Deju studijas «Kaprīze» vadītājai Sintijai Upeniecei hobijs un darbs ir viņas sirdslieta. Upenieku ģimenē aug trīs mazi bērni, kas arī ir Sintijas dzīves piepildījums. Komentāri lieki – ikviena mamma viņu sapratīs. Kaut arī Sintija ne reizi nav bijusi pienācīgā dekrēta atvaļinājumā, ir panākts līdzsvars starp darbu un ģimenes dzīvi.
Deju studijas «Kaprīze» vasaras nometne aizvadīta, un jāsāk gatavoties 26. deju sezonai. Kā katru augustu, Sintija Upeniece rūpējas par bērnu un jauniešu noformēšanu līmenim un vecumam atbilstošās deju grupās, kurās mācību sezonas garumā viņi pilnveidosies, cīnīsies, nepadosies un veidosies par dejotājiem un pašpārliecinātām personībām. Pieteikties var ikviens - nav vecuma ierobežojumu.
Deju skola «Kaprīze»
Mans mūža ieguldījums ir deju skola. Šogad nosvinējām 25 gadu jubileju! Burvīgs pasākums ar krāšņiem viesiem un apmēram 200 bijušajiem dejotājiem, no kuriem liela daļa atkal uzdrošinājās kāpt uz skatuves. Tik daudz bijis, pārdzīvots - kritieni, kāpumi… Daudzi cilvēki šajā deju kolektīvā sadraudzējušies un kļuvuši par draugiem uz visu mūžu. Darbs ar cilvēkiem vienmēr bijis aizraujošs un ļoti grūts. Deju skola ir mans darbs, hobijs, piepildījums, manas enerģijas iztukšotājs un piepildītājs! Tas ir dzīvesveids, no kura nekad nav brīvdienu, bet esi brīvs savās izpausmēs un rīcībā. Taču lielākais gandarījums ir bērnu un jauniešu izaugsme, pašapziņa, drosme un degsme, ko redzi viņu acīs. Pašreiz varu atļauties tikai vadīt studiju un vienu grupiņu māmiņām, kurā gan vingrojam, gan uzdejojam. Saucu to par «dvēselei un figūrai».
«Kaprīze» ir viena no pirmajām mūsdienu deju studijām Latvijā, kas iepazīstināja latviešu auditoriju ar mūsdienu deju - hiphopu, šova deju, karsējmeiteņu dejām un citiem deju novirzieniem, kuru popularitāte mūsdienās turpina augt.
Neraugoties uz izvēlēto deju stilu, visās grupās dejotāji apgūst ritma izjūtu, kustību koordināciju, skatuves kultūru, stāju un mākslu sevi pasniegt auditorijas priekšā. Caur deju spēcīgi tiek attīstīta loģiskā un radošā domāšana.
Ģimene
Mans lielākais prieka un laimes avots ir mana ģimene - vīrs un bērni.
Kūkas
Jā, es cepu kūkas, bet tikai radiem un ģimenei, šad tad arī kāds paziņa izlūdzas. Protams, ka kūku cepšanu esmu apguvusi pašmācības ceļā, bet sanāk tīri labi, tā vismaz saka kūku baudītāji. Šī mana aizraušanās sākās, jo reiz sadusmojos, ka man dēlam uz dzimšanas dienu pēdējā brīdī atteica uzcept kūku. Tāpēc ķēros klāt pati …
Vecumdienās varēšu taisīt kūku biznesu.
Sportisks apģērbs
Ērts apģērbs man ir ļoti svarīgs. Kaut kas sportisks, netradicionāls un mazliet traks.
Augstpapēžu kurpēs regulāri sāku staigāt tikai pēc skolas laika -kad vajadzēja izpatikt puišiem.
Radošums
Man ļoti patīk viss radošais. Nekad nevarētu būt grāmatvede! Varu no pilnīgi nekā dabūt gatavu ko skaistu un aktuālu.
Rokdarbi
Patīk darināt rotas, somas un tamborēt meiteņu cepurītes. Es varētu ar rokdarbiem vien nodarboties. Pēdējos darbus laikam taisīju, kad gaidīju pasaulē nākam trešo bērnu.
Nu šis darbiņš man vecumdienām. Būs jāizdomā biznesa plāns, kā apvienot kūkas ar rotām un tamborējumiem.
Brīvais laiks - mašīnā pie stūres
Jā, vienīgais brīdis, kad varu pabūt vienatnē, ir dodoties uz darbu - apmēram 50 minūtes pie stūres. Arvien vairāk klausos informatīvos raidījumus, nevis mūziku - ha, laikam vecums!
Ceļošana
Mans lielākais prieks, protams, pēc bērniem! Kad mums ar vīru bija tikai pirmais dēls, ceļojām daudz. Piedzima otrais dēls - jau maz, tad meitiņa peciņa - pavisam maz. Nu tāds laiks pašreiz. Tas noteikti mainīsies. Ceļojumu emocijas, manuprāt, ir vērtīgākais, ko var paņemt no pasaules.
Iepriecināt un būt patiesam pret sevi un citiem
Lielu gandarījumu man sniedz citu pozitīva pārsteigšana vai iepriecināšana, pat vairāk nekā pašai saņemt dāvanas.
Ļoti nepatīk cilvēku izjokošana un muļķošana. Vieglumu sajūti tad, kad iemācies atklāti pateikt savas patiesās domas un nav jāslēpjas, lai kādam izpatiktu vai izdarītu pa prātam. Tas nāk ar laiku. Kādreiz nevarēju atļauties būt es pati.
Pasākumu organizēšana
Tas man padodas. Ir jau uzkrāta diezgan liela pieredze šo gadu laikā. Ne tikai saistībā ar «Kaprīzi» un dejošanu. Tas nāk kaut kā organiski. Ir pareizās nojautas un liela atbildības sajūta pret to, ko uzņemos izdarīt. Viss, protams, atkarīgs no vēlmes un iespējām. Bet šī arī ir lietiņa, kur varu izpausties ar radošumu un idejām.
