Mūsdienu dzīves tempi kļūst arvien straujāki, tādēļ nereti tikšanās tiek aizvietotas ar telefona zvanu, bet vārdi ar lakoniskām emocijzīmēm sociālajos tīklos, īsziņās un citās saziņas vietnēs. Aptaujājām vairākas slavenības, lai uzzinātu, kādas ir viņu visbiežāk izmantotās emocijzīmes sarakstoties, kas sarunvalodā tiek dēvētas par smaidiņiem.
Adriana Miglāne rīkojas garastāvokļa iespaidā
«Es pati izmantoju šīs emocijzīmes, bet tas ir atkarīgs no mana garastāvokļa un kam rakstu. Ja runājam par «Instagram», tad lietoju mirkļbirku (heštegu), emocijzīmes un informāciju raksturojošus vārdus, lai cilvēks saprastu manu domu. Biežāk izmantoju emocijzīmes - actiņas ar zvaigznītēm un sirsniņas. Pārējās emocijzīmes ir atkarīgas no mana garastāvokļa, no tā, ko rakstu un kāds ir teksta formāts. Ir labi, ka ir emocijzīmes, tās ir noderīgas, ir vieglāk kaut ko pateikt, kā arī tās padara rakstīto īsāku un kodolīgāku,» savus paradumus atklāj dziedātāja Adriana Miglāne.
Mārtiņš Kapzems mīļotai sūta lielu sirdi
«Sarakstoties ar draugiem, izmantoju sejiņu, kas tik ļoti smejas, ka birst pat asaras. Lielu sirsniņu lietoju, ja sarakstos ar savu mīļoto sievieti un viens otru neredzam klātienē. Bet manu emocijzīmju trešajā vietā ir rokas, kas saliktas lūgšanā, jo es bieži cilvēkiem kaut ko lūdzu. Tad seko zibentiņš - tā ir labā un pozitīvā enerģija, kas strāvo, kā arī varavīksne. Lietoju arī paceltu īkšķi, kas ir viegli nosauļojies. Emocijzīmes ir ļoti pozitīvas, jo kāpēc dusmoties? Nav jau par ko dusmoties. Viss taču ir forši. Visi esam cilvēki un varam kļūdīties. Nav jādusmojas! Ja e- pastos vienmēr varētu redzēt visas tās emocijas, kuras ielieku telefonā, tad būtu vēl foršāk. Tagad ir pat tā, ja atsūta ziņu bez nevienas emocijas, tad domā, kas ir atgadījies? Vai cilvēks ir dusmīgs? Tas palīdz, ja tekstam vienkārši pieliec klāt kādu emociju, jo tādējādi tu pasaki, kas tika domāts. Protams, arī pašam ir patīkami nolasīt emocijzīmi, tad arī komunikācija ir veiksmīgāka,» teic šovmenis Mārtiņš Kapzems.
Račs: «Dzejas rindas vai mīļš apsveikums ir personiskāk!»
«Droši vien, ka arī smaidiņš ir galvenais, ko izmantoju sarakstēs. Vairāk arī nekādas citas emocijas nebūs. Pārējās nelietoju, jo man nešķiet, ka ar citām emocijām būtu jādalās. Ar smaidu uz sejas un uz priekšu! Protams, vieglāk un labāk ir rakstīt ar vārdiem. Ja kādam vajag kaut ko pateikt, es varu tāpat pateikt. Protams, ja saņem vēstuli ar emocijzīmēm, tas mazliet rada arī nenopietnības sajūtu. Strukturēts teksts liecina, ka cilvēks ir piedomājis.
Es pārsvarā rakstu lietišķas vēstules ar konkrētiem piedāvājumiem, un tur nekādiem smaidiņiem vietas nav. Visam ir jābūt īsi un skaidri. Cilvēkiem šobrīd nav daudz laika lasīt, viņi grib uztvert domu uzreiz ar dažiem teikumiem. Ja tas viņus interesēs, tad lasīs.
Ja viņus tas neinteresēs, tad nav nekādas nozīmes gariem stāstu palagiem. No biznesa viedokļa ir absolūti nepieņemami, ka cilvēks nespēj trīs vai četros teikumos pateikt, ko īsti vēlas, un gaida, ka es uzminēšu, ko viņš grib. Ja es gribu kādam uzrakstīt kaut ko skaistu, tad varu uzrakstīt uz papīra vēstuli un aizsūtīt, nelietojot elektroniskus apsveikumus. Dzejas rindas vai mīļš apsveikums ir personiskāk un oriģinālāk nekā emocijzīme ar sirsniņām,» tā mūzikas producents un dzejnieks Guntars Račs.
Daira Zīle atklājusi, ka zīmes palīdz nodot precīzāku vēstījumu
«Populārākās emocijzīmes, kas katru dienu man tiek sūtītas, ir sirsniņa vai arī bučiņa. Mēdz būt arī, ka man mobilajā lietotnē «WhatsApp» atsūta kakas zīmi, kas ir brūnā krāsā. Kaka ir tādēļ, ka to var izmantot dažādi - gan labās situācijās, gan ne tik labās. Tā ir universāla un smieklīga. Bieži vien izmantoju arī emocijzīmi - ko dēvē par «face palm», kad pierei pielikta roka priekšā. Šo zīmi izmantoju, kad par kaut ko smagi nopūšos vai ir kāda nejēdzība. Šīs ir tās emocijzīmes, kas dominē manās privātajās sarakstēs. Bet es pati bieži vien izmantoju arī dažādus animētus «gif» failus. Piemēram, «Instagram» «storijos». Jo man šķiet, ka «gifi» ir izteiksmīgāki nekā emociju zīmītes.
