VAKARA ZIŅAS. Veclaicenes meža namiņā kopā ar Māri Olti

 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Bieži vien kā atpūtas galamērķus izvēlamies tālas un eksotiskas zemes, kas ne katram uzreiz ir pa kabatai, tādēļ naudas krāšana, lai beidzot aizbrauktu ilgi kārotajā ceļojumā, var izvērsties diezgan stresaina. Pasaules apceļošana paplašina redzesloku un sniedz neaizmirstamas emocijas, taču, iepazīstot Latviju, arī var iegūt lieliskas sajūtas. »Vakara Ziņas« devās nelielā izbraucienā kopā ar dabas pētnieku, raidījumu vadītāju un žurnālistu Māri Olti, kas izrādīja mums Alūksnes novada Veclaicenes kalnainās ainavas.

7. jūnijā Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū notika Dabas māju atklāšana, kas ir izbūvētas pie pieciem gleznainiem ezeriem, katra no tām stāsta par citu tematiku - ūdeņiem, zivīm, meža zvēriem, putniem un dabu. Projektu īstenoja Alūksnes pašvaldība ar mērķi veicināt dabai draudzīgu tūrismu un dabai draudzīgu cilvēku domāšanu. Visās Dabas mājās ir sagatavoti un izvietoti izzinoši fakti, stāstījumi un attēli par konkrētajām tēmām. Mājiņu apkārtnē izvietoti arī tematikai veltīti izglītojoši vides mākslas objekti.

Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Īstenot šo projektu pieaicināts arī Māris Olte: «Ir patīkami, ka mani uzrunāja piedalīties. Daudzas lietas, par kurām runājām, tika ne tikai pierakstītas, bet arī īstenotas. Tas nozīmē, ka ir ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī cilvēki, kas pārzina tēmu, par ko runā. Kad ieeju Dabas mājā, ir patīkami, ka izmantots Latvijas koks, kuru tagad pēc 25 gadu intensīvas būvniecības sākam novērtēt un kas lieliski smaržo. Sākam saprast, ka betons varbūt nemaz nav tas labākais materiāls, no kā būvēt mājas. Šobrīd Latvijā ir brīnišķīga tendence, ka arhitektūra kļūst vienkāršāka un tiek veidota no koka. Tā kā makšķerēšanas lietas man pašam ir tuvas, domāju, ka Dabas mājas Makšķerēšanas māja simt punktu būs šovasar aizņemta. Makšķerniekam tas vairāk ir kā piedzīvojums un iespēja sajust dabu. Te nekas netraucē, lai sajustu dabu. Esmu pārliecināts, ka arī putnu vērotāji šeit viesosies. Savukārt rīdzinieki te iemācīsies veidot kontaktu ar dabu.

Cilvēks ir harmoniski attīstīts, ja viņš māk sadarboties ar ūdeni, uguni un zemi. Zeme, tas ir stādiņš, ko iestādām, ūdens ir makšķerēšana vai laivošana, uguni mēs kurinām, lai būtu silti.

Lai iemācītos iekurt uguni, var iedraudzēties arī ar tepat dzīvojošo kaimiņu. Iedraudzēsies ar kaimiņu un uzzvanīsi, kad viņam būs ienācies medus vai varbūt būs pāri palikuši burkāni, kuri tev nepieciešami. Tā arī veidojas cilvēku saziņa.

Ja esi pilsētniece, kurai ir bail no dabas, vari sēdēt pie mājiņas, kur nav nevienas ērcītes, čūskiņas un ķirzakas. Un tad pamazām soli pa solim doties dabā. Pēc tam jau varēsi ieiet krūmos basām kājām un apēst egļu dzinumu, jo tā var uzņemt dzelzi, kā pavasaros trūkst cilvēka organismā. Te ir iestādītas lazdas, kas, iespējams, dos riekstus

Es pats dzīvoju Ērgļos un cenšos attīstīt kādreizējo dzelzceļa staciju. Kad esi 100 kilometrus no Rīgas, domā, kā piesaistīt pilsētnieku un sniegt viņam trīs dienu plānu, lai viņš aizbrauc prom priecīgs un atpūties. Atziņa par mazajiem mājsaimniekiem un zemniekiem ir šāda - ja jūs, pilsētnieki, brauksiet ciemos, mēs turpināsim dzīvot. Ja jūs nebrauksiet ciemos, tad ļoti iespējams, ka mums vairs nebūs pamata šeit uzturēties. Cilvēkam no Rīgas vajag braukt uz laukiem, jo tad arī veidojas šī sadarbība. Lauciniekiem vajag rīdzinieku, lai izdzīvotu. Lai būtu kam pārdot to medu. Lai būtu kam izkurināt to pirtiņu.

Ulmaņlaikos bija aicinājums: «Apceļo savu dzimto zemi!» Liekas, ka tas ir vienkārši foršs nosaukums. Apceļot dzimto zemi ir svarīgi. Ja tu neapceļosi dzimto zemi un visu laiku brauksi uz Turciju, Latvija iznīks. Man liekas, ka cilvēkiem ir pārgājis šis svešzemju apceļošanas drudzis, jo viņi sākuši izjust prieku, ko nozīmē pa pliko nopeldēties ezerā, kad neviena nav tuvumā, vai arī aiziet pastaigāties basām kājām un saplūkt tējas zāles,» par Dabas māju kompleksu un laucinieku gaidām stāsta Māris Olte.

Viņš lieku reizi atgādina, ka gūt pilnvērtīgu atpūtu var arī tepat Latvijā, tādējādi arī finansiāli atbalstot zemniekus. Māris Olte arī norāda, ka tūrisma objektu izveide Krievijas robežas tuvumā savā veidā var uzlabot attiecības arī ar austrumu kaimiņu.