkts. Ja viņām ir bāze ar sekotājiem, kas uzticas. Ir vērts ar to aktīvi strādāt. Lai nopirktu sekotājus, ir gan aplikācijas, gan pārlūkos bāzēti servisi un aģentūras. Tie lētie boti (viltus profili) principā ir «Instagram» konti, kas seko ļoti lielam daudzumam cilvēku. Viņiem pašiem «Instagram» nav nekāda lielā satura. Jebkurš, kurš uzspiež uz šā profila, saprot, ka tas nav īsts.
Ir arī kvalitatīvāki konti. Ir zagti konti no īstiem cilvēkiem. Vienīgi tie nav tik aktīvi, jo nav jauna satura, ko ievietot. Ir arī speciāli cilvēki, kuru darbs ir uzturēt «Instagram» kontus un sekot konkrētām personībām. Komentēt un spiest «like» (patīk). To arī var nopirkt. Šī aktivitāte ir pelēkajā zonā, jo tie nav īstie sekotāji, bet viņi tomēr ir. Vai tas ir cilvēks no Filipīnām (valsts Āzijā), kurš uztur 20 «Instagram» kontus, un vai tu vari viņam pārdot Latvijas saktu. Varbūt var, varbūt nē!? Arī «Instagram» tiek ļoti kritizēts par visu šo lietiņu,» savu viedokli atklāj pasākumu organizators, modes blogeris Deniss Ševeļovs.
Indra Salceviča: « Kāda jēga reklamēt produktu Latvijā, ja sekotāji dzīvo Turcijā?»
«Ņemot vērā, ka es pati studēju komunikācijas zinātnes, esmu pētījusi Latvijas situāciju savu zināšanu iegūšanai un kursa darbu veikšanai. Esmu rakstījusi arī par ētiku blogeru vidū, kas būtu jāievēro, tad, kad esi arī sācis ar šo mazo publisko sfēru veidot un radīt. Es pati sevi par influenceri nesaucu tikai tāpēc, ka uzskatu, ka influencers ir statuss, ko kaut kādā formā piešķir sabiedrība, kas tev seko. Ir absurdi, ka ir cilvēki, kas sevi sauc par influenceriem, jo tas tiešām ir statuss. Tu nevari to pasniegt kā profesiju.
Par «Instagram» sekotāju pirkšanām un visām pārējām lietām - ļoti ceru, ka mārketinga kompānijās strādā izglītoti cilvēki. Ir pieejami daudz un dažādi instrumenti, lai pārbaudītu influenceru vai blogeri, vai viņi ir pirkuši «like» (patīk) un sekotājus. Tas ir pat elementāri un manuāli izdarāms. Ieiet kāda liela blogera kontā, kuram ir 50 vai 60 tūkstoši sekotāju, un vienkārši manuāli pašķirstīt uz dullo viņa sekotājus. Ja atrodi sekotāju, kam nav profila bildes, slēgts profils, kuram seko 4000, ir skaidrs, ka tas ir mākslīgs konts. Kas jauc šo algoritmu struktūru Latvijā? Diemžēl Latvijā tādi ir. Es neticu, ka kāds varētu nopirkt otram sekotājus, lai ieriebtu. Tomēr, lai šis cipars būtu liels un pamanāms, ir jāiztērē daudz naudas.
Es neticu, ka kādam cilvēkam nebūtu žēl privāto līdzekļu, lai radītu sekotāju daudzumu citai personai. Kaut ko tur putrot un darīt!? Man liekas, ka tas nav neviena cilvēka interesēs. Man liekas, ka šobrīd par to ir tik daudz rakstīts un runāts, ka sekot akli kāda influencera cipariem, nepārbaudot, kādi ir citi rādītāji, nevienai no kompānijām tas nebūtu izdevīgi. Tāpat nevienai kompānijai nebūtu izdevīgi strādāt ar blogeriem, kuriem ir lieli cipari, bet viņu sekotāju skaits ir, piemēram, Turcijā vai Ēģiptē. Kāda jēga reklamēt produktu Latvijā, ja tavi sekotāji dzīvo Turcijā?