Sākotnēji likās, ka visas emocijzīmes ir diezgan infantilas, un lietot tās liekas bērnišķīgi, bet es pati tās lietoju. Nekur no tā neizbēgsi. Es tās lietoju tādēļ, ka vismaz manā saziņā un komunikācijā soctīklos tās paspilgtina emocijas. Bieži vien šīs zīmes palīdz vēstījumu un teikumu padarīt saprotamāku, lai nerastos pārpratumi. Piemēram, ja es ironiski par kaut ko izsakos vai uzrakstu viedokli, kas kādam nav glaimojošs, bet ar domu, lai nevienu neaizvainotu, pielieku klāt smaidošo vai smejošo sejiņu. Cerot, ka neviens neapvainosies, un vēstot, ka labdabīgi par to iesmeju. Tas, manuprāt, novērš pārpratumus. Vismaz es tā domāju, jo rakstiski bieži vien var kaut ko pārprast ar vai bez emocijzīmēm. Kad rakstu bez jebkādām emocijzīmēm un ikonām, dažkārt ir tā, ka pārprot un es izklausos pārāk nopietna, dažkārt varbūt pat dusmīga, kaut arī es vispār tā neesmu domājusi. Ja emocijzīmes nelieto, var rasties pārpratumi, it sevišķi, ja komunicē ar mazāk pazīstamiem cilvēkiem,» ir pārliecinājusies Latvijas Televīzijas laika ziņu diktore Daira Zīle.
Andris Bulis iesaka piezvanīt
«Emocijzīmes, ko izmantoju, ir atkarīgas no konteksta. Mobilās lietotnes «WhatsApp» grupās, kur daži dalās ar pārdomām vai smieklīgiem video, bieži tiek lietota seja, kas smejas līdz asarām. Dažreiz tiek izmantota zīmīte, kur sprāgst smadzenes un kūp galva, ko lietoju, ja esmu kaut ko nokavējis vai palaidis garām savas slodzes dēļ. Savukārt, ja mani apsveic radinieki, tad viņi sūta seju ar sirsniņām acīs. Ir cilvēki, kas speciāli piemeklē vairākas emociju izpausmes zīmes.
Es uzskatu, ka sejiņu sūtīšana ir vēl īsāka atbilde par tekstu - jā, paldies, uz redzēšanos! Ja gribu pateikt paldies vai arī kāds ir novēlējis kaut ko labu, rakstu ziņu ar burtiem. Tās sejiņas jau ir foršas, paskaidrojošas un simboliskas. Es neesmu ne šo emocijzīmju noliedzējs, ne arī liels atbalstītājs.
Ir brīži, kad labāk ir aizsūtīt emocijzīmi, jo tām ir nozīme un izteiksme, un neaizņem daudz laika. Piemēram, ja sēdi pie stūres. Man liekas muļķīgi, ka cilvēki vispār ir sākuši komunicēt īsziņās. Ņem un piezvani, paprasi, kā iet, un parunā. Liekas, ka tiem, kas raksta īsziņas, ir daudz brīva laika. Kad spēlēju savu monoizrādi « Facebook. Post Scriptum», man bija jārunā šāds teksts: «Mēs dzīvojam laikā, kad darbība ir kļuvusi par telefona zvanu. Sarunas vietā ir kļuvuši taustiņi.» Līdz ar to es par to esmu bieži domājis, kāpēc ir jāraksta. Cilvēki sēž viens otram pretī trīs metru attālumā un raksta īsziņas. Īsziņas uzdevums ir dot ziņu, ka cilvēks nevar runāt un tu vari atbildēt ar emociju smaidiņu. Piemēram, es labāk uzlieku simboliņu - daudz bučas, nekā rakstu simts bučas,» aizdomājas Dailes teātra aktieris Andris Bulis.
Laurai Ikauniecei pašai sava mirkļbirka
«Ja pavēro manu «Instagram» profilu, tad visbiežāk izmantoju zvaigznītes, mirkļbirkas (heštegi) un pašas izveidoto #heptalaura. Sarakstoties, klasiskā emocijzīme, ko izmantoju, ir parastais smaidiņš. Pārējās emocijzīmes nav tik izteiktas. Viss ir atkarīgs no situācijas. Ja sarakstos saistībā ar darba jautājumiem vai kontaktējos ar e-pasta starpniecību, neizmantoju emocijzīmes. Manuprāt, ja sarakste nav lietišķa, tad ikdienas sarakstēs ar draugiem un ģimeni emocijzīme uzliek tādu kā punktu uz i. Pasakot, kā tu jūties un ko gribi pateikt. Un cilvēki saprot to. Emocijzīme ir kā tāds tembrs, kas palīdz vieglāk saprast noskaņojumu. Dažreiz tekstu bez emocijzīmēm var arī pārprast. Tādēļ šīs zīmes palīdz vairāk to saprast. Emocijzīmes jāizmanto atbilstoši vietai un sarakstes stilam,» tā vieglatlēte Laura Ikauniece.
