Šķiet daudzām lietām zūd jēga, ja to uz nomaksu, kredītā vai līzingā var nopirkt jebkurš skolas puika. Nesen kādā juvelieru izstrādājumu veikalā pie vitrīnas ar briljantiem bija lasāms paziņojums – jebkuri zelta izstrādājumi ar dārgakmeņiem pieejami līzingā. Šajā pašā mirklī visgreznākais dimants zaudē savu vērtību un pārvēršas parastā plaša patēriņa precē. Nomaksa, kredīts, līzings briljantam vai Šveices pulkstenim! Kādai auditorijai tas domāts? Tai pašai, kas iegādājas uz piecu gadu nomaksu mobilo telefonu par pusotru tūkstoti eiro, lai trešās klases skolnieks ar to justos labi starp saviem vienaudžiem? Lai zivju konservu rūpnīcas strādniece to varētu turēt tajā pašā rokā, kur jau greznojas līzingā iegādātais gredzentiņš?
Ir tomēr uz pasaules jābūt lietām, kuras pieejamas tiem, kas to var atļauties. Jēgu zaudētu gan izglītība, gan talants, prasmes, spējas un iedzimtās asinis, ja mēs visi varētu braukt ar «Rolls-Royce», iekurināt īstu Havanas cigāru par sešiem simtiem eiro gabalā, valkāt rokām darinātus mākslinieku tērpus un rotāties miljoniem dārgās rotās.
Šis tas no šādām tādām ikdienas lietām tomēr nav pieejams kredītā. Šo to var vai nu nopirkt, vai nolaizīt vitrīnu un iet tālāk. Iet tur, kur nopērkamas taviem ienākumiem atbilstošas lietas. Vienas no šādām lietām ir mobilie telefoni. Varētu pat teikt - mobilie telefoni miljardieriem!
Tāds vidusmēra miljonārs tik un tā būtu spiests ņemt kādu miljonāriem domātu «ātro kredītiņu», lai ballītē padižotos ar mobilo telefonu par piecpadsmit miljoniem eiro! Pat piecpadsmit ar pusi miljonu vērtu telefonu, taču nebūsim sīkumaini. Pusmiljons šajā situācijā nekādu dižo lomu nespēlē.
Rotaļlieta, par kuru šoreiz ir šis stāsts, saucas «iPhone 5 black diamond». Jau nosaukums liek manīt, ka tas nav nekas cits kā dažas paaudzes novecojis kulta mobilais telefons, ko lielākā pasaules daļa lieto tā nosaukuma dēļ. Lai gan slavas lauru vainags šim telefonam tomēr pienākas - tas bija pasaulē pirmais mobilais telefons ar bakstāmu ekrānu. Tā savulaik bija revolūcija, kas pārtapa haosā.
Laikam jau jāsāk ar to, ka pasaules dārgākā telefona korpuss ir izgatavots no tīra zelta. Vispirms jau tāpēc, lai metāliskais korpuss nodrošinātu telefona noturību. Un zinot, ka top pasaules dārgākais telefons, metāls varēja būt vienīgi zelts. Lai zelts neizskatītos banāli lēts, tas visapkārt izrotāts ar sešiem simtiem nevainojamu briljantu. Runā, ka visus sešsimt briljantus slīpējis kāds Amsterdamas augstākās raudzes profesionālis.
Un tomēr dzeltenais zelts ar kaudzi balto briljantu īsti neiet kopā ar nosaukumu, kas vēsta par melnajiem, nevis baltajiem dārgakmeņiem. Lai novērstu šādu kļūmīti, tika izmantota centrālā telefona podziņa «home», kas izgatavota no liela, viendabīga un pasakaini dārga melnā briljanta. Tie, kam dārglietu mērvienības nav sveši cipari, būs pārsteigti, uzzinot, ka centrālās podziņas melnais briljants ir pat veselus 26 karātus liels. Salīdzinājumam gana prāvs saderināšanās gredzena briljants reti kad pārsniedz pat vienu karātu.
Starp citu, nākamais dārgākais aizvadītā gada telefons maksā vien četrpadsmit tūkstošus eiro. To radījis kāds Izraēlas uzņēmums «Sirin Labs», kas ar savu veikumu ir lepns galvenokārt tehnisko parametru dēļ. Telefons darbojas uz «Android» bāzes, taču tas tiek šifrēts ar armijas spēcīgāko šifru, ļaujot runāt, ko un par ko gribas, bez iespējas noklausīties sarunas. Arī bezvada interneta signāls šajā ierīcē ir pastiprināts vairākas reizes. Un pats galvenais - nekādu briljantu, dimantu un zelta.