VAKARA ZIŅAS. 10 lietu, kas raksturo Gunti Krivmu

 
©Gunta Krivma personiskais arhīvs

Video un audio studijas «Tantuki» īpašnieks un blūza grupas «Fortress Blues Band» Guntis Krivms sevi uzskata par draudzīgāko pilsoni pasaulē. Viņš ir radošs un slinks cilvēks, kam Dievs devis visādas spējas un iespējas attīstīties un pilnveidoties. Gunta izteiktākā rakstura īpašība ir nekad nekavēt. Taču tajā vidē, kur viņš darbojas, tā nav izplatīta īpašība, tāpēc mūžīgi gadās visus gaidīt un nemitīgi pārdzīvot, lai nenokavētu nākamo ieplānoto tikšanos.

Mūzika

«Blūza grupa «Fortress Blues Band», kuras solists esmu, pastāv jau 25 gadus. Spēlējam klubos un festivālos. Blūzs ir tas, kas man palīdz izdzīvot ikdienas vētrās. Uzlādē, lai varētu darboties sfērā, kur man maksā naudu. Tagad gatavojamies festivāliem, kuri būs ziemā un pavasarī.

Pašam patīk klausīties kvalitatīvu mūziku - pārsvarā mašīnā, citreiz arī mājās. Man ir daudz dažādu ierakstu kolekciju,» viņš stāsta. Pats Guntis mūzikas skolā mācījās vokālu un pēc tam ģitāras spēli.

Motocikli

«Motocikli mani saista kopš bērnības. Gan ielas, gan sporta motocikli. Jau no piecu gadu vecuma mana stihija bija dzīvošanās pa garāžu, kur piedalījos motociklu ķīlēšanā. Pirms desmit gadiem arī pats piedalījos sacensībās.»

Ūdenssports un laivas

«Pirms 15 gadiem mans brālis nopirka vecu laivu. Tā kā dzīvoju pie Lielupes, sāku trenēties un piedalīties ūdensslēpošanas sacensībās, pāris reizes pat starptautiskajās. Šogad gan laivošanas priekus paguvu pabaudīt tikai līdz Jāņiem, jo neveiksmīgi satraumēju roku un sezona aizgāja gar degunu - gan sacensības, gan mana iecienītā atpūta - tūrisma izbraucieni ar laivu»

Ēdienu gatavošana un baudīšana

«Es esmu izteikts aso, piparoto ēdienu baudītājs un fans. Pats mājās brīvajos brīžos gatavoju dažādus gaļas ēdienus.

Man ļoti patīk ēst restorānos labās kompānijās. Draugi bieži aizrāda, ka pavārs, ieraugot, cik daudz piparu pieberu ēdienam, varētu pat apvainoties.

Kad kopā ar Paulu Timrotu, filmējot trīs sezonas TV šoviem «Robinsoni» un «Džungļu zvaigzne», vairākus mēnešus dzīvojām Malaizijā, tad šīs valsts asie ēdieni bija tieši manā gaumē.»

Pulksteņi

Gunta ikdienas «darba formas» neatņemama sastāvdaļa ir rokaspulkstenis - gan kā aksesuārs, gan kā laikrādis. Viņam vienmēr ir svarīgi zināt, cik ir pareizs laiks, tāpēc piemīt paradums bieži ielūkoties rokaspulkstenī. Guntim patīk katru dienu pamainīt rokaspulksteņus, tāpēc viņa nelielajā kolekcijā vienmēr ir vismaz kādi desmit eksemplāri - kāds ir aizgājis postā, kāds pārdots vai apmainīts. Kolekcijā ir arī pāris padomju laika sienas un plaukta pulksteņi, kurus tuvākajā laikā iecerēts restaurēt.

Video un audio studija «Tantuki»

«Mana video un audio studija «Tantuki» ir kā ģimene un ikdienas nodarbe. Uzņēmums ir manis radīts, auklēts un lutināts. Kopš 2002. gada šeit dažādos projektos darbojušies daudzi aktieri, autori un mākslinieki. Studija nodarbojas galvenokārt ar filmu ieskaņošanu latviešu un krievu valodā, TV šovu un seriālu tulkošanu, dublāžu un ieskaņošanu, audio un video reklāmu izgatavošanu. Mazāku projektu autorapvienībā varbūt ir padsmit dalībnieki, bet, piemēram, seriāla «Saldais pārītis» projektā piedalījās aptuveni simts cilvēku kolektīvs.»

