VAKARA ZIŅAS. Džilindžers ar Laukšteinu cīnās par izrādi. Abi gatavi tiesāties
 
©Lauris Aizupietis/F64 Photo Agency

Dailes teātra režisors Dž. Dž. Džilindžers ir sašutis, ka viņa iestudētā izrāde «Kleo-Kleo-Kleo-Patra» Liepājas teātrī pēdējo reizi bija redzama vien šā gada februārī. Tāpat režisors publiski pauž savu neapmierinātību par to, ka izrāde tika izņemta no video tīmekļa vietnes «YouTube», un apgalvo, ka Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins melo plašsaziņas līdzekļos.

Laukšteins: «Izrāde joprojām ir teātra repertuārā»

«Liepājas teātrī ir nospēlētas septiņas izrādes. Un šī izrāde joprojām ir repertuārā. Nekādas izmaiņas nav paredzētas līdz pat «Spēlmaņa nakts» žūrijas rezultātu paziņojumam. Vairāk es neko nevaru teikt. Tas viss ir fiksēts mākslinieciskās repertuāra padomes protokolos. Šajā sezonā izrāde vairs nav plānota. Kad žūrija būs atzinusi, ka tā ir lieliska izrāde, tā tiks rādīta. Izrāde joprojām ir teātra repertuārā un nav norakstīta un noņemta. Izrādes cenzēšanu es nekomentēšu. Jā, tā ir tiesa, ka video tika izņemts no sociālā tīmekļa vietnes «YouTube». Izrāde nav norakstīta un ir Liepājas teātra repertuārā, līdz ar to tas ir Liepājas teātra īpašums, par kuru ir samaksātas autortiesības. Tāpēc mums ir tiesības šo izrādi izņemt no vietnes, kurā tā publiski tiek izrādīta.

Teātra nākamās sezonas repertuārs ir gatavs, bet Džilindžers neko neiestudē. Tāda ir bijusi mūsu darba saruna. Viņš var teikt, ko grib. Es neesmu iepazinies ar tiem paziņojumiem interneta vidē. Lai cilvēki ziņo savos privātajos sociālo tīklu kontos, ko grib. Teātrim ir jāstrādā. Izrāde ir repertuārā. Tā nav norakstīta. Ir par to runāts repertuāra padomē. Bet ir arī fiksēts, ka šajā sezonā netiks izrādīta. Mēs gaidām rezultātus, ko paziņos «Spēlmaņu nakts» žūrija. Tālāk attiecīgi arī rīkosimies. Ja izrāde tiks atzīta par labu esam un iekļauta nominācijās, tā mums būs vienkārši jārāda un viss. Tur nav nekādu citu konfliktu,» radušos situāciju komentē Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Džilindžers gatavs stāties pat tiesas priekšā

Režisors Dž. Dž. Džilindžers savu viedokli pauž sievas Ingas Grencbergas sociālo mediju kontos. To publicējam pilnībā, neko tajā nemainot: «Mana izrāde, komēdija «Kleo-Kleo-Kleo-Patra» Liepājas teātrī tika izrādīta sešas reizes pilnās skatītāju zālēs. Pēdējo reizi tā bija skatāma šī gada 14. februārī. Kāpēc? Kāpēc, neskatoties uz skatītāju interesi un teātra kases finansiāliem apsvērumiem, izrāde vairs netiek izrādīta?

Atļaušos apgalvot - Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins žurnālā «Privātā dzīve» klaji melo sabiedrībai. Citēju: «Izrāde joprojām ir repertuārā… Izrāde tiek norakstīta tad, kad repertuāra padome sanāk kopā un pieņem šādu lēmumu.»

Pagājušā gada 20. decembrī Laukšteins man paziņoja, ka februāra izrāde «Kleo-Kleo-Kleo-Patra» ir pēdējā. (Privāta sarakste, varu uzrādīt). Pretēji Laukšteina melīgajam paziņojumam, teātra repertuāra sapulce notika šā gada 10. janvārī, un tajā tika nobalsots par izrādes noņemšanu. Par ko man personīgi paziņoja gan pats direktors, gan trupas vadītājs Almants Bergmanis. Tātad repertuāra sapulce notika, un izrāde tika noņemta no repertuāra. Repertuāra padomes sastāvs: valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins, valdes locekle Eva Ciekurze, mārketinga direktore Jevgenija Skoraja, literārā padomniece Zanda Borga, tehniskā direktore Aurika Feldmane, trupas vadītājs Almants Bergmanis, režisora palīdze Rita Krodere, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, aktieris Gatis Maliks, aktieris Kaspars Kārkliņš. Var pajautāt jebkuram no šīs padomes pārstāvjiem, vai notika šāda repertuāra sapulce un šis balsojums. Nez vai visi būs gatavi publiski melot, jo kaut kāda morāle tomēr vēl eksistē. Par iespējamo noņemšanas ieganstu H. Laukšteins man minēja - skatītāju protesta vēstules un Domes rīkojumu (privāta sarakste), kā arī solījās to visu uzrādīt, kas gan nenotika.