Esmu dzirdējusi stāstu, ka nopērk sekotājus un mēģina pārcelties uz citu valsti. Jo ja citā valstī tev nav šie 100 tūkstoši sekotāju, tad esi niecība un tevi neņem par pilnu. Tas ir veids, kā ātri iefiltrēties kompānijā vai sabiedrībā ar šiem «feik» sekotājiem. Ir bijuši arī tādi gadījumi, kad influenceri atzīstas, ka savos pirmsākumos ir nopirkuši piecus vai sešus tūkstošus sekotāju, lai pievilinātu.
Latvijā sekotājus ir ļoti vienkārši dabūt. Ikviena meitene, parādot atkailinātas bildes, var kļūt populāra. Tas ir ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Puskailas bildes, dibeni un lieli, dziļi dekoltē. Vai ieturēties konkrētos filtros, vai konkrētās vietās - slavenu blogeru vietas. Daudzi cīnās dažādos veidos, lai dabūtu sekotājus. Es personīgi daru to, kas man patīk un ko gribu darīt. Nevajag vērtēt tikai pēc cipariem. Dari savas lietas, ko gribi darīt, un dari to konkrētai auditorijai. Var jau būt, ka arī iekļūsi kādā auditorijā. Bet sekotājus pirkt nav jēgas, jo agri vai vēlu viss tāpat bruks un «Instagram» attīra sekotājus,» tā stiliste, sevis mīlēšanas bloga «Morethansize.com» idejas autore Indra Salceviča.
Alīna Kellere: «Neviens nezina, kad tavs «Instagram» konts būs dzēsts»
«Tā kā es ceļoju pa pasaules modes nedēļām, kontaktējos ar citiem lieliem blogeriem, tad teikšu godīgi, ka visā pasaulē 80 procentu blogeru ir piepirkti sekotāji. Tas ir tikai tāpēc, ka kādam blogerim ir lielas ambīcijas. Ja, piemēram, kāds blogeris grib būt ļoti liels, lai veidotu starptautisku sadarbību, tad skaidrs, ka neviena starptautiska kompānija neņems blogeri, kam ir pieci tūkstoši sekotāju. Tāda sadarbība var veidoties Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā , kur pieci tūkstoši ir normāli mikroinfluenceri, ar kuriem brends strādā. Starptautiski liela kompānija nekad nesadarbosies ar šādu influenceru. Katram influenceram vajag zināt savu publiku. Ja reklamēšu somu, kas maksā 200 eiro, es zināšu, ka mani sekotāji to var nopirkt. Protams, tad būs atdeve. Ja zini savu publiku, tad viss būs izdarīts.
Ja tev nav miljons sekotāju, tad lieliem brendiem neesi interesants. Visi skrien pakaļ šiem cipariem. Protams, gan es, gan citi influenceri, kas dzīvo Latvijā, nevar piepirkt lielu ciparu, jo mums nemaz Latvijā nedzīvo tik daudz cilvēku. Ja ir piepirkts tik liels skaitlis, tas nozīmē, ka cilvēks pārcelsies uz citu valsti. Es esmu par skaistu saturu. Novēlu ikvienam influenceram nekādā gadījumā nezaudēt savu labo reputāciju. No sākuma var pirkt sekotājus, ja gribas kaut ko strauji attīstīt. Bet nevajag domāt, ka vajag piepirkt sekotājus, jo par sava «Instagram» profila saturu un kvalitāti vajag domāt un to, cik daudz laika ieguldi savā darbā un sevis attīstībā. Tas ir galvenais, par ko vajag domāt! Starp citu, «Instagram» ir gudra platforma, kur tiek tīrīti viltus sekotāji.
Galvenais ir cilvēka personība un personiskā pieredze. Pirms pieciem gadiem tiešām domāju tikai par savu darbu, jo strādāju citā nozarē. Kā man viens cilvēks teica: «Attīsties ne tikai «Instagram», bet arī citā jomā, jo neviens nezina, kad tavs «Instagram» konts būs dzēsts!» Es šajā sfērā strādāju jau piecus gadus, un man nepatīk, ka dēļ viena cilvēka - influencera - veidojas problēmas, par ko jāatbild visiem citiem. Tas sabojā tādu nodarbošanos kā blogeris/influencers,» ir pārliecināta pašmāju influencere, modes blogere Alīna Kellere.