Pašmāju realitātes šovu pamatlicēju Māri Ozoliņu plašāka publika iepazina kā savulaik populāro vietējo TV šovu «Fabrika», «Talantu fabrika» un «Fabrikas muzikālais teātris» režisoru un producentu. Savukārt citi Māri atceras arī kā autoru savulaik populārajam ballīšu hitam «Mana maziņā», ko nereti dažādos pasākumos dzirdam joprojām. Viņš pats sevi tagad dēvē par «vilnas magnātu».
Teniss
To, ka tenisam ir tik liela loma manā dzīvē, sapratu tikai gadu gaitā! Agrā jaunībā biju labāko trijniekā savā vecuma grupā. Tagad esmu diezgan aktīvi atgriezies šajā sporta veidā, bet piedalīties senioru turnīros tomēr izvairos muguras kreņķu dēļ. Neesmu komandas sportu dalībnieks. Man patīk individuālais sports, kad nav ko vainot pie zaudējuma - tikai sevi, savu slinkumu un vēl tikai sauli, kas karsē un spīd acīs.
Smaržas
Jau gadiem esmu uzticīgs vienām smaržām - itāļu zīmola «Acqua Di Parma» tualetes ūdenim «Cud», reizēm izvēlos arī «Colonia Club». Rīgā tās var nopirkt tikai vienā universālveikalā, bet parasti tās pērku Itālijas pilsētā Prato, Toskānā pie kāda vīriešu aksesuāru bodnieka ar riktīgi nopīpētu rupju balsi.
1960.-70. gadu autoparks
Dizaina pērles! Pats totāli esmu «ieķēries» jaguāros! Ilgu laiku braucu ar «Jaguar XJ 40». Vecumdienās ceru tikt pie «Jaguar E-Type». Tāds man tika uzdāvināts jau sešu gadu vecumā, vadāms ar divmetrīgu vadu, jo tobrīd radiovadāmās spēļu mašīnas vēl vienkārši neražoja. Tā tas ir iestrēdzis manu lietu uztverē. Pēdējos gadus mani varēja satikt lielākos festivālos ar hipiju laika kulta VW busiņu, pārveidotu par braucamu kafijas bufeti «Love Cafe» jeb latviski «Mīlas kafejnīcu». Manai sievai ir divas atkarības - adīšana un kafijas dzeršana. Tāpēc savulaik apmeklēju vairākas ar kafijas pagatavošanu saistītas izstādes Itālijā un apguvu arī baristas zināšanas. Par baristu gan gluži neuzskatu un sevi dēvēju par «coffeboy» jeb kafijas puiku. Vasarās braukāju pa festivāliem un piedāvāju cilvēkiem kafiju. Šī nodarbe mani patiešām bija aizrāvusi. Busiņā tika atskaņota 70. gadu mūzika, turklāt - no platēm. Aiz bāra letes bieži arī pats biju satiekams, jo man patīk komunicēt ar cilvēkiem. Gatavojot kafiju, kad ir kāda minūte laika, aprunājos ar kafijas baudītājiem. Mana devīze ir: «Mums visiem mazliet pietrūkst mīlestības, tāpat kā kafijas.» Mainoties līdzi laikam un papildinot servisu, busiņu jau pāris nedēļas apsaimnieko mans draugs Elmārs Tannis, kurš tam ir pievienojis arī piekabi ar iespaidīgu picu krāsni.
Visi veči ar manu vecāko dēlu Miku priekšgalā baksta - kad tad beidzot uzkāpšu uz «Harley Davidson» moča? Es gan vairāk sevi redzu braucam ar 70. gadu BMW vai «Honda» dzelzs rumaku.
Ceļojumi uz Itāliju
Esmu kā apburts ar Toskānas vīna laukiem. Nu jau ilgus gadus tūlīt pēc Līgo svētkiem traucos uz turieni kopā sievu Ievu, jaunāko dēlu Jēkabu un suni Bimo.
Suns
Mans neapšaubāmākais mīlulis un luteklis ir franču buldogs Bimo (5 gadi)! Abi mani dēli - Miks un Jēkabs - pārmet, ka nekad viņiem neesmu veltījis tik daudz laika, cik mazajam suņa dēliņam! Bērnībā viņš pārcieta trīs smagas operācijas, varēja aiziet labākos laukos, bet izkārpījās, jo ir stiprs un spītīgs. Sieva nebeidz brīnīties - nu kā var suns būt tik līdzīgs saimniekam! Tāds pats nerātns raksturs, reakcijas un emociju pakete.
Ģimenes uzņēmums «Hobbywool»
Jau 10 gadus strādāju savā ģimenes uzņēmumā «Hobbywool», kas nodarbojas ar vilnas, dzijas, adīto apģērbu un aksesuāru eksportu, kā arī Vecrīgā atvērts vilnas koncepta veikals ar tādu pašu nosaukumu.
«Hobbywool» pēdējos septiņos gados piedalījies aptuveni 40 mazās un lielās izstādēs Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Japānā.
Arī savas dzimšanas dienas rītā sestdienā jau sešos devos uz Brīvdabas muzeju, kur notika 49. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus. Patīk man šis mega ļembasts, uz kuru ierodas autobusi ar japāņu ziņkārīgajiem.
Zīmols «Māra»
Šis zīmols pazīstams Latvijā jau izsenis kā liels trikotāžas ražotājs. Pirmsākumi tam meklējami jau 1925. gadā. Diemžēl, kā tas nereti notiek, uzņēmums aizgāja pa burbuli. Man izdevās pārpirkt licenci, kas ļauj ar šo zīmolu ražot citu trikotāžas produkciju. Latvijā sevišķi populāras ir kļuvušas «Māras» etno pop garzeķes ar stilizētiem suitu rakstiem. Šoruden jaunā kolekcija tiks prezentēta Parīzē.
Mazmeitiņas
Pašam ir padevušies dēli, tāpēc esmu priecīgs par savām mazmeitiņām. Eisliju (Eisley, 6 gadi), kas dzīvo Amerikā un drīz būs atkal Latvijā, un otru mazmeitu Kati (11), kas, ciemojoties pie opja, pieprasa rīvētus un ceptus kartupelīšus. Bieži ejam uz baletu.
Ģitāra
Ar ģitāru attiecības ir kā ar jaunības dienu kaislību, kas nepārauga regulārā laulībā, bet abpusēji simpātiskā draudzībā. Katru reizi, kad pēc ilga laika neesam redzējušies, ģitāra man piedod prombūtni un neuzticību. Es savukārt atvainojos, notīru, uzskaņoju, noskūpstu... Un top jaunas dziesmas! «Mana maziņā» ir katra kāzu muzikanta repertuārā.
Balets
Esmu uzaudzis Operas un baleta teātrī, jo mana mamma bija baletdejotāja. Emocionāla saikne ar šo dievišķo, vieglo, bet grūto ķermeņa mākslas un mūzikas simbiozi man palikusi uz mūžu.