Savulaik jaunībā Guntis Latvijas televīzijā strādāja kā skaņu režisors. Taču reiz steidzami televīzijā uzradās štata vieta operatoram ar mašīnu. «Toreiz, 90. gadu sākumā, tas bija ļoti labs «robs», kuru nevarēja laist garām.» Pārējiem nevienam mašīnas nebija, un Gunta čomi - profesionāli televīzijas operatori - visu nakti viņam mācīja video tehnikas kadru kultūru.

Kādreizējais 31. kanāls, kuru vadīja Māris Ozoliņš, vēlāk pārtapa par TV3, kur Guntis strādāja kā TV operators un arī iedziedāja reklāmas. Reiz kaut kāda iemesla dēļ nebija ieradies diktors, un reklāmu ierunāt piedāvāja izmēģināt Guntim. Viņam tas labi padevās, tāpēc arī sekoja piedāvājums ierunāt filmas. Drīz arī Guntis sāka pats filmēt komercsižetus, līdz 2002. gadā nodibināja savu firmu, kurai viņa draugs un vedējtēvs Pauls Timrots uzdāvināja nosaukumu «Tantuki» ar jau gatavu logo. Ko īsti nozīmē nosaukums un uz kuru zilbi likt uzsvaru - tā ir katra brīva izvēle.

Retro mašīnas un tehnika

«Mani jau kopš bērnības vienmēr ļoti aizrāvušas tehniskas lietas. Šobrīd kopā ar supermeistaru Dinu Danni top «Tantukipēds», kas būs tāds pasaulē vienīgais unikālais, ļoti jaudīgs retro stila elektrovelosipēds. Darbu sākām pagājušā gada rudenī. «Tantukipēdam» jau ir divi rati, rāmis un motors. To plānots pabeigt šogad vēlu rudenī. Pa ziemu nolikšu savā studijā kā eksponātu, lai pārējie arī var papriecāties. Bet nākošvasar ar to braukšu pats.»

Ģimene

«Tik forši ir tie brīži, kad esam kopā visa ģimene. Tveru katru mirkli, kamēr mana mīļotā meita Aleksandra vēl dzīvo pie mums un ar mani daudz komunicē. Viņa ir māksliniece un šobrīd mācās Rozentāļos - Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolā, kas ir viena no labākajām profesionālajām mākslas vidusskolām Latvijā.

Mana sieva Ginta Krivma ir biznesa trenere un tango studijas «El Abrazo» vadītāja. Pats gan tango neesmu iemācījies, jo mani nekad nav interesējusi dejošana kā tāda.»

Tētis atklājis meitas Aleksandras zīmējumu

Guntis 10. februārī savā «Facebook» profilā ievietoja šādu ierakstu: «Šis mākslas darbs atrasts bērna matemātikas kladē... nevar jau neko pārmest, jo tiešām grūti iedomāties vēl garlaicīgāku mācību priekšmetu (ļoti subjektīvi).»

Savukārt ģimenes draudzene Gunta veikto ierakstu komentējusi šādi: «Ko tu meklē Aleksandras matemātikas kladē?»

Niršana

«Pirms 15 gadiem nejauši nokļuvu Ēģiptē niršanas klubā - biju atpūtas braucienā, un man bija garlaicīgi. Tad pie reizes arī nokārtoju pirmo niršanas licenci. Kopš tā laika vismaz reizi gadā braucu atpūsties uz kādu valsti, kur ir komforts, silti ūdeņi un skaisti zemūdens skati ar koraļļu rifiem. Pagājušajā gadā arī meita nokārtoja junioru niršanas licenci un šogad pievienojās ceļojumā. Mums gāja ļoti jautri, viņai patika.»

Ģitāra

«ASV ražotā «Fender» ģitāra pagātnē bija mans darba instruments, jo mūzika kādreiz bija mans pamatdarbs, bet tagad sirdslieta, spēlējot klubos un festivālos. Ieraugot ģitāru, manī joprojām uzreiz nostrādā instinkts - saprotu, ka būs jāstrādā. Agrāk, jaunībā, klubos nācās uzstāties trīsreiz nedēļā, biju tā pārsātinājies, ka naktsklubi jau gandrīz izsauca alerģiju, tāpēc uz klubiem atpūsties negāju un joprojām neeju.

Kā ielu muzikants neesmu darbojies. Neesmu no tā apzināti izvairījies, taču dažiem tas iet secen, un man arī kaut kā nesanāca.»