Citēju Laukšteina sacīto «Privātajā dzīvē» - … nelegālas filmēšanas rezultāts…» (meli). Filmēšana tika saskaņota, un kameru cilvēkiem laipni tika ierādītas vietas skatītāju zālē, lai izrādi nofilmētu. Turklāt filmēšanu es apmaksāju no personīgajiem līdzekļiem. Tā notika ar profesionālām kamerām, un rezultāts ir ļoti kvalitatīvs. Tā kā radošā grupa kopā ar aktieriem ieguldīja izrādē lielu darbu un tā kā izrāde ir noņemta, es atļāvos izrādi ievietot youtube kanālā, lai skatītājiem tā būtu skatāma, un katrs var vērtēt pats - tā ir laba vai slikta izrāde. Stundas laikā pēc Liepājas teātra prasības izrāde tika izņemta no youtube kanāla, atsaucoties uz autortiesību likumu. Bet tā kā mēs zinām, ka notika repertuāra padome un izrāde ar balsojumu tika noņemta no repertuāra, tad autortiesības pieder izrādes radītājiem. Tā visa rezultātā man Laukšteins privātā sarakstē draud ar tiesu. Kāpēc tik izmisīga nevēlēšanās, lai izrādi «Kleo-Kleo-Kleo-Patra» skatītāji redzētu? Kaut vai youtube kanālā?

Visbiežāk pieminētā versija - tā kā izrādē tiek ironizēts par Latvijas teātra kritiķēm, un dažas no šīm personām šo vieglo ironiju ļoti sāpīgi pārdzīvoja, kā rezultātā viena persona pat sacerēja muļķību pilnu (nesauksim to par recenziju), ar teātra izpratni nesavienojamu primitīvu sacerējumu. (Līga Ulberte). Cerībā kritiķiem pielīmēties un nopelnīt viņu atzinību (par izrādes aizliegšanu), Laukšteins izshēmoja, ka viņi to novērtēs un piešķirs Liepājas teātrim par citām izrādēm kādu «Spēlmaņu nakts» balvu.

Esmu kategoriski pret jelkādu teātru iekšējo problēmu risināšanu publiskā telpā. Bet šis nu ir kliedzošs gadījums, kad brīvā valstī nākas saskarties ar cenzūru. Un tas jebkuras mākslas jomā ir nepieļaujami, tādēļ jādara viss, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos. Lai nu kādi būtu Laukšteina patiesie nolūki, ir iedarbināta cenzūra un ir pamats trauksmei. Pat viņa samelotās versijas gadījumā, ka repertuāra padome nav notikusi, nolikt plauktiņā (Atgādina Padomju Savienības laikus, vai ne) skatītāju interesi raisošu izrādi vairāk nekā uz pusgadu (izrāde nav iekļauta arī septembra repertuārā), neliecina ne par ko citu kā cenzūru. Esmu kategoriski pret cenzūru, (sauksim lietas īstajos vārdos) un, lai arī Liepājas teātra direktors Laukšteins «Privātās dzīves» lappusēs draud, ka par vārda «cenzūra» lietošanu nāksies atbildēt, esmu gatavs mākslinieku brīvības vārdā stāties šajā jautājumā arī tiesas priekšā. (plus draudi ar tiesu privātajā sarakstē). Kā arī biju spiests atteikties nākamajā sezonā no diviem paredzētajiem darbiem Liepājas teātrī. (Iemesls - var atkal uzrauties uz cenzūru).

Džilindžera piedāvātie konflikta risinājumi: 1. Liepājas teātris neatvainojas un nenožēlo esošo situāciju, neatjauno izrādi repertuārā, bet dod akceptu izrādes publiskai izrādīšanai youtube kanālā, lai katrs pats var novērtēt, cik laba vai slikta ir šī izrāde, kas tika cenzūras aizliegta, un vai bija pamats to aizliegt.

2. Teātris nereaģē uz 1. punktu, un izrāde kļūst pieejama tuvākajā laikā (nav iespējams nobloķēt… tikai ar tiesas spriedumu) manā mājas lapā brīvai tās novērtēšanai.»