Dziedošā Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa (38), ko daudzi skatītāji savulaik iemīļoja arī kā seriāla «UgunsGrēks» varoni Ritu, šobrīd attīsta sevi režisores ampluā.
«Pagājušajā gadā pabeidzu teātra režiju maģistrantūrā, un pa šo laiku man ir izdevies iemēģināt spēkus režijā. Mans diplomdarbs «Precēšanās un šķiršanās anatomija» Nacionālajā teātrī tika spēlēts veselu sezonu, un zāle bija pilnībā izpārdota. Tādēļ gribu cerēt, ka man ir izdevies. Veidot režiju koncertprogrammai «Mans draugs Mārtiņš Freimanis» mani pērn uzaicināja arī ierakstu kompānija «MicRec». Koncerts bija labi apmeklēts, tādēļ domāju, ka man ir sekmes.
Par nākotnes plāniem runājot, kā režisorei man būs vēl viens sadarbības projekts ar «MicRec». Gaidāmi ir vēl divi izaicinājumi, bet tos es šobrīd nevaru atklāt. Izaicinājumi ir gan režisoriski, gan pedagoģiski.
Patiesību sakot, gribētos arī pamācīties kaut kur ārzemēs. Tad jau redzēs, kā man ies. Studijām ārzemēs būtu pilnīgi cita pieredze. Es esmu bijusi arī ārzemēs uz meistarklasēm. Protams, ka situāciju sarežģī fakts, ka teātrī esi štata aktieris, līdz ar to nevari būt pilna laika studijās. Tā kā mūsu profesijā ir ļoti svarīga klātbūtnes sajūta, jo režisoram ir nepieciešams redzēt, kā aktieris strādā, visticamāk, studijas būtu neklātienē vai tā būtu tālmācība. Es domāju, ka man vēl pavērsies jauni ceļi un pie manis atnāks jauni skolotāji. Aktrises darbs gan netiks atstāts otrajā plānā, jo man būs trīs lielas, skaistas lomas Nacionālajā teātrī. Režija ir ilgtermiņa plāns. Skaidrs, ka pasaules dramaturģija pārsvarā lutina vīriešu lomu tēlotājus, tādēļ iestājas brīdis, kad dāmām ir aizvien mazāk lomu ko spēlēt. Iespējams, ka visu mūžu uz skatuves nebūšu. Protams, viss ir arī atkarīgs no mana rakstura un vēlmes mācīties vēl un vēl. Cilvēkam ir ļoti svarīgi un vajadzīgi paplašināt savus apvāršņus. Mācīties nevajadzētu pārstāt, to var darīt jebkurā vecumā.
Ja runā par spēka atgūšanu - domāju, ka to ir izdevies izdarīt. Privāti, protams, vēlētos vairāk brīva laika, bet, paldies dievam, šī ir pēdējā sezonas nedēļa, līdz ar to zinu, ka man būs laiks.
Tā ir māksla visa mūža garumā balansēt interesantus un profesionālus izaicinājumus ar dzīvi. Tikko pabeidzot aktieru fakultāti, tev gribas būt tikai un vienīgi teātrī. Gadiem ejot, tu saproti, ka aizvien svarīgāk ir dzīvot. Nepalaist garām arī dzīvi, jo tā piegādā tik daudz iespēju. Būtībā izvēlēties būt laimīgam. Aktiera profesija ir brīnišķīga, jo mēs darām to, kas patīk. Tieši šobrīd sāku redzēt sava darba augļus. Pēc desmit gadus ilga darba teātrī tieši tagad sāku redzēt šīs profesijas augļus. Tas viss ir tikai desmit gadus ilga darba rezultāts. Nevis atnākt, spilgti nomirdzēt un aiziet, bet tieši pakāpeniski attīstīt savas prasmes. Brīnišķīgākā lieta šajā profesijā, ka tajā nav pabeigtības sajūtas. Katra loma sākas no nulles. Tu nedrīksti būt tāds pats, kā biji iepriekšējā lomā, jo tad tu ātri visiem apniksi. Atrast jaunas nianses ir liels un nopietns darbs,» savas atklāsmes un profesionālās darbības gaitas atklāj Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa.