Modes blogere un mākslas vēsturniece Anete Ozoliņa nebaidās runāt skaļi, ka piedzīvojusi vardarbību attiecībās, kas bija jaunās sievietes pirmā un lielā mīlestība.
Kontrolēja katru soli
Stilīgā jauniete Anete Ozoliņa, kuru apbrīno ļoti daudzi viņas sekotāji un fani, vairs nebaidās publiski runāt par skarbo dzīves pieredzi, kuru guva pusaudžu gados. «Šīs attiecības sākās, kad man bija 14, bet viņam 17 gadi. Pirmais mūs draudzības gads bija rožains. Taču tad sākās emocionālā vardarbība, liela kontrole un manipulācija. Nevarētu teikt, ka dominēja fiziskā vardarbība, bet tāpat bija zilumi. Ja ir zilumi, kas iegūti no mīļotā cilvēka rokām, tas jau ir pietiekami traki. Mani sāka kontrolēt, sākot no tā, ko es velku mugurā un kā krāsojos, līdz pat cilvēkiem, ar kuriem kontaktējos. Viņš spēja ļoti labi manipulēt ar mani. Atsevišķos posmos es pat nerunāju ar cilvēkiem, ar kuriem man bija aizliegts tikties.
Attiecībās, kurās ir vardarbība, viss notiek palēnām, kaut kādā ziņā tevi sagatavo šai situācijai. Robežas pēc laika kļūst plānākas un tālākas. Vienā mirklī pat vairs nesaproti, kas ir un kas nav normāli. Pienāk brīdis, kad vairs nezini, kā ir par daudz. Esot šādās attiecībās, šķiet, ka tā tam arī jābūt. Man palīdzēja cilvēki no malas, kas pateica, ka tāda izturēšanās nav pareiza. Ja esi attiecībās ar slēpto narcisu, pats kļūsti līdzatkarīgs, vēlies palīdzēt, jo ceri, ka viss būs labi, bet beigās tāpat nekas nemainās. Jūties sliktāk un sliktāk.
Vidusskolas laikā viņš mani mudināja uz dažādām rīcībām, piemēram, braukt prom no Latvijas un visu pamest. Daudzām meitenēm džeki pusaudžu gados ir kontrolējoši. Parasti viņi to dara, jo nespēj kontrolēt savu dzīvi. Diemžēl tajā laikā man vispār nebija domas par to, ka tas nav pareizi. Es viņu mīlēju un uzskatīju, ka sievietei jābūt pacietīgi un padevīgai. Mūsu attiecību trijos gados bija arī brīdis, kad pašķīrāmies un netikāmies. Tomēr ar visām jūtām un atmiņām es atkal ļāvos šai mīlestībai. No tā arī ir jāuzmanās. Liekas, ka cilvēks var mainīties. Tomēr ir lietas, kas nemainās. Vai arī ir vajadzīga ļoti nopietna palīdzība no malas, lai to mainītu. Pēc tam, kad izšķīros, man sākās depresija. Es jutos ļoti vientuļa. Domāju, ka sajutos vientuļi, jo šajās attiecībās biju līdzatkarīga. Sāc jau pierast, ka visu laiku līdzās ir kontrolējošs spēks un lielā mīlestība. Es tikai vēlāk sapratu, cik ļoti biju salauzta un nelaimīga,» savu rūgto attiecību pieredzi atminas Ozoliņa.
No vardarbības atkarīgās sievietes
Modes blogere stāsta, ka emocionālu vardarbību attiecībās piedzīvojusi arī vēlāk, vienīgi atšķirībā no pirmajām un nopietnajām attiecībām nākamajās attiecībās nebija zilumu un roku palaišanas.
Pēc piedzīvotā viņa atzīst, ka, dzīvojot kopā ar mīļoti cilvēku, var likties - ja izšķirsies, viena nespēsi tikt ar visu galā. Lai nespertu tik kardinālu soli un neizbeigtu emocionāli vai fiziski vardarbīgās attiecības, tiek izdomātas visdažādākās atrunas. Tieši tādēļ viņa ir vilcinājusies ar šāda lēmuma pieņemšanu. Tomēr pēc šķiršanās no neveselīgām attiecībām dzīvot kļuvis vieglāk.
Modes blogere uzsver, ka labāk ir būt vienam, nevis kopā ar kādu, kas tevi moka. Viņa apzinās, ka daudzas sievietes ir emocionāli un fiziski vardarbīgās attiecībās gan tādēļ, ka sāk uztvert tās par normu, gan arī bērnu un finansiālas atkarības dēļ. Anete iedrošina nebaidīties un meklēt palīdzību vai nu pie ģimenes un tuvākajiem cilvēkiem, vai krīzes centros. Sekas pēc šādām attiecībām var būt diezgan traumējošas. Katram ļoti rūpīgi un ar vēsu prātu ir jāizvērtē savas prioritātes, kā arī jāsaprot, vai attiecības ir balstītas uz cieņu un vairo labo